Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā ir pētītas kopš 20. gadsimta sākuma. Agro metālu periodā - jau pat 2.-1. g. t. pr. Kr. mijā etnisko procesu gaitā bija konsolidējušās kā baltu, tā somu etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Šo pieminekļu izplatība, tāpat baltiem raksturīgās švīkātās keramikas un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes zonu. Kurzemē tā ir Ventas-Abavas līnija, kas iet apmēram uz Lapmežciemu pie Rīgas līča. Vidzemē šī josla sākas pie jūras ap Pēterupes ieteku, tad gar Vidzemes augstienes dienvidu daļu iet virzienā uz Lubāna ezera dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu. [1]
Pēc Otrā Pasaules kara arheoloģiskie izrakumi izdarīti šādās Bronzas laikmeta (1500.-6. gs. pr. Kr.) apmetnēs:
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Baltu cilšu apmetnes
- Altenes pils Seces pagastā. Izrakumi veikti 1963.-1964. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
- Asotes pilskalns un apmetne Kūku pagastā netālu no Jēkabpils. Izrakumi veikti 1949.-1954. gadā Elvīras Šnores vadībā.
- Dievukalna pilskalns Lielvārdes novadā. Izrakumi veikti 1978.-1980. gadā Annas Zariņas vadībā.
- Dvorčānu apmetne Piedrujas pagastā. (Ilze Loze, 1984.-1985.)
- Jaunlīves apmetne Daugmales pagastā. (Māris Atgāzis, 1973.-1975.)
- Jersikas pilskalns, senpilsēta, kapulauks Jersikas pagastā. (Ēvalds Mugurēvičs, Antonija Vilcāne, 1990.-2003.)
- Jašubovas apmetne Nagļu pagastā. (Ilze Loze, 1964., 1968.)
- Kerkūzu I apmetne Salienas pagastā. (Andrejs Vasks, 1985.-1987.)
- Kivtu apmetne Zvirgzdenes pagastā. (Elvīra Šnore, 1957.-1958.)
- Kokneses senvietu komplekss: priekšpils, senpilsēta, apmetne pie Alenes strauta, pils Kokneses pagastā. (Adolfs Stubavs, 1961-1963, 1961-1962, 1963, 1964-1966)
- Ķentes pilskalns un apmetne Ogres novadā. (Adolfs Stubavs, 1954-1958)
- Ķivutkalna apmetne un kapulauks Rīgas HES ūdenskrātuves dibenā. (Jānis Graudonis, 1966-1967)
- Mūkukalna pilskalns Kokneses novadā. (Jānis Graudonis, 1959-1962)
- Padures pilskalns un apmetne Padures pagastā. (Andrejs Vasks, 2003, 2005-2007)
- Reznu kapulauks Salaspils novadā. (Jānis Graudonis, 1958, 1969)
- Tērvetes pilskalns Tērvetes pagastā. (Emīlija Brīvkalne, 1954-1959, Francis Zagorskis, 1960)
- Vējstūru kapulauks un apmetne Salaspils novadā. (Anna Zariņa, 1967 - 1968)
- Vīnakalna nocietināta apmetne Ikšķiles novadā. (Jānis Graudonis, 1967)
[izmainīt šo sadaļu] Baltijas somu cilšu apmetnes
- Alūksnes pils Alūksnes pilsētā. Izrakumi veikti 1978.-1983. gadā Māra Atgāža vadībā.
- Bīlavu laivveida akmens krāvuma senkapi „Velna laiva” Lubes pagastā. Izrakumi veikti 1999. gadā Andreja Vaska vadībā.
- Brikuļu nocietinātā apmetne Nagļu pagastā. Izrakumi veikti 1963. gadā Ilzes Lozes vadībā, 1973.-1974. un 1977.-1979. gadā Andreja Vaska vadībā.
- Buļļumuižas uzkalniņkapi Limbažu novadā. Izrakumi veikti 1965. un 1975. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
- Lagažas apmetne Rugāju pagastā. (Ilze Loze, 1965-1966, 1968)
- Kvāpānu apmetnes Gaigalavas pagastā. (Ilze Loze, 1974, 1976-1979)
[izmainīt šo sadaļu] Avots
[izmainīt šo sadaļu] Attēli
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā / Sast. Antonija Vilcāne. - Rīga: Zinātne, 2008. - 246 lpp.
- Latvijas PSR arheoloģija. — Rīga, 1974. — 374 lpp.
- Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. — Rīga, 2001. — 463 lpp.
- Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. — Rīga, 1997. — 223 lpp.
- Vilis Zemgars "Kad mostas bronza"
[izmainīt šo sadaļu] Atsauce
- ↑ Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. - Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.
