Oberosts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ober Ost militārā apgabala karte (1916).
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmeta apmetnes Latvijā
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā
Senlatvijas valstis un zemes
Kuršu zemes, Līvu zemes, Jersikas valsts
Zemgaļu valsts, Kokneses valsts
Sēļu zemes, Tālavas un Atzeles valstis
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija
Kurzemes bīskapija, Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis
Zemgales bīskapija
Sēlijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karaliste
Ārvalstu atkarībā
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals
Pārdaugavas hercogiste, Zviedru Vidzeme, Inflantijas vaivadija
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Modernās Latvijas izveide
Jaunlatvieši, Jaunā strāva
1905. gada revolūcija
Oberosts, Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Republika (1918-1940)
Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācija 1941-1945
Latvijas PSR
Latvijas Tautas fronte
Dziesmotā revolūcija
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
Latvijas Republika (no 1990)
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Oberosts (vācu: Militärstaat Ober Ost) jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā "Augšējie Austrumi", bija ķeizariskās Vācijas impērijas karaspēka iedibinātā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā Pasaules kara laikā (1914-1918). Tajā ietilpa tagadējās Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas daļas. Teritorijas virspavēlnieki bija Pauls Hindenburgs (1914-1916) un Bavārijas princis Leopolds (1916-1918). Pēc pārvaldes veida Ober Ost bija organizēts kā militāra valsts, līdzīgi Vācu ordeņa valstij viduslaikos un Ostlandes reihskomisariātam Otrā pasaules kara laikā[1].

Austrumu pārvaldes apgabala "Ober Ost" virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917).

Izveide[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Pasaules kara sākumā Krievijas armija iebruka Prūsijas teritorijā, bet tika sakauta Tanenbergas kaujā 1914. gada 26.-31. augustā. 1915. gada 7.-26. februārī Krievijas karaspēks atsāka uzbrukumu, bet tika sakauts kaujā pie Augustovas meža. Krievijas armijas XX korpusa sastāvā šajās kaujās cīnījās arī daudz latviešu karavīru.

1915. gada aprīlī Vācijas karaspēks Hindenburga vadībā šajā frontes sektorā pārgāja uzbrukumā un 8. maijā ieņēma Liepājas kara ostu, kas kļuva par svarīgu atbalsta bāzi tālākajām operācijām. 1915. gada jūlijā Vācija sāka jaunu uzbrukumu ātri ieņēma lielāko daļu no Kurzemes guberņas, Kauņas guberņas un Grodņas guberņas, augustā nokļūstot līdz Kauņas - Brestļitovskas līnijai. Septembrī Krievijas armijai izdevās nostabilizēt fronti un oktobrī ar Latviešu strēlnieku bataljonu palīdzību neļāva Vācijas armijai pāriet Vidzemes guberņas robežu uz dienvidiem no Rīgas. Pēc Krievijas valdības pavēles lielākā daļa latviešu zemnieku bija spiesti doties bēgļu gaitās un Vidzemi, Igauniju, Latgali un Krievijas guberņām. Okupētajās zemēs Vācijas valdība sāka pārvācošanas politiku un plānoja to kolonizēt ar vācu zemniekiem. 1916. gadā frontes līnija gandrīz nemainījās, bet 1917. gada septembrī vāciešiem izdevās pārraut fronti un ieņemt Rīgu un Igaunijas salas. 1918. gada februārī Vācijas karaspēks ieņēma visu Vidzemi, Latgali, Igauniju un Baltkrieviju, karadarbību pārtraucot tikai pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas 1918. gada martā.

Pārvaldes struktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau pirmā Vācijas uzbrukuma laikā 1915. gada tika radīts Austrumu frontes virspavēlnieka pārvaldes apgabals jeb saīsināti "Ober Ost". Pakāpeniski tika izveidota trīspakāpju pārvaldes struktūra:

  1. pagastu un pilsētu vietējā pašpārvalde
  2. apriņķu pārvalde (vācu militārpersonas)
  3. apgabalu pārvaldes orgāni

Virspavēlniecības iestādes atradās Kauņā.

