Stupeļu pilskalns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Stupeļu pilskalns
Stupelių piliakalnis is rytų pusės.JPG
Skats uz pilskalnu no austrumiem.
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rites pagasts, Viesītes novads, Latvija
Veids Pilskalns ar apmetni
Augstums 30 metri
Piezīmes
Izrakumi 1976 - 1979
Arheologi Ādolfs Stubavs
Īpašuma tiesības Pašvaldības īpašums un privātīpašums.
Publiska piekļuve Brīvi pieejams
Oficiālais nosaukums: Stupeļu kalns - pilskalns ar apmetni un kulta akmeni
Aizsardzības numurs 919
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris

Stupeļu pilskalns ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Viesītes novada Rites pagastā pie bijušajām Kalnastupeļu mājām, ap 0,5 km uz dienvidiem no Margaskalna pilskalna. Tas ir viens no lielākajiem Sēlijas pilskalniem (platība 34002 m) un viens no nedaudzajiem seno sēļu pilskalniem kurš bijis apdzīvots arī 13. gadsimtā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stupeļu pilskalns ir savrups, iegarens, A - R virzienā orientēts, kokiem apaudzis, ap 30 m augsts kalns, kura nogāzes visapkārt plakumam ir mākslīgi pastāvinātas. A - R virzienā orientētais pilskalna plakums (garums 82 m, platums līdz 55 m) ir ar nolaideniem, sašaurinātiem galiem. Plakuma centrālajā daļā ir ap 3 m augsts kumpums. Pilskalna nogāzēs, 6 m zem plakuma līmeņa, ir terase, kas aptver visu pilskalnu. D pusē zem pirmās ir vēl otrās terases paliekas. Ap pilskalnu pletusies apmetne (senpilsēta) kuras kultūrslānis konstatēts vairāk kā 3 ha.lielā platībā. Uz R no pilskalna atrodas liels, iespējams, kulta akmens.[1]

Pilskalna kultūrslānis līdz 1,6 m biezs stipri akmeņains, viendabīgs. Satur švīkātās, gludās un apmestās keramikas lauskas. Kultūrslānis apmetnē vietām sniedzas pat 1,3 m dziļi.[2]

Pilskalnu pirmais reģistrējis Augusts Bīlenšteins 1882. gadā kurš tur veicis arī nelielus pārbaudes izrakumus. 1926. gadā savas Zemgales pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš. 1968. gadā Jāņa Graudoņa vadībā pilskalnā izdarīti nelieli šurfējumi kultūrslāņa un tā datējuma noskaidrošanai. Sakarā ar gāzes vada izbūvi pilskalna tiešā tuvumā, 1976 - 79. gadā Ādolfa Stubava vadībā notika plaši izrakumi apmetnē un pilskalnā. Lai arī izrakumu materiāli pilnībā nav tikuši publicēti, tie parādīja, ka pilskalns bijis apdzīvots divos dažādos periodos. Pirmais periods attiecas uz 1.g.t.p.m.e otro pusi līdz m.e. 3. gs. Otrais periods attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu 10. - 13. gs. Arī apmetnes apdzīvotība attiecināma uz vēlo dzelzs laikmetu. Stupeļu pilskalnu var uzskatīt par ievērojamu kādu senās sēļu zemes centru.[3] A. Bīlenšteins savulaik rakstījis, ka A no pilskalna atrodas senkapi tomēr mūsdienās to atrašanās vieta vairs nav nosakāma. Gan A. Bīlenšteins, gan E. Brastiņš aprakstot pilskalnu fiksējuši vairākas pilskalniem raksturīgās teikas par nogrimušu pili un caurumu kalnā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. Urtāns, Augšzemes pilskalni, Rīga, 2006.
  2. J. Graudonis, Par Sēlijas pilskalnu apdzīvotību//Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. - .2001. g. 55. sēj., 5./6. (616./617.) nr.
  3. A. Stubavs, Stupeļu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1978. gadā//Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem, Rīga, 1979.g.