Oberosts
Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (vācu: Ober Ost, Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā "Augšējie Austrumi", bija ķeizariskās Vācijas impērijas karaspēka iedibinātā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā Pasaules kara laikā (1914-1918). Tajā ietilpa tagadējās Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas daļas. Teritorijas virspavēlnieki bija Pauls Hindenburgs (1914-1916) un Bavārijas princis Leopolds (1916-1918). Pēc pārvaldes veida Ober Ost bija organizēts kā militāra valsts, līdzīgi Vācu ordeņa valstij viduslaikos un Ostlandes reihskomisariātam Otrā pasaules kara laikā[1].
Satura rādītājs |
Izveide[izmainīt šo sadaļu]
Pirmā Pasaules kara sākumā Krievijas armija iebruka Prūsijas teritorijā, bet tika sakauta Tanenbergas kaujā 1914. gada 26.-31. augustā. 1915. gada 7.-26. februārī Krievijas karaspēks atsāka uzbrukumu, bet tika sakauts kaujā pie Augustovas meža. Krievijas armijas XX korpusa sastāvā šajās kaujās cīnījās arī daudz latviešu karavīru.
1915. gada aprīlī Vācijas karaspēks Hindenburga vadībā šajā frontes sektorā pārgāja uzbrukumā un 8. maijā ieņēma Liepājas kara ostu, kas kļuva par svarīgu atbalsta bāzi tālākajām operācijām. 1915. gada jūlijā Vācija sāka jaunu uzbrukumu ātri ieņēma lielāko daļu no Kurzemes guberņas, Kauņas guberņas un Grodņas guberņas, augustā nokļūstot līdz Kauņas - Brestļitovskas līnijai. Septembrī Krievijas armijai izdevās nostabilizēt fronti un oktobrī ar Latviešu strēlnieku bataljonu palīdzību neļāva Vācijas armijai pāriet Vidzemes guberņas robežu uz dienvidiem no Rīgas. Pēc Krievijas valdības pavēles lielākā daļa latviešu zemnieku bija spiesti doties bēgļu gaitās un Vidzemi, Igauniju, Latgali un Krievijas guberņām. Okupētajās zemēs Vācijas valdība sāka pārvācošanas politiku un plānoja to kolonizēt ar vācu zemniekiem. 1916. gadā frontes līnija gandrīz nemainījās, bet 1917. gada septembrī vāciešiem izdevās pārraut fronti un ieņemt Rīgu un Igaunijas salas. 1918. gada februārī Vācijas karaspēks ieņēma visu Vidzemi, Latgali, Igauniju un Baltkrieviju, karadarbību pārtraucot tikai pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas 1918. gada martā.
Pārvaldes struktūra[izmainīt šo sadaļu]
Jau pirmā Vācijas uzbrukuma laikā 1915. gada tika radīts Austrumu frontes virspavēlnieka pārvaldes apgabals jeb saīsināti "Ober Ost". Pakāpeniski tika izveidota trīspakāpju pārvaldes struktūra:
- pagastu un pilsētu vietējā pašpārvalde
- apriņķu pārvalde (vācu militārpersonas)
- apgabalu pārvaldes orgāni
Virspavēlniecības iestādes atradās Kauņā.
| Apriņķi (Kreis) | galvenās pilsētas | Apgabali (Verwaltungsgebiet) |
|---|---|---|
| Kreis Hasenpot | Aizpute | Kurland |
| Kreis Bauske | Bauska | Kurland |
| Kreis Doblen | Dobele | Kurland |
| Kreis Goldingen | Kuldīga | Kurland |
| Kreis Grobin | Grobiņa | Kurland |
| Kreis Mitau-Land | Jelgava | Kurland |
| Kreis Libau-Stadt | Liepāja | Kurland |
| Kreis Talsen | Talsi | Kurland |
| Kreis Tuckum | Tukums | Kurland |
| Kreis Windau | Ventspils | Kurland |
| Kreis Augustow | Augustova | Litauen |
| Kreis Birshi | Birži | Litauen |
| Kreis Johanischkele | Jonišķēle | Litauen |
| Kreis Kiejdany | Ķēdaiņi | Litauen |
| Kreis Koschdary | Kaišadore | Litauen |
| Kreis Kovno-Land | Kauņa | Litauen |
| Kreis Kovno-Stadt | Kauņa | Litauen |
| Kreis Kupzischki | Kupišķi | Litauen |
| Kreis Kursany | Kuršēni | Litauen |
| Kreis Mariampol | Marijampole | Litauen |
| Kreis Maljaty | Molēti | Litauen |
| Kreis Okmjany | Akmene | Litauen |
| Kreis Olita | Alīta | Litauen |
| Kreis Podbrodzie | Pabrade | Litauen |
| Kreis Pojurze | Pajūris | Litauen |
| Kreis Poniewiez | Paņevēža | Litauen |
| Kreis Rakischki | Rokišķi | Litauen |
| Kreis Rossienie | Raseiņi | Litauen |
| Kreis Russisch-Krottingen | Kretinga | Litauen |
| Kreis Saldugischki | Saldutišķi | Litauen |
| Kreis Schaulen | Šauļi | Litauen |
| Kreis Schirwinty | Širvintas | Litauen |
| Kreis Siady | Seda | Litauen |
| Kreis Sejny | Sejni | Litauen |
| Kreis Skaudwile | Skaudvile | Litauen |
| Kreis Suwalken | Suvalki | Litauen |
| Kreis Telsze | Telši | Litauen |
| Kreis Uzjany | Utena | Litauen |
| Kreis Wiezajcie | Vjezajci | Litauen |
| Kreis Wilkomierz | Ukmerģe | Litauen |
| Kreis Wilnau-Land | Viļņa | Litauen |
| Kreis Wilnau-Stadt | Viļņa | Litauen |