Ober Ost teritoriālais iedalījums (1917-1918)[2]
Apriņķi (Kreis) galvenās pilsētas Apgabali (Verwaltungsgebiet)
Kreis Hasenpot Aizpute Kurland
Kreis Bauske Bauska Kurland
Kreis Doblen Dobele Kurland
Kreis Goldingen Kuldīga Kurland
Kreis Grobin Grobiņa Kurland
Kreis Mitau-Land Jelgava Kurland
Kreis Libau-Stadt Liepāja Kurland
Kreis Talsen Talsi Kurland
Kreis Tuckum Tukums Kurland
Kreis Windau Ventspils Kurland
Kreis Augustow Augustova Litauen
Kreis Birshi Birži Litauen
Kreis Johanischkele Jonišķēle Litauen
Kreis Kiejdany Ķēdaiņi Litauen
Kreis Koschdary Kaišadore Litauen
Kreis Kovno-Land Kauņa Litauen
Kreis Kovno-Stadt Kauņa Litauen
Kreis Kupzischki Kupišķi Litauen
Kreis Kursany Kuršēni Litauen
Kreis Mariampol Marijampole Litauen
Kreis Maljaty Molēti Litauen
Kreis Okmjany Akmene Litauen
Kreis Olita Alīta Litauen
Kreis Podbrodzie Pabrade Litauen
Kreis Pojurze Pajūre Litauen
Kreis Poniewiez Paņevēža Litauen
Kreis Rakischki Rokišķi Litauen
Kreis Rossienie Raseiņi Litauen
Kreis Russisch-Krottingen Kretinga Litauen
Kreis Saldugischki Saldutišķi Litauen
Kreis Schaulen Šauļi Litauen
Kreis Schirwinty Širvintas Litauen
Kreis Siady Seda Litauen
Kreis Sejny Sejni Litauen
Kreis Skaudwile Skaudvile Litauen
Kreis Suwalken Suvalki Litauen
Kreis Telsze Telši Litauen
Kreis Uzjany Utena Litauen
Kreis Wiezajcie Vežaiči Litauen
Kreis Wilkomierz Ukmerģe Litauen
Kreis Wilnau-Land Viļņa Litauen
Kreis Wilnau-Stadt Viļņa Litauen
Kreis Wladislawow Kudirkas Naumieste Litauen
Kreis Wylkowyschki Vilkavišķi Litauen
Kreis Alekszyce Aļekšici Bialystok-Grodno
Kreis Bialystok-Land Bjalistoka Bialystok-Grodno
Kreis Bialystok-Stadt Bjalistoka Bialystok-Grodno
Kreis Bielsk Belska Podlaska Bialystok-Grodno
Kreis Grodno-Land Grodņa Bialystok-Grodno
Kreis Grodno-Stadt Grodņa Bialystok-Grodno
Kreis Lida-Stadt Lida Bialystok-Grodno
Kreis Osten Zdienciola Bialystok-Grodno
Kreis Planty Plenta Bialystok-Grodno
Kreis Radun Raduņa Bialystok-Grodno
Kreis Sokolka Sokulka Bialystok-Grodno
Kreis Swislocz Svislača Bialystok-Grodno
Kreis Wolkowysk Vavkaviska Bialystok-Grodno
Kreis Wasilischky Vasiliški Bialystok-Grodno

Vācijas satelītvalstu izveide (1918)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc pamiera noslēgšanas ar Krieviju 1917. gada decembrī un Brestļitovskas miera sarunu sākšanas Vācijas valdība nolēma pārtraukt Oberosta apgabala militāro pārvaldi un aizstāt to ar satelītvalstīm, kas ekonomiski un politiski atrastos Vācijas ietekmes zonā.

