Slovēnija

Slovēnijas Republika
Slovēnijas Republika Republika Slovenija
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Zdravljica;
	Location of Slovēnija Slovēnija (tumši zaļā krāsā); Eiropas Savienība (gaiši zaļā krāsā)
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Ļubļana; 46°03′N 14°30′E / 46.050°N 14.500°E
Valsts valodas	slovēņu valoda2
Reģionālās valodas	ungāru valoda, itāļu valoda
Etniskās grupas	83% slovēņi,; 2% serbi, 2% horvāti, 1% bosnieši, 12% citi un nenorādīti
Valdība	Parlamentāra republika
Neatkarība
Iestāšanās ES	2004. gada 1. maijā
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2010. gada aprēķins
Džini koef. (2007)	28,4 (zems)
TAI (2010)	▲ 0,828 (ļoti augsts) (29.)
Valūta	Eiro (€)3 (EUR)
Laika josla	CET (UTC+1)
Interneta domēns	.si4
Tālsarunu kods	+386
	1Kā noteikts Slovēnijas Republikas ģerboņa, karoga un himnas noteikumos ("Zakon o grbu, zastavi in himni Republike Slovenije ter o slovenski narodni zastavi") kopš 1994. gada un publicēts Slovēnijas Nacionālās asamblejas tīmekļa vietnē.; 2 Itāļu valoda un Ungāru valoda ir atzītas par oficiālām valodām atsevišķos reģionos.; 3 Līdz 2007. gadam: Slovēnijas tolārs.; 4 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Slovēnija (slovēņu: Slovenija), oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Austriju ziemeļos, Ungāriju ziemeļaustrumos, Horvātiju austrumos un dienvidos, kā arī ar Itāliju rietumos. Tās teritoriju dienvidrietumos apskalo Adrijas jūra. Lielāko daļu valsts ziemeļu teritorijas aizņem Alpi. Slovēnijas kopējā platība ir 20 273 km², valstī dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Ļubļana.

Eiropas Savienības, Eirozonas, Šengenas līguma, NATO un OECD dalībvalsts. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju tā ir visattīstītākā no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.

Kulturāli Slovēnija vienmēr bijusi kā robeža starp dažādām citām Eiropas kontinenta tautām. Tās teritorijā saskaras četrās dažādās valodu saimēs — slāvu, ģermāņu, romāņu un somugru — ietilpstošo tautu intereses. Pēdējo desmitgažu laikā iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir kļuvis daudzveidīgāks. 2002. gadā aptuveni 83% valsts iedzīvotāju bija slovēņi, pārējie — imigranti no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.

Lai arī Slovēnija ir sekulāra valsts, visizplatītākā reliģija valstī ir katoļticība, kas ir atstājis būtisku ietekmi uz mūsdienu Slovēnijas kultūru un identitāti. Otra izplatītākā reliģija ir islāms, kam pievērsušies 2,4% valsts iedzīvotāju jeb 47 488 cilvēki (lielākā daļa musulmaņu Slovēnijā ir bosniešu izcelsmes).

Vēsture

Pamatraksts: Slovēnijas vēsture

Vēsturiski mūsdienu Slovēnijas teritorija ietilpusi dažādu valstisku veidojumu sastāvā, ieskaitot Romas impēriju, Svēto Romas impēriju, kā arī Hābsburgu valdījumus. Pēc Austroungārijas sabrukuma ietilpa 1918. gadā dibinātās Serbu, horvātu un slovēņu karalistes, no 1929. gada Dienvidslāvijas karalistes teritorijā. Otrā pasaules kara laikā Slovēnijas teritoriju okupēja un anektēja vairākas valstis — Vācija, Itālija, Ungārija un Horvātija. Pēc kara beigām Slovēnija ietilpa DSFR sastāvā. 1991. gada 25. jūnijā tā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas. Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991. gada 29. augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 30. septembrī.

Valsts raksturojums

Pašlaik Slovēnija ir parlamentāra republika. Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības ir ļoti labas un aktīvas, veiksmīgi norit sadarbība tieslietu un iekšlietu, aizsardzības, kā arī kultūras jomās.

Slovēnija ir vienīgā Dienvidslāvijas valsts, kas atdalījusies no šīs valstu savienības bez liela kara. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava kultūra un labi attīstīta saimniecība. Slovēnijā dzīvoja tikai 7% no Dienvidslāvijas iedzīvotājiem, toties lielvalsts budžetā tā ienesa ¼ daļu no ienākumiem.

Iedzīvotāji

No 2,1 miljoniem iedzīvotāju, pamattauta jeb slovēņi veido aptuveni 83%. Pārējās etniskās grupas ietver serbus, horvātus, bosniešus un ungārus.

Galvenokārt valstī dzīvo katoļi (~57%). Ir arī citu kristietības konfesiju pārstāvji, musulmaņi (2,4% valsts iedzīvotāju jeb 47 488 cilvēki) un ateisti.

Administratīvais iedalījums

Pamatraksts: Slovēnijas administratīvais iedalījums

Slovēnijā vienlaikus ir spēkā vairāki iedalījumi: valsts tiek iedalīta 12 statistiskos reģionos, kuri galvenokārt savāc statistiku, 10 vēlēšanu apriņķos, 58 valsts administratīvajās vienībās (kuras atbild par lietām, kas pārsniedz pašvaldību kompetenci) un 212 pašvaldībās (kopš 2011. gada).

