Stupeļu pilskalns

Stupeļu pilskalns
Stupeļu pilskalns
	Skats uz pilskalnu no austrumiem.
Atrašanās vieta	Rites pagasts, Jēkabpils novads, Latvija
Veids	Pilskalns ar apmetni
Augstums	30 metri
Piezīmes
Izrakumi	1976 - 1979
Arheologi	Ādolfs Stubavs
Īpašuma tiesības	Pašvaldības īpašums un privātīpašums.
Publiska piekļuve	Brīvi pieejams
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Stupeļu kalns - pilskalns ar apmetni un kulta akmeni
Aizsardzības numurs	919
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 15. decembris

Stupeļu pilskalns ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jēkabpils novada Rites pagastā pie bijušajām Kalnastupeļu mājām, puskilometru uz dienvidiem no Margaskalna pilskalna. Tas ir viens no lielākajiem Sēlijas pilskalniem (platība 3400 m² ) un viens no nedaudzajiem seno sēļu pilskalniem kurš bijis apdzīvots arī 13. gadsimtā.

Apraksts

Stupeļu pilskalns ir savrups, iegarens, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis, ap 30 m augsts kalns, kura nogāzes visapkārt plakumam ir mākslīgi pastāvinātas. Austrumu-rietumu virzienā orientētais pilskalna plakums (garums 82 m, platums līdz 55 m) ir ar nolaideniem, sašaurinātiem galiem. Plakuma centrālajā daļā ir ap 3 m augsts kumpums. Pilskalna nogāzēs, 6 m zem plakuma līmeņa, ir terase, kas aptver visu pilskalnu. Dienvidu pusē zem pirmās ir vēl otrās terases paliekas. Ap pilskalnu pletusies apmetne (senpilsēta) kuras kultūrslānis konstatēts vairāk kā 3 ha lielā platībā. Uz rietumiem no pilskalna atrodas liels, iespējams, kulta akmens.^[1]

Pilskalna kultūrslānis līdz 1,6 m biezs, stipri akmeņains un viendabīgs. Satur švīkātās, gludās un apmestās keramikas lauskas. Kultūrslānis apmetnē vietām sniedzas pat 1,3 m dziļi.^[2]

Pilskalnu pirmais reģistrējis Augusts Bīlenšteins 1882. gadā kurš tur veicis arī nelielus pārbaudes izrakumus. 1926. gadā savas Zemgales pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš. 1968. gadā Jāņa Graudoņa vadībā pilskalnā izdarīti nelieli šurfējumi kultūrslāņa un tā datējuma noskaidrošanai. Sakarā ar gāzes vada izbūvi pilskalna tiešā tuvumā, 1976—1979. gadā Ādolfa Stubava vadībā notika plaši izrakumi apmetnē un pilskalnā. Lai arī izrakumu materiāli pilnībā nav tikuši publicēti, tie parādīja, ka pilskalns bijis apdzīvots divos dažādos periodos. Pirmais periods attiecas uz 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras otro pusi līdz mūsu ēras 3. gadsimtam. Otrais periods attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu 10.—13. gadsimtā. Arī apmetnes apdzīvotība attiecināma uz vēlo dzelzs laikmetu. Stupeļu pilskalnu var uzskatīt par ievērojamu kādu senās sēļu zemes centru.^[3] A. Bīlenšteins savulaik rakstījis, ka uz austrumiem no pilskalna atrodas senkapi, tomēr mūsdienās to atrašanās vieta vairs nav nosakāma. Gan A. Bīlenšteins, gan E. Brastiņš, aprakstot pilskalnu, fiksējuši vairākas pilskalniem raksturīgas teikas par nogrimušu pili un caurumu kalnā.

Foto galerija

Stupeļu pilskalna 3D modelis
Stupeļu pilskalna 3D modelis
Stupeļu pilskalna 3D modelis

Atsauces

↑ J. Urtāns, Augšzemes pilskalni, Rīga, 2006.
↑ J. Graudonis, Par Sēlijas pilskalnu apdzīvotību//Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. - .2001. g. 55. sēj., 5./6. (616./617.) nr.
↑ A. Stubavs, Stupeļu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1978. gadā//Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem, Rīga, 1979.g.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stupeļu pilskalns.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

[1] J. Urtāns, Augšzemes pilskalni, Rīga, 2006.

[2] J. Graudonis, Par Sēlijas pilskalnu apdzīvotību//Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. - .2001. g. 55. sēj., 5./6. (616./617.) nr.

[3] A. Stubavs, Stupeļu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1978. gadā//Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem, Rīga, 1979.g.

[1]

[2]

[3]