Latgales pilskalni

Vikipēdijas lapa
Mākoņkalns 1999. gadā

Latgales pilskalni ir latgaļu celti nocietinājumi Latgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam uzbrukumu gadījumā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstītas ziņas par Latgales pilskalniem[1] atrodamas no 13. gadsimta sākuma, kad 1209. gadā bīskaps Alberts fon Bukshēvdens kopā Zobenbrāļu ordeņa brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilskalnu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi Rīgā piespieda noslēgt padošanās līgumu un kļūt par bīskapa Alberta vasali. Trīs daļas no savas Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par lēni,[2] bet 1210. gadā bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās Letijas zemes. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no latgaļu Asotes pilskalna uzcēla Krusta pili (Kreutzburg).

Pēc Visvalža nāves pusi no viņa lēņa daļas Rīgas bīskaps Nikolajs 1239. gadā uzdāvināja Livonijas ordenim, tomēr 1242. gadā pēc Ledus kaujas ordenis bija spiests atteikties no šīs daļas, kas Novgorodas 1. hronikā dēvēta par Lotigolu.[3] 1248. gadā Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs pakļāva Lotigolas zemes, bet 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni, lietuvieši atteicās no Lotigolas un Rēznas pils. 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja Asotes, Lepenes un Jersikas pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. 1263. gadā Livonijas ordenis atjaunoja Mākoņkalna pils nocietinājumus.

No 13. gadsimta dokumentiem zināms, ka tagadējās Latgales teritorijā atradās bīskapam un ordenim iedalītie Jersikas, Asotes un Lepenes pilsnovadi. Mazāk zināms par pilsnovadiem ordenim atdotajā Lotigolas daļā, domājams, ka tur atradās Varkas, Rēzeknes, Ludzas, Naujenes, Krāslavas un citu pilskalnu novadi. Pēc Tālavas dalīšanas līguma noprotams, ka tagadējā Ziemeļlatgalē atradās Atzeles pilsnovada Purnavas, Bērzenes, Ābelenes un Abrenes zemes.

Reģistrēto pilskalnu saraksts (1938)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latgales pilskalni (pēc E.Brastiņa, 1937)

Pēc Ernesta Brastiņa veiktajiem Latgales pilskalnu apsekojumiem[4] izveidoja reģistrēto pilskalnu sarakstu, kurā bija iekļautas šādas Latgales pilskalnu kopas (nepilnīgs saraksts):[5]

  • Asūnes pilskalni (pie Mizniekiem, pie Klabaučiem)
  • Andrupenes pilskalni (Mākoņkalns, pie Dauguļiem, pie Pušas, pie Lipuškiem)
  • Atašienes pilskalns (pie Troškiem)
  • Aulejas pilskalni (pie Egļiem, pie Raģeļiem, pie Žaunerāniem)
  • Baltinavas pilskalns (pie Puncuļiem)
  • Barkavas pilskalns (pie Aizkārkļiem)
  • Bērzgales pilskalni (pie Bērzgales, pie Gribuļiem, pie Tumožiem)
  • Bērzpils pilskalni (pie Vecpils, pie Pilskalniem)
  • Bukmuižas pilskalni (pie Bobrovišķiem, pie Ūdrājiem)
  • Ciblas pilskalni (pie Degteriem, pie Eversmuižas, pie Šelupinkiem)
  • Dagdas pilskalns
  • Dricēnu pilskalns (pie Kakarviešiem)
  • Gaigalavas pilskalns (pie Ūdeņiem)
  • Istras pilskalni (pie Melnikiem, pie Zubravas, pie Rudavas, pie Vecslabadas)
  • Izvaltas pilskalni (pie Berezauskas, pie Markavas)
  • Jasmuižas pilskalni (pie Šņopstiem, pie Katigrades, pie Baraukas, pie Baškiem)
  • Kapiņu pilskalni (pie Rušenīcas, pie Blaževičiem, pie Stanovičiem, pie Gorodokas, pie Skuju ciema, pie Madaļāniem, pie Gutiņiem)
  • Kārsavas pilskalns (pie Rogām)
  • Kaunatas pilskalni (pie Goveikiem, pie Vecslabadas, pie Dzirkaļiem, pie Balteņiem)
  • Krāslavas pilskalni (Šokolādes kalns Krāslavā, pilskalns pie Bantenišķiem)
  • Krustpils pilskalni (pie Grāvāniem, pie Dzirkaļiem)
  • Liepnas pilskalns (pie Bērziņiem)
  • Līvānu pilskalni (pie Ģedušiem, pie Pilskalniem, pie Donām)
  • Ludzas pilskalns
  • Maltas pilskalns (pie Leimanišķiem)
  • Mērdzenes pilskalns (Silinīku pilskalns pie Sileniekiem)
  • Naujenes pilskalni (pie Lielbaranauskas, pie Zamkiem)
  • Nautrēnu pilskalns (pie Opinkiem)
  • Nirzas pilskalni (pie Pentužiem, pie Dūkstiem)
  • Ozolmuižas pilskalns (pie Pilskalniem)
  • Pasienes pilskalns (pie Naumkiem)
  • Pildas pilskalni (pie Parkaļiem, pie Salominkiem, pie Gorkiem)
  • Preiļu pilskalns (pie Plūdes)
  • Pustiņas pilskalni (pie Gorodišķes, pie Pustiņas)
  • Rēznas pilskalns (pie Laduškiem)
  • Rundēnu pilskalns (pie Gorodkas)
  • Silajāņu pilskalni (pie Kovalisķiem, pie Krupenišķiem)
  • Skaistas pilskalni (pie Grundāniem, pie Indricas)
  • Šķaunes pilskalni (pie Lielandžāniem, pie Poļeščinas, pie Meikšāniem, pie Maļinas)
  • Varakļānu pilskalns (pie Pizičiem)
  • Vārkavas pilskalns (pie Pilišķiem)
  • Viļēnu pilskalns (pie Pliskavas un Pilskalniem)
  • Višķu pilskalni (pie Zabornajas, pie Skramaņiem, pie Lauku Leperiem, pie Astravas)

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie pilskalni (1998)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gada 29. oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrija izdeva rīkojumu Nr. 128., kurā bija uzskaitīti šādi Latgales pilskalni — Valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi:[6][7]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latgales novads | Latvijas pilskalni». www.latvijas-pilskalni.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-02-01.
  2. Līguma tekstā: Jersikas pilsētu ar piederīgo novadu un labumiem kā lēni ar trim karogiem.
  3. Novgorodas pirmā hronika: Того же лЂта НЂмци прислаша с поклономь: «безъ князя что есмы зашли Водь, Лугу, Пльсковъ, Лотыголу мечемь, того ся всего отступаемъ; а что есмы изъимали мужии вашихъ, а тЂми ся розмЂнимъ: мы ваши пустимъ, а вы наши пустите»
  4. Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. Rīga: Pieminekļu Valde, 1928.
  5. Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 32 347.—32 349. sleja. Rīga: 1937.—1938.
  6. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
  7. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2015. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Liepājas rajons — Talsu rajons)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]