Bukulti (Rīga)

Bukulti;
	Jaunciema gatve Bukultos. Kreisajā pusē Bukultu mežs, labajā - bijusī TEC I kūdras glabātuve.
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Vidzemes priekšpilsēta
Platība	5,183 km²
Iedzīvotāju skaits	675 (2018)
Transports
Autobuss	29.
Papildinformācija
Ārējā saite	apkaimes.lv

Bukulti ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā. Bukultu apkaime atrodas Rīgas pilsētas austrumu daļā Ķīšezera dienvidaustrumu piekrastē ap Juglas kanālu. Tā robežojas ar Sužu, Berģu un Juglas apkaimēm, kā arī ar Bukultu ciemu Ropažu novada Garkalnes pagastā apkaimes ziemeļaustrumu daļā. Bukultu apkaimes robežas ir pilsētas robeža, Brīvības gatve, Miltiņpunga, Jugla, Ķīšezers, Pils kakts, Klipiņdūcka, līnija caur Jaunciema dabas liegumu.

Bukultu apkaimes kopējā platība ir 5,183 km², kas aptuveni atbilst vidējam apkaimes platības rādītājam Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 109 metri. Bukultu apkaimē galvenā apdzīvotā vieta ir Bukulti, