1919. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.

Pagaidu valdības

Ulmaņa 1. Pagaidu valdība, no 14. jūlija Ulmaņa 2. Pagaidu valdība, no 9. decembra Ulmaņa 3. Pagaidu valdība
Niedras valdība no 10. maija līdz 26. jūnijam
Stučkas valdība

1. janvāris:
- Ulmaņa Pagaidu valdības sēde Rīgā pirms tās evakuācijas uz Jelgavu.
- ar Latvijas zemessardzes (landesvēra) sakāvi beidzās Inčukalna kauja.
2. janvāris — Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība un tai lojālā Studentu rota vilcienā atstāja Rīgu un pārcēlās uz Jelgavu.
3. janvāris — Rīgu atstāja pārējās Pagaidu valdības karaspēka vienības.
4. janvāris — ar Krievijas Revolucionārās kara padomes lēmumu tika izveidota LSPR armija, kuru līdz martam vadīja Jukums Vācietis.
5. janvāris — Izveidots Latviešu atsevišķais bataljons, kuru komandēja Oskars Kalpaks, pagaidu valdība atkāpās no Jelgavas uz Liepāju.
13.—15. janvāris — Rīgā notika Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress.
21. janvāris — Latvijas Nacionālā opera izrāda savu pirmo iestudējumu – Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis".
30. janvāris — Stučkas valdība izdeva pavēli par Revolucionārā kara tribunāla izveidi, kurā tiesu sprieda trīs cilvēki.
31. janvāris — Padomju Latvijas spēki ir iekarojuši praktiski visu Latvijas teritoriju, Latvijas Republikas valdība un vācu spēki kontrolē tikai Kurzemes daļu uz rietumiem no Ventas. Stučkas valdība pieņēma dekrētu "Par vienlaicīgo ārkārtējo nodokli no Latvijas mantīgo šķiras" un visām personām un iestādēm bija jāiesniedz paziņojumi par saviem ienākumiem.

8. februāris
- Latvijas SPR valdība parakstīja dekrētu par Baltijas Tehniskās augstskolas likvidēšanu un uz tās bāzes valsts Latvijas Augstskolas dibināšanu ar izglītību latviešu valodā.
- LSPR Valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka parakstīja dekrētu par Rīgas pilsētas 2. teātra nacionalizāciju un šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim, kas dibināts 1917. gada 17. jūlijā. Teātra vadītājs bija Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas priekšnieks rakstnieks Andrejs Upīts, finansējums tika nodrošināts no valsts budžeta.
18. februāris — LSPR tika izdots dekrēts par banku nacionalizāciju un visi noguldījumi, kas pārsniedza 10 000 rubļus, tika konfiscēti.
20. februāris — LSPR teritorijā baznīca tika atdalīta no valsts, kā rezultātā īpašs terors tika vērsts pret mācītājiem.
23. februāris — notika latviešu Strādnieka teātra pirmizrāde ar Leona Paegles lugu "Augšāmcelšanās" (Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā).

3. marts — sākās apvienoto vācu un latviešu spēku pretuzbrukums boļševikiem Kurzemes frontē.
4. marts — Latvijā tika izveidots Latvijas preses birojs "Latopress".
6. marts — nejaušā apšaudē ar vācu spēkiem krita pirmais Latviešu atsevišķā bataljona pavēlnieks Oskars Kalpaks. Viņa vietā stājās Jānis Balodis.
10. marts — tika atbrīvota Saldus pilsēta. Zaļie partizāni uzbruka Balvu stacijai.
21. marts — Latviešu atsevišķo bataljonu pārformēja par brigādi.

16. aprīlis — Liepājā notika apvērsums, Latvijas Pagaidu valdība patvērās uz kuģa Saratov.
25. aprīlis — Stučkas valdība izdeva rīkojumu par vāciešu izraidīšanu uz Sibīriju.

6. maijs — tika izstrādāti Latvijas telegrāfa aģentūras "LETA" statūti.
22. maijs — Niedras valdības spēki (landesvērs un dzelzsdivīzija) triecienā ieņēma Rīgu. P. Stučkas padomju valdība pameta pilsētu. Landesvērs Rīgā izvērsa balto teroru.
23. maijs — Rīgā iesoļoja Latviešu atsevišķā brigāde.

3. jūnijs — Vācu spēki sasniedza Cēsis.
6. jūnijs — sākās Cēsu kaujas, kuras ilga līdz 3. jūlijam. Pret vācu karaspēku cīnījās igauņu armija un Ziemeļlatvijas brigāde.
10. jūnijs — stājās spēkā pamiers (līdz 19. jūnijam) starp igauņu un vācu spēkiem.
19. jūnijs — beidzās pamiera termiņš. Vācu spēki uzbruka Limbažiem.
20. jūnijs — sākās kaujas pie Straupes.
21. jūnijs — landesvērs sāka uzbrukumu pie Cēsīm.
22. jūnijs — sākās Cēsu atbrīvošanas operācija no vācu karaspēka.
23. jūnijs — Cēsu pulks ienāca Cēsīs.
26. jūnijs — sākās kaujas Rīgas pievārtē.

28. septembris — notika Latvijas Augstskolas (tagad Latvijas Universitāte) atklāšana.

5. oktobris — Vācijas misija slepeni atstāja Rīgu un pārcēlās uz Jelgavu, lai gatavotu bermontiešu uzbrukumu Rīgai.
8. oktobris — Bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai un drīz vien ieņēma Pārdaugavu.

Latvijā plosījās spēcīga rudens vētra. Rīgā applūda ielas.
3. novembris — sākās Latvijas Republikas armijas pretuzbrukums bermontiešu spēkiem.
11. novembris — Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no Bermonta karaspēka.
25. novembris — Latvija pieteica karu Vācijai.

6. marts:
- Nikolajs Grundmanis, virsnieks (dzimis 1896. gadā)
- Oskars Kalpaks, virsnieks (dzimis 1882. gadā)
13. marts — Fricis Bārda, dzejnieks (dzimis 1880. gadā)
15. jūlijs — Indriķis Zīle, diriģents, ērģelnieks, komponists (dzimis 1841. gadā)
2. oktobris — Alfrēds Geists (Alfred Geist), vācbaltiešu Rīgas Reformātu baznīcas mācītājs (dzimis 1863. gadā)
4. novembris — Ludvigs Blaksons, virsseržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (dzimis 1887. gadā)
9. decembris — Jānis Zālītis, politiķis (dzimis 1874. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.