Lietuvas karalistes veidošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gada 16. februārī Lietuvas padome deklarēja Lietuvas karalistes atjaunošanu, kuras neatkarību Vācijas impērija atzina 1918. gada 23. martā. Lietuvas padome 1918. gada 4.jūlijā nolēma piedāvāt karaļa kroni Virtembergas grāfam Urahas Vilhelmam, kas pieņēma karaļa Mindauga II vārdu. Pēc Vācijas kapitulācijas Lietuvas padome 1918. gada 2. novembrī nolēma atcelt iepriekšējos lēmumus un pasludināt Lietuvas Republiku.

Apvienotās Baltijas hercogistes veidošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gada 8. martā Kurzemes Zemes padome proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu un hercoga kroni piedāvāja Vācijas ķeizaram Vilhelmam II. 1918. gada 15. martā Vācijas impērija atzina Kurzemes hercogisti par brīvu un patstāvīgu valsti un paziņoja gatavību ar to slēgt līgumus, kas nodrošinātu ciešu saimniecisko un militāro savienību starp abām valstīm. Jau 1918. gada 12. aprīlī vācbaltiešu izveidotā Apvienotā Zemes padome nolēma izveidot Apvienoto Baltijas hercogisti. 1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas-Krievijas vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes provincēm. Vācijas ķeizars atzina Apvienotās Baltijas hercogistes suverenitāti 1918. gada 22. septembrī, bet pati Baltijas valsts tika proklamēta Rīgā 1918. gada 5. novembrī. Hercoga kronis tika piedāvāts Mēklenburgas hercogam Ādolfam Fridriham. Pēc Vācijas kapitulācijas Apvienotās Baltijas hercogistes Reģentu padome pārtrauca savu darbību 1918. gada 28. novembrī.

Vācijas neokupētajā daļā esošā Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome jau 1917. gada 30. novembrī bija pasludinājusi Latvijas autonomiju latviešu etnogrāfiskajās robežās Kurzemes, Latgales un Vidzemes teritorijā. Igaunijas Tautas padome 1917. gada 28. novembrī izziņoja Igaunijas neatkarību un īsi pirms vācu okupācijas 1918. gada 24. februārī pieņēma neatkarības deklarāciju. Pēc Vācijas kapitulācijas tās ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Augusts Vinnigs 1918. gada 19. novembrī nodeva savas pilnvaras Igaunijas Pagaidu valdībai, bet 1918. gada 7. decembrī Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai.

Baltkrievijas republikas veidošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gada 25. martā Baltkrievijas padome deklarēja Baltkrievijas Tautas republikas izveidi un lūdza Vācijas impērijai palīdzību patstāvīgas valsts izveidei. Tās plānotā teritorija aptvēra Mogiļevas guberņu un daļas no Minskas, Grodņas, Viļņas, Vitebskas un Smoļenskas guberņām, ieskaitot Bjalistoku, Viļņu un Daugavpili. Tomēr Vācijas impērija vilcinājās ar šī plāna atbalstīšanu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vejas Gabriel Liulevicius: War Land on the Eastern Front: Culture, National Identity, and German Occupation in World War I - review by Matthew R. Schwonek in The Journal of Military History, Vol. 65, No. 1. (Jan., 2001), pp. 212-213.
  2. Tarybų Lietuvos enciklopedija

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Das Land Ober Ost. Deutsche Arbeit in den Verwaltungsgebieten Kurland, Litauen und Bialystok-Grodno. Hrsgg. im Auftrage des Oberbefehlshabers Ost. Bearbeitet von der Presseabteilung Ober Ost. Stuttgart-Berlin: Deutsche Verlags-Anstalt 1917.
  • Vejas Gabriel Liulevicius: Ober Ost, in: Gerhard Hirschfeld (Hrsg.): Enzyklopädie Erster Weltkrieg, Zürich 2003, S. 762-763.
  • Abba Strazhas: Deutsche Ostpolitik im Ersten Weltkrieg. Der Fall Ober Ost 1915-1917, Harrassowitz Verlag, Wiesbaden 1993. ISBN 3-447-03293-6