Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts
Osmaņu impērija nopietni apdraudēja Eiropas lielvaras ar nepārtrauktu tuvošanos cauri Balkāniem līdz pat 1683. gadam. Osmaņu impērijas flote bija ietekmīgs spēks Vidusjūrā, Melnajā jūrā, Sarkanajā jūrā, Persijas līcī un Indijas okeānā, kā arī ik pa laikam patrulēja arī Atlantijas okeānā (1501—1631). Osmaņu karaspēkam Bristoles kanālā uz Lundijas salas bija flotes bāze Atlantijas okeāna ziemeļu daļas atbalstam un Osmaņu karaspēks īslaicīgi arī pabija Britu salās, Skandināvijā, Islandē, Grenlandē un Ņūfaundlendā (1627—1631). Austrumos Osmaņu impērijas armijai bija vairākas sadursmes (1538—1566) ar Portugāles flotes bāzi Goā (Indijas okeānā) un, kad Osmaņu impērija paplašināja tās teritoriju Sarkanajā jūrā, Arābu jūrā un Persijas līcī, tās karaspēks pabija arī Indijā, Malaizijā un Indonēzijā.
Osmaņu flote uzvarēja vairākas izšķirošas kaujas ar Eiropas valstu flotēm (Zončio kauja, 1499; Prevezas kauja, 1538; Džerbas kauja, 1560) un kļuva par nepārspējamu lielvaru Vidusjūrā līdz pat Lepanto kaujai (1571), kas tomēr neapturēja Osmaņu impēriju atjaunot tās floti un iekarot vēl papildus teritorijas Vidusjūras reģionā. Vairākas reizes Osmaņu impērijas karaspēks iebruka Centrāleiropā un divas reizes centās pakļaut Habsburgus (Vīnes aplenkums, 1529; Vīnes kauja, 1683) un tikai Eiropas valstu apvienoti spēki spēja atvairīt šos uzbrukumus. Osmaņu armija austrumos regulāri konfliktēja ar Safavidu impēriju par kontroli Persijas līcī un Kaspijas jūrā. Osmaņu impērijas kulminācija teritoriālo iekarojumu ziņā sasniedza virsotni sultāna Murada IV laikā (1683), kad tika iekarota Azerbaidžāna, Tebrīza, Hamadana, Bagdāde un Mezopotāmija.
Teritoriju hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teritoriju saraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Albānija (Škodra, Vļora, Tirāna) (1410—1912)
- Bosnija un Hercegovina (1483—1878)
- Bulgārija (1395—1878)
- Krēta (1669—1908)
- Krimas haniste (1475—1783)
- Horvātija (Slavonija, Lika) (1529—1699)
- Kiklādu salas (1566—1830)
- Dodekanesas salas (1522—1912)
- Grieķija (1460—1831)
- Ungārija (1541—1699)
- Maķedonija (Skopje) (1371—1913)
- Moldova (1526—1812)
- Melnkalne (1498—1878)
- Ziemeļu Egejas salas (1677—1912)
- Otranto (1480—1481)
- Podolija (1672—1699)
- Rodas sala (1522—1912)
- Rumānija (Valahija) (1512—1877)
- Rumānija (Moldāvija) (1417—1877)
- Rumānija (Transilvānija) (1541—1699)
- Saronu salas (1460—1830)
- Serbija (Belgrada, Niša, Kalemegdana) (1521—1804)
- Sporādu salas (1538—1830)
Āzija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Adena (1538—1839)
- Abadana (1514—1529, 1543—1623, 1639—1847)
- Abhāzija (1578—1810)
- Armēnija (Erevāna) (1514—1618)
- Azerbaidžāna (1578—1604, 1724—1736)
- Dagestāna (1645—1730)
- Gruzija (1516—1603, 1620—1683, 1727—1735)
- Hamadana (1721—1730, 1916—1918)
- Irāka (Bagdāde, Basra, Mosula) (1534—1917)
- Kipra (1570—1914)
- Kuveita (1534—1914)
- Jordānija (1516—1918)
- Libāna (Beiruta, Akre, Saidona) (1516—1918)
- Luristāna (1587—1639)
- Omāna (1550-1551, 1581-1588, 1659-1741)
- Palestīna (1516—1918)
- Katara (1871—1916)
- Saūda Arābija (El Hasa) (1871—1913)
- Saūda Arābija (Hidžāza) (1517—1916)
- Saūda Arābija (Nedžda) (1817—1902)
- Saūda Arābija (Asira) (1871—1914)
- Sīrija (Damaska, Haleba) (1516—1918)
- Jemena (1517-1636, 1872-1918)
Āfrika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alžīrija (Alžīra) (1536—1830)
- Alžīrija (Konstantīna) (1637—1830)
- Alžīrija (Orāna) (1708-1732, 1792-1831)
- Ēģipte (1517-1798, 1801-1914)
- Eritreja (Masava) (1557—1884)
- Lībija (Kirenaika) (1521—1911)
- Lībija (Tripolitānija) (1551—1912)
- Lībija (Fecāna) (1842—1912)
- Somālija (Saila) (1548—1884)
- Sudāna (Kasala) (1553—1885)
- Sudāna (Dārfūra) (1874—1883)
- Sudāna (Ekvatorija) (1871—1889)
- Sudāna (Kordofana) (1821—1883)
- Tunisija (1534—1881)