Aronas pilskalns

Aronas pilskalns
Aronas pilskalns
	Aronas pilskalns
Citi nosaukumi	Gultas kalns
Atrašanās vieta	Bērzaunes pagasts, Madonas novads, Latvija
Koordinātas	56°48′38″N 26°05′45″E / 56.8106°N 26.0958°EKoordinātas: 56°48′38″N 26°05′45″E / 56.8106°N 26.0958°E
Piezīmes
Izrakumi	-
Publiska piekļuve	brīvi pieejams
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Aronas kalns - pilskalns
Aizsardzības numurs	1647
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Aronas pilskalns (arī Gultas kalns) ir pilskalns, kas atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, blakus autoceļam P37 (Pļaviņas—Madona—Gulbene), apmēram 4 km uz austrumiem no Bērzaunes. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Pilskalnu 1920. gados aprakstījis Ernests Brastiņš. Pēc viņa apraksta pilskalns ir četrstūra formā ar vienlīdz stāvām 10–15 m augstām sānu malām. No ziemeļu un austrumu puses to apskalo strautiņš. Kalns pilnībā atdalīts no pārējās kalnu grēdas ar platu dziļu gravu, kas tikusi mākslīgi padziļināta. Pilskalna virsma līdzena, 75 m gara, 45 m plata. Plakuma austrumu galā 2 metrus augsts uzbedums. Tas padara kalna veidolu līdzīgu gultai ar spilvenu galā. No tā arī otrs nosaukums "Gultas kalns".

Pilskalnā ir divi izteikti kultūrslāņi, seklākais (jaunākais) ir salīdzinoši šaurāks, no kā izriet, ka pilskalna izmantojums jaunākos laikos ir bijis mazāks, vecākais slānis, kas ir ievērojami biezāks, liecina ka pilskalns intensīvāk izmantots pirms mūsu ēras, iespējams tas arī ir tā izveidošanas laiks.^{[nepieciešama atsauce]} Jaunākais kultūrslānis liecina par tā salīdzinoši intensīvu apdzīvotību šīs ēras 11.-14. gadsimtos, savukārt, koksnes atlieku radioloģiskās analīzes no vecākā kultūrslāņa, un vecākā kultūrslāņa biezums salīdzinot ar jaunāko, liecina, ka pilskalns intensīvāk ir izmantots 220 gadus pirms mūsu ēras, no kā izriet, ka pilskalns, iespējams, ir veidots pirms mūsu ēras.^{[nepieciešama atsauce]} Vadoties no reljefa kartes secināms, ka pilskalns ir atdalīts no kopējās kalnu grēdas izmantojot ūdeni, mākslīgi ir veidoti divi ūdens dambji, ar kuru palīdzību novadot ūdeni paredzētās vietās ir veidotas gravas, kas atdalīja pilskalnu no kopējās kalnu grēda , kā arī, no reljefa kartes secināms, ka pilskalna ieeja sākotnēji ir bijusi tā ziemeļaustrumu stūrī, nevis tā ziemeļrietumos, kur tā ir pašlaik no laika, kad tā mākslīgi tika izveidota 19. gadsimta sākumā Visticamākais, ka pilskalna funkcionēšanas laikā, tā pievārte vēsturiski ir bijusi šī kalna ziemeļu nogāze, nevis dienvidu, kā tas ir pašlaik.^{[nepieciešama atsauce]} Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā nav veikti, bet netālu dienvidrietumu virzienā atrodas senkapi ar 11.-12. gadsimta dzelzs izstrādājumu atradumiem. Domājams, ka pilskalns bija apdzīvots līdz krustnešu iebrukumam. Tajā laikā nozīmīgais kara ceļš no Pleskavas uz Alūksni — Cesvaini — Bērzauni — Kalsnavu — Koknesi gāja garām pilskalnam. Pilskalnā esot atrastas lielgabalu čuguna lodes. Ir saglabājušies nostāsti, ka krievu armijas artilēristi esot veikuši šaušanas mācības pilskalna dienvidu daļā, kas kalpojis par apšaudes mērķi. Vēl kāds nostāsts stāsta, ka pilskalnu ar savām cepurēm ir sanesuši zviedru karavīri. Vēlāk pilskalna plakums ticis lauksaimnieciski izmantots. Arot zemi šeit ir konstatētas misiņa saktas u.c. senlietas. 19. gadsimtā pilskalnā tika ierīkota zaļumbaļļu vieta. Tika sadzīti mieti un izveidotas sēdvietas. Muzikanti tika izvietoti pie uzbeduma. No tā laika pilskalns ieguva Aronas kalna nosaukumu pēc blakus tekošās Aronas upes.

Blakus pilskalnam atrodas t.s. Ledavots, kas nejauši atklāts 2017. gada 24. maijā, no analīzēm izriet, ka tā izteka 1406. gadā tika aizbāzta ar svaigi cirstu, aptēstu priedes baļķi, to apstiprina baļķa parauga dendrohronoloģiskās analīzes. Avots atrodas pilskalnam blakus esošā aizsargvaļņa augšpusē. Avota slēpšanas iemesli nav zināmi. Tas ticis noslēgts laikā, kad netālu no pilskalna Bērzaunē tika uzcelta viduslaiku mūra pils.

Pašlaik pilskalna teritoriju ir labiekārtojis Lauris Galiņš, un tā ir pieejama apmeklētājiem. Ir iespējams arī nobaudīt Ledavota artēzisko ūdeni, kā arī šeit ir izveidotas piknika vietas.