Sports

Kopš 1992. gada, kad tika dibināta Slovēnija, šīs valsts sportisti ir ieguvuši 52 medaļas olimpiskajās spēlēs, no tām 12 medaļas ir zelta.

Līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, Slovēnijā populārākais sporta veids ir futbols. Slovēnijas futbola izlase ir piedalījusies 2000. gada Eiropas čempionātā, kā arī 2002. un 2010. gada FIFA Pasaules kausos.

Lielu popularitāti ir guvuši arī hokejs un basketbols. Slovēnijas basketbola izlase 2017. gadā uzvarēja Eiropas čempionātā. Slovēnijas hokeja izlase regulāri ir spēlējusi Pasaules čempionātos.

Skatīt arī

Slovēnijas pilsētu uzskaitījums

Atsauces

↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. septembrī. Skatīts: 2012. gada 24. jūlijā.
↑ «Census 2002: 7. Population by ethnic affiliation, Slovēnija, Census 1953, 1961, 1971, 1981, 1991 and 2002». Statistical Office of the Republika of Slovēnija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. augustā. Skatīts: 2011. gada 2. februāris.
↑ Helena Race. "Dan prej" – 26. junij 1991: diplomsko delo ["A Day Before" – 26 June 1991: Diploma Thesis] (Slovene). Faculty of Social Sciences, University of Ljubljana, 2005. Skatīts: 2011. gada 3. februāris.
↑ Janko Prunk. «Path to Slovene State». Public Relations and Media Office, Government of the Republika of Slovēnija, 2001. Skatīts: 2011. gada 3. februāris.
↑ «Površina ozemlja in pokrovnost tal, določena planimetrično, 2005» [Surface area and land cover determined planimetrically, 2005] (Slovene, English). Statistical Office of the Republika of Slovēnija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. maijā. Skatīts: 2011. gada 2. februāris.
↑ «Population, Slovēnija, 1 October 2010 – final data». Statistical Office of the Republika of Slovēnija. 2010. gada 31. janvāris.
↑ «Gostota naseljenosti, 1. 7.» [Population density, 1 July] (Slovene, English). Statistical Office of the Republika of Slovēnija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. augustā. Skatīts: 2011. gada 2. februāris.
↑ ^8,0 ^8,1 «Slovēnija». International Monetary Fund. Skatīts: 2011. gada 20. februāris.
↑ «Human Development Report 2010». United Nations. 2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. novembrī. Skatīts: 2010. gada 5. novembris.
↑ PisRS
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. janvārī. Skatīts: 2008. gada 25. februārī.
↑ Dragan Božič. «Katero kitico č'mo kot himno zapet'» [Which Stanza Should We As the Anthem Sing?] (Slovene), 2010. gada 3. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. janvārī. Skatīts: 2011. gada 14. februāris.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Slovēnija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Slovenia.si. Your gateway to information on Slovenia.
Government of the Republic of Slovenia
Slovēnija

[1] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. septembrī. Skatīts: 2012. gada 24. jūlijā.

[2002census-2] «Census 2002: 7. Population by ethnic affiliation, Slovēnija, Census 1953, 1961, 1971, 1981, 1991 and 2002». Statistical Office of the Republika of Slovēnija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. augustā. Skatīts: 2011. gada 2. februāris.

[Race-3] Helena Race. "Dan prej" – 26. junij 1991: diplomsko delo ["A Day Before" – 26 June 1991: Diploma Thesis] (Slovene). Faculty of Social Sciences, University of Ljubljana, 2005. Skatīts: 2011. gada 3. februāris.

[Prunk-4] Janko Prunk. «Path to Slovene State». Public Relations and Media Office, Government of the Republika of Slovēnija, 2001. Skatīts: 2011. gada 3. februāris.

[Surface2005-5] «Površina ozemlja in pokrovnost tal, določena planimetrično, 2005» [Surface area and land cover determined planimetrically, 2005] (Slovene, English). Statistical Office of the Republika of Slovēnija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. maijā. Skatīts: 2011. gada 2. februāris.

[Population_2010-10-01-6] «Population, Slovēnija, 1 October 2010 – final data». Statistical Office of the Republika of Slovēnija. 2010. gada 31. janvāris.

[7] «Gostota naseljenosti, 1. 7.» [Population density, 1 July] (Slovene, English). Statistical Office of the Republika of Slovēnija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. augustā. Skatīts: 2011. gada 2. februāris.

[imf2-8] 8,0 ^8,1 «Slovēnija». International Monetary Fund. Skatīts: 2011. gada 20. februāris.

[HDI-9] «Human Development Report 2010». United Nations. 2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. novembrī. Skatīts: 2010. gada 5. novembris.

[10] PisRS

[11] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. janvārī. Skatīts: 2008. gada 25. februārī.

[Bozic-12] Dragan Božič. «Katero kitico č'mo kot himno zapet'» [Which Stanza Should We As the Anthem Sing?] (Slovene), 2010. gada 3. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. janvārī. Skatīts: 2011. gada 14. februāris.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]