Pāvels Čerenkovs

Pāvels Čerenkovs; Павел Алексеевич Черенков
Personīgā informācija
Dzimis	1904. gada 28. jūlijā ; Voroņežas apgabals, Krievijas impērija
Miris	1990. gada 6. janvārī (85 gadi); Maskava, PSRS
Pilsonība	Krievijas impērija, PSRS
Tautība	krievs
Zinātniskā darbība
Zinātne	kodolfizika; optika; augstenerģijas fizika
Darba vietas	Ļebedjeva fizikas institūts (ФИАН); Maskavas enerģētikas institūts (МЭИ); Maskavas inženierfizikas institūts (МИФИ)
Alma mater	Voroņežas valsts universitāte
Pasniedzēji	Sergejs Vavilovs
Sasniegumi, atklājumi	Čerenkova—Vavilova starojums
Apbalvojumi	Nobela prēmija fizikā (1958)

Pāvels Čerenkovs (krievu: Па́вел Алексе́евич Черенко́в; dzimis 1904. gada 28. jūlijā, miris 1990. gada 6. janvārī) bija padomju fiziķis. 1958. gadā kopā ar Iļju Franku un Igoru Tammu ieguvis Nobela prēmiju fizikā par Čerenkova—Vavilova starojuma atklāšanu un izskaidrošanu.^[1]

Čerenkovs bija divu Staļina prēmiju (1946, 1952) un PSRS Valsts prēmijas (1977) laureāts.

Biogrāfija

Čerenkovs piedzima 1904. gadā Novaja Čiglas (Новая Чигла) ciemā, Voroņežas guberņā, zemnieku ģimenē.

1928. gadā Čerenkovs pabeidza Voroņežas valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti un sāka strādāt Kozlovas pilsētas skolā. 1930. gadā apprecējās ar Mariju Putincevu. Drīz pēc tam tika arestēts sievastēvs Voroņežas literatūras un novadpētniecības speciālists Aleksejs Putincevs safabricētā "novadpētnieku lietā". Arī Čerenkova tēvs zemnieks Aleksejs Čerenkovs tika pakļauts represijām. 1931. gadā viņš tika apsūdzēts par piederību eseru partijai un izsūtīts. Vēlāk, 1937. gadā, viņu atkārtoti arestēja un 1938. gadā nošāva par "kontrrevolucionāro aģitāciju".^[2]

1930. gadā Čerenkovs iestājās aspirantūrā Fizikas un matemātikas institūtā Ļeņingradā. No 1932. gada sāka strādāt pie Sergeja Vavilova (ģenētiķa Nikolaja Vavilova brālis). 1935. gadā uzsāka darbu Ļebedjeva fizikas institūtā (ФИАН) Maskavā. 1940. gadā Čerenkovs aizstāvēja doktora disertāciju. 1948. gadā kļuva par profesoru Maskavas enerģētikas institūtā (МЭИ), bet no 1951. līdz 1981. gadam bija profesors Maskavas inženierfizikas institūtā (МИФИ). No 1959. līdz 1988. gadam vadīja augstenerģijas fizikas nodaļu (fotomezonu procesu laboratoriju) ФИАН filiālē, vadīja sinhrotrona būvi un kodolmērījumu centra izveidošanu Troickā (Piemaskavā).^[3]

1970. gadā kļuva par PSRS Zinātņu akadēmijas īsteno locekli (akadēmiķi).

Čerenkovs nomira 1990. gadā, apglabāts Novodevičjes kapsētā.

Zinātniskie darbi

1934. gadā, strādājot Sergeja Vavilova vadībā, Čerenkovs ievēroja zilganu spīdēšanu, kas parādījās traukā ar caurspīdīgu šķidrumu, kad to apstaroja ar ātrām, lādētām daļiņām. Starojums tika nosaukts par godu atklājējam Čerenkovam un viņa zinātniskajam vadītājam Vavilovam par Čerenkova—Vavilova starojumu (biežāk tiek saukts vienkārši par Čerenkova starojumu). Čerenkovs pierādīja, ka šis starojums atšķiras no agrāk zināmās fluorescences parādības. 1936. gadā viņš izpētīja starojuma īpašības, bet 1937. gadā to teorētiski izskaidroja Igors Tamms un Iļja Franks (Čerenkova starojums rodas, ja lādētas daļiņas kustas caurspīdīgā vidē ātrāk par gaismas ātrumu šajā vidē). 1958. gadā par kopējo ieguldījumu Čerenkova starojuma atklāšanā un izskaidrošanā visiem trim zinātniekiem tika piešķirta Nobela prēmija fizikā.

Pamatojoties uz Čerenkova starojumu, bija iespējams izveidot Čerenkova skaitītāju, kas tiek izmantots ātro, lādēto daļiņu detektēšanai, īpaši kodolreaktoros. No 1946. gada Čerenkovs strādāja pie elektronu paātrinātāju izstrādāšanas, piedalījies sinhrotrona izveidošanā. Devis ieguldījumu kodolfizikā, optikā un augstenerģijas fizikā.^[4]

Čerenkovs saņēmis daudzus PSRS apbalvojumus, tai skaitā Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu (1984) un trīs Ļeņina ordeņus.^[2]

Atsauces

↑ «The Nobel Prize in Physics 1958». Nobel Foundation.
↑ ^2,0 ^2,1 «Черенков Павел Алексеевич». Герои Страны.
↑ «ЧЕРЕНКОВ, Павел Алексеевич». Сайт электронной библиотеки Наука и техника. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 2. oktobrī.
↑ «ЧЕРЕНКОВ, ПАВЕЛ АЛЕКСЕЕВИЧ». В энциклопедии Кругосвет.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pāvels Čerenkovs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Pāvela Čerenkova biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Li Džendao Jans Džeņnins	Nobela prēmija fizikā 1958 kopā ar Iļju Franku, Igoru Tammu	Pēctecis: Emīlio Segrē Ouens Čemberlens

[1] «The Nobel Prize in Physics 1958». Nobel Foundation.

[biogr-2] 2,0 ^2,1 «Черенков Павел Алексеевич». Герои Страны.

[3] «ЧЕРЕНКОВ, Павел Алексеевич». Сайт электронной библиотеки Наука и техника. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 2. oktobrī.

[4] «ЧЕРЕНКОВ, ПАВЕЛ АЛЕКСЕЕВИЧ». В энциклопедии Кругосвет.

[1]

[2]

[3]

[4]