Mežītes pilskalns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mežītes pilskalns ar apmetni
Mežites pilskalns no dienvidiem.jpg
Mežītes pilskalns
Mežītes pilskalns ar apmetni (Latvija)
Mežītes pilskalns ar apmetni
Mežītes pilskalns ar apmetni
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Laucienes pagasts, Talsu novads, Latvija
Koordinātas 57°11′9.5″N 22°42′35.7″E / 57.185972°N 22.709917°E / 57.185972; 22.709917Koordinātas: 57°11′9.5″N 22°42′35.7″E / 57.185972°N 22.709917°E / 57.185972; 22.709917
Veids Pilskalns ar apmetni
Augstums rel. 13 m
Piezīmes
Publiska piekļuve viegli pieejams
Aizsardzības numurs 2234
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Mežītes pilskalns atrodas Latvijā, Talsu novadā, Laucienas pagastā Lībagu — Laucienas šosejas kreisajā malā pie Pilskalnciema. Mežītes pilskalns ir viens no vizuāli skaistākajiem Kurzemes pilskalniem. Pilskalnu pirmais apsekojis Augusts Bīlenšteins 1869.gadā. Šis ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.[1]

Nocietinājums ierīkots ap 13 m augstā kalnā ar mākslīgi nostāvinātām nogāzēm. Tā plakumam ir trīsturveida forma un senatnē, tas tāpat kā daudzās citās vietās, ticis arts. Plakuma izmēri: 55x30—50 m. Šaurākajā dienvidu galā uzbērts ap trīs metrus augsts valnis. Valņa rietumu galā joprojām samanāma senā uzejas vieta.

Dienvidaustrumu pusē no pilskalna atrodas mazāks uzkalns — tā sauktais mazais pilskalniņš. Spriežot pēc tā izvietojuma, šeit varētu būt atradušies kādi papildus nocietinājumi uzejas aizsardzībai. Pilskalns atradās kuršu Vanemas zemē.

Iespējams zemāks valnis kādreiz ietvēris visu pilskalna plakumu, bet aktīvās lauksaimnieciskās darbības rezultātā nekādi uzbērumi gar plakuma malām šodien vairs nav saskatāmi.

Plakuma ziemeļu galā vēl 20. gadsimta 20. gados ir bijusi lietojama ūdens ņemšanas vieta — «acs».[2] Šodien gan tā ir pilnīgi aizbirusi.

Visapkārt pilskalnam, gandrīz 3 ha platībā atradusies apmetne (senpilsēta). Kultūrslāņa biezums apmetnē, dažviet sasniedz 1 metru.

Pilskalns tiek datēts ar vēlo dzelzs laikmetu. Pilskalnu 1923. gadā savās Kurzemes pilskalnu apsekošanas ekspedīcijas laikā uzmērījis Ernests Brastiņš. 2008.—2009. gadā pilskalnā un apmetnē arheoloģiskos izrakumus veica Latvijas Universitātes vēstures studenti arheologa Andreja Vaska vadībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mežītes pilskalns». Saraksts.mantojums.lv. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
  2. E. Brastiņš Latvijas pilskalni - Kuršu zeme. Rīga. 1923.

 Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]