Trinidāda un Tobāgo

Trinidādas un Tobāgo Republika Republic of Trinidad and Tobago
Karogs Ģerbonis
Devīze: Together we aspire, together we achieve ("Kopā mēs tiecamies, kopā mēs sasniedzam")
Himna: Forged From The Love of Liberty
Location of Trinidad and Tobago
Galvaspilsēta		Portofspeina 10°40′N 61°31′W
Lielākā pilsēta		Sanfernando
Valsts valodas		angļu valoda
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Kristīne Kangalo
-	Premjerministrs	Keith Rowley
Neatkarība		no Apvienotās Karalistes
-	Datums	1962. gada 31. augustā
Platība
-	Kopā	5,131 km² (164.)
-	Ūdens (%)	nenozīmīgi
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2020. gadā	1 366 725 (151.)
-	Blīvums	264/km² (34.)
IKP (PPP)		2016. gada aprēķins
-	Kopā	$ 43,57 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$ 31 933
Džini koef. (2012)		39,0
TAI (2019)		▲ 0,796 (augsts) (67.)
Valūta		Trinidādas un Tobāgo dolārs (TTD)
Laika josla		(UTC-4)
Interneta domēns		.tt
ISO 3166-1 kods		780 / TTO / TT
Tālsarunu kods		+1-868

Trinidāda un Tobāgo (angļu: Trinidad and Tobago), oficiāli Trinidādas un Tobāgo Republika (Republic of Trinidad and Tobago), ir arhipelāgu valsts Karību jūras dienvidos, uz ziemeļiem no Dienvidamerikas valsts Venecuēlas un uz dienvidiem no Grenādas Mazajās Antiļās.

Parasti tiek uzskatīta par Karību reģiona valsti, tai ir jūras robeža ar vairākām valstīm, tai skaitā Barbadosu, Gajānu, Grenādu un Venecuēlu. Tā sastāv no divām salām — Trinidādas un Tobāgo — un vairākām citām mazākām reljefa formām. No 1639. līdz 1693. gadam Tobāgo bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi.

Trinidāda un Tobāgo neatkarību ieguva 1962. gadā, 1976. gadā tā kļuva par republiku. Šodien Trinidāda un Tobāgo ir viena no bagātākajām valstīm Karību reģionā, pateicoties tās naftas un gāzes resursiem.

Ģeogrāfija un daba

Trinidāda ir lielākā un ekonomiski nozīmīgākā sala, kas veido apmēram 94% no kopējās valsts platības un ir mazāk kalnaina nekā Tobāgo. Valstī sastopamas dažādas ekosistēmas, tostarp tropu lietusmeži, mangrovju purvi un piekrastes lagūnas.

Iedzīvotāji

Trinidādai un Tobāgo ir aptuveni 1,4 miljoni iedzīvotāju. Tā ir multietniska valsts, to apdzīvo galvenokārt afrikāņu un indiešu pēcteči, kā arī pastāv eiropiešu un āziātu izcelsmes cilvēki.

Ekonomika

Trinidāda un Tobāgo ekonomika ir viena no stabilākajām Karību reģionā, pateicoties ievērojamiem dabasgāzes un naftas resursiem. Valsts ir reģionālais līderis enerģijas eksportā un ir pazīstama ar savu naftas pārstrādes un ķīmijas rūpniecību.

Enerģētikas nozare ir dominējošā valsts ekonomikā, veidojot aptuveni 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 80% no eksporta ieņēmumiem. Naftas ražošana sasniedz aptuveni 60 000 barelu dienā (2023. gadā), taču pēdējos gados tā ir samazinājusies resursu izsīkuma un cenu svārstību dēļ.

Valsts ekonomika ir pakļauta svārstībām globālajos energoresursu tirgos, kas rada ievērojamu ietekmi uz valdības ieņēmumiem un ekonomisko stabilitāti. Papildus enerģētikai Trinidāda un Tobāgo saskaras ar nepieciešamību veicināt ekonomikas diversifikāciju, uzlabot infrastruktūru un pievērsties vides ilgtspējībai.

Starptautiskās attiecības

Trinidāda un Tobāgo aktīvi piedalās reģionālajās organizācijās, piemēram, Karību kopienā (CARICOM) un Amerikas valstu organizācijā (OAS). Tai ir stratēģiskas attiecības ar kaimiņvalstīm, kā arī spēcīga diasporas saikne ar Lielbritāniju, Kanādu un ASV.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trinidāda un Tobāgo.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• BBC valsts profils (angliski)
• The World Factbook informācija Arhivēts 2019. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)