Riekstu kalns

Riekstu kalns
Riekstu kalns
	Riekstu kalns ar aizsargsienas paliekām.
	Riekstu kalns
Atrašanās vieta	Cēsis, Cēsu novads, Latvija
Koordinātas	57°18′49″N 25°16′07″E / 57.31372°N 25.26867°EKoordinātas: 57°18′49″N 25°16′07″E / 57.31372°N 25.26867°E
Piezīmes
Izrakumi	-
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Riekstu kalns - pilskalns
Aizsardzības numurs	393
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 16. decembris

Riekstu kalns (arī Naudas kalns) ir pilskalns Cēsīs, Cēsu novadā. Atrodas Cēsu pilsētas teritorijā, Pils parkā blakus Cēsu ordeņa pilij. Riekstu kalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (aizsardzības numurs: 393).^[1]

Vēsture

Pilskalna pakājē atrastās māla trauku lauskas ar ornamentējumu liecina, ka to jau no 1. līdz 6. gadsimtam apdzīvoja somugru ciltis. Ap 10. gadsimtu pilskalnu par savu mītnes vietu izvēlējās no Ziemeļkurzemes pārcēlušies vendi, kurus no Ventas lejteces izspieda kuršu ciltis, un kuriem atļāva šeit dzīvot vietējie latgaļi. Livonijas Indriķa hronikā ir minēts, ka 1206. gada rudenī šeit ieradās katoļu priesteris Daniēls un kristīja pilskalnā dzīvojošos vendus. Hronikā vendi tika raksturoti kā pazemīga un trūcīga tauta. Pēc vendu kristīšanas Daniēls šeit izveidoja vīna kalnu. 1210. gadā, atbildot uz sirojumiem Igaunijā, vendu pilij uzbruka igauņu spēki un turēja to aplenkumā 3 dienas. Igauņu mēģinājums nodedzināt vendu koka pili izrādījās nesekmīgs. Arī improvizēts aplenkuma tornis nedeva rezultātu. Igauņiem nācās atkāpties. Bet jau pēc 8 gadiem koka pils vietā bija uzmūrēta neliela kastellas tipa mūra pils. 1218. gadā tai uzbruka Pleskavas kņaza Vladimira dēls Jaroslavs, kurš kopā ar novgorodiešiem aplenca šo pili. Taču palīgā piesteidzās zobenbrāļi no jaunuzceltās ordeņa pils un uzbrucējus padzina. Tāpat arī vēl 1221. gadā vendu pils deva patvērumu pret Novgorodas kņaza 12 000 vīru lielā karaspēka iebrukumu. Ar laiku pilskalns iekļāvās jaunās Cēsu (Wenden) pilsētas teritorijā, pamazām zaudējot savu aizsardzības funkciju, jo blakus atradās daudz lielākā ordeņa pils. Un arī paši vendi pamazām asimilējās starp vietējām tautām.

Apraksts

Vizuāli Riekstu kalns ir neliels savrups iegareni apaļš uzkalns. Pilskalna augstums ir līdz 18 metriem (ar 4 m slīpumu ziemeļu virzienā). Sānu malas ir mākslīgi pastāvinātas, veidojot plakumu ap 50 m garumā un 25 m platumā. Gar kalna austrumu pusi uz plakumu gāja ceļš, kuru daži pētnieki uzskata par autentisku uzeju pilskalnā. Pilskalnam ziemeļos piekļaujas dīķis. Kad 1893. gada 22. jūnijā Riekstu kalns tika pirmo reizi uzmērīts, tad uzmērījumā bija redzams, ka arī pilskalna dienvidu pakājē bija neliels dīķis. Mūsdienās tas ir izzudis.

Pētījumi

Jau 1878. gadā par Riekstu kalnu, sakarā ar Autīnes pils atrašanās vietas meklējumiem, interesi sāka izrādīt grāfs Kārlis Georgs fon Zīverss. Pirmos nelielos pārbaudes izrakumus Riekstu kalnā 1884. gadā veica Cēsu mācītājs G. Fīrhufs. Konstatējot šeit mūra sienas paliekas viņš secināja, ka hronikā minētā vendu pils ir celta Riekstu kalnā, nevis Āraišos, kā to sākotnēji domāja. 1888. gadā vēsturnieks L. of Menārs izteica viedokli, ka starp Cēsu mūra pili un pilskalnu bija pastāvējis mūra tilts. Bet pagājušā gadsimta divdesmitajos gados šai vietā tika veikti pavisam nelieli, skolotāja K. Ašmaņa vadīti izrakumi, kuru laikā gūtie atradumi (keramisko trauku fragmenti) ir eksponēti Cēsu muzejā.

Pirmie profesionālie arheoloģiskie izrakumi tika veikti 1980. gada vasarā un rudenī, kurus veica LPSR ZA Vēstures institūta arheoloģiskā ekspedīcija Jāņa Apala vadībā. Šajos izrakumos tika atsegts kultūrslānis 580 m² lielā platībā. Tika atsegtas sešu celtņu vietas ar apkures ierīču paliekām un aku, kā arī nojauktās mūra sienas paliekas visapkārt pilskalna ziemeļu galam. Aizsargsienas paliekas tika atsegtas 40 m garumā gar visu pilskalna ziemeļu galu. Ar kaļķa javu mūrētā siena bija ap 1,5 - 1,55 m bieza. Aizsargsienas stūros tika konstatēti 4 m plati kontraforsi. Atsegtajā kultūrslānī tika atrastas 291 senlieta, 354 māla trauku lauskas, trīs restaurējami podi un citi atradumi. Atradumi pieder trim Riekstu kalna apdzīvotības periodiem. Kopumā atrasto senlietu vecums variē no 11. līdz 17. gadsimtam.

Pēc tam arheoloģiskie izrakumi tika veikti 2010. gadā, ko veica neliela arheologu grupa LU Latvijas vēstures institūta arheoloģes Zigrīdas Apalas vadībā. Izrakumu mērķis bija nodrošināt arheoloģisko uzraudzību pilskalna ziemeļu galā, kur notika 1980. gada izrakumos atklātās aizsargsienas rekonstrukcija. Kultūrslānis 35 m² lielā platībā tika atsegts arī pilskalna dienvidu galā.