Artūrs Šavlovs
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Artūrs Leonards Šavlovs (angļu: Arthur Leonard Schawlow; dzimis 1921. gada 5. maijā, miris 1999. gada 27. janvārī) bija amerikāņu fiziķis. Kopā ar Čārlzu Taunsu patentēja lāzeru (1960),[1] veica arī pētījumus supravadītspējas un kodolrezonanses jomās.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1921. gada 5. maijā Ņujorkas štatā, Mauntvernonā, Artūra Šavlova un viņa sievas Helēnas, dzimušas Meisones, ģimenē. Viņa tēvs bija Latvijas ebreju imigrants no Rīgas. Kad Artūram bija trīs gadi, viņa vecāku ģimene pārcēlās uz pie mātes vecākiem uz Toronto. Studēja Toronto Universitātē, pēc kuras beigšanas dabūja darbu pie Kolumbijas Universitātes pasniedzēja Čārlza Taunsa (1949—1951), tad strādāja Bell Telephone Laboratories, Inc.. 1958. gadā Taunss un Šavlovs pierādīja, ka ir iespējams izgatavot gaismas lāzeru.[1] 1961. gadā viņš kļuva par Stenforda Universitātes profesoru, šo amatu viņš ieņēma līdz 1996. gadam.
1981. gadā kopā ar Nikolaju Blūmbergenu un Kaju Sīgbānu saņēma Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu lāzerspektroskopijas izstrādē.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 521. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Artūrs Šavlovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā[novecojusi saite] (angliski)
 | Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Džeimss Kronins Vals Fičs |
Nobela prēmija fizikā 1981 kopā ar Nikolaju Blūmbergenu un Kaju Sīgbānu |
Pēctecis: Kenets Vilsons |
|