| Kreis Wladislawow | Vladislavova | Litauen |
| Kreis Wylkowyschki | Vilkavišķi | Litauen |
| Kreis Alekszyce | Alekšice | Bialystok-Grodno |
| Kreis Bialystok-Land | Bjalistoka | Bialystok-Grodno |
| Kreis Bialystok-Stadt | Bjalistoka | Bialystok-Grodno |
| Kreis Bielsk | Belska Podlaska | Bialystok-Grodno |
| Kreis Grodno-Land | Grodņa | Bialystok-Grodno |
| Kreis Grodno-Stadt | Grodņa | Bialystok-Grodno |
| Kreis Lida-Stadt | Lida | Bialystok-Grodno |
| Kreis Osten | Zdienciola | Bialystok-Grodno |
| Kreis Planty | Plenta | Bialystok-Grodno |
| Kreis Radun | Raduna | Bialystok-Grodno |
| Kreis Sokolka | Sokulka | Bialystok-Grodno |
| Kreis Swislocz | Svisloča | Bialystok-Grodno |
| Kreis Wolkowysk | Volkovijska | Bialystok-Grodno |
| Kreis Wasilischky | Vasiliški | Bialystok-Grodno |
Vācijas satelītvalstu izveide (1918)[izmainīt šo sadaļu]
Pēc pamiera noslēgšanas ar Krieviju 1917. gada decembrī un Brestļitovskas miera sarunu sākšanas Vācijas valdība nolēma pārtraukt Oberosta apgabala militāro pārvaldi un aizstāt to ar satelītvalstīm, kas ekonomiski un politiski atrastos Vācijas ietekmes zonā.
Lietuvas karalistes veidošana[izmainīt šo sadaļu]
1918. gada 16. februārī Lietuvas padome deklarēja Lietuvas karalistes atjaunošanu, kuras neatkarību Vācijas impērija atzina 1918. gada 23. martā. Lietuvas padome 1918. gada 4.jūlijā nolēma piedāvāt karaļa kroni Virtembergas grāfam Urahas Vilhelmam, kas pieņēma karaļa Mindauga II vārdu. Pēc Vācijas kapitulācijas Lietuvas padome 1918. gada 2. novembrī nolēma atcelt iepriekšējos lēmumus un pasludināt Lietuvas Republiku.
Apvienotās Baltijas hercogistes veidošana[izmainīt šo sadaļu]
1918. gada 8. martā Kurzemes Zemes padome proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu un hercoga kroni piedāvāja Vācijas ķeizaram Vilhelmam II. 1918. gada 15. martā Vācijas impērija atzina Kurzemes hercogisti par brīvu un patstāvīgu valsti un paziņoja gatavību ar to slēgt līgumus, kas nodrošinātu ciešu saimniecisko un militāro savienību starp abām valstīm. Jau 1918. gada 12. aprīlī vācbaltiešu izveidotā Apvienotā Zemes padome nolēma izveidot Apvienoto Baltijas hercogisti. 1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas-Krievijas vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes provincēm. Vācijas ķeizars atzina Apvienotās Baltijas hercogistes suverenitāti 1918. gada 22. septembrī, bet pati Baltijas valsts tika proklamēta Rīgā 1918. gada 5. novembrī. Hercoga kronis tika piedāvāts Mēklenburgas hercogam Ādolfam Fridriham. Pēc Vācijas kapitulācijas Apvienotās Baltijas hercogistes Reģentu padome pārtrauca savu darbību 1918. gada 28. novembrī.
Vācijas neokupētajā daļā esošā Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome jau 1917. gada 30. novembrī bija pasludinājusi Latvijas autonomiju latviešu etnogrāfiskajās robežās Kurzemes, Latgales un Vidzemes teritorijā. Igaunijas Tautas padome 1917. gada 28. novembrī izziņoja Igaunijas neatkarību un īsi pirms vācu okupācijas 1918. gada 24. februārī pieņēma neatkarības deklarāciju. Pēc Vācijas kapitulācijas tās ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Augusts Vinnigs 1918. gada 19. novembrī nodeva savas pilnvaras Igaunijas Pagaidu valdībai, bet 1918. gada 7. decembrī Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai.
Baltkrievijas republikas veidošana[izmainīt šo sadaļu]
1918. gada 25. martā Baltkrievijas padome deklarēja Baltkrievijas Tautas republikas izveidi un lūdza Vācijas impērijai palīdzību patstāvīgas valsts izveidei. Tās plānotā teritorija aptvēra Mogiļevas guberņu un daļas no Minskas, Grodņas, Viļņas, Vitebskas un Smoļenskas guberņām, ieskaitot Bjalistoku, Viļņu un Daugavpili. Tomēr Vācijas impērija vilcinājās ar šī plāna atbalstīšanu.
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
Literatūra[izmainīt šo sadaļu]
- Das Land Ober Ost. Deutsche Arbeit in den Verwaltungsgebieten Kurland, Litauen und Bialystok-Grodno. Hrsgg. im Auftrage des Oberbefehlshabers Ost. Bearbeitet von der Presseabteilung Ober Ost. Stuttgart-Berlin: Deutsche Verlags-Anstalt 1917.
- Vejas Gabriel Liulevicius: Ober Ost, in: Gerhard Hirschfeld (Hrsg.): Enzyklopädie Erster Weltkrieg, Zürich 2003, S. 762-763.
- Abba Strazhas: Deutsche Ostpolitik im Ersten Weltkrieg. Der Fall Ober Ost 1915-1917, Harrassowitz Verlag, Wiesbaden 1993. ISBN 3-447-03293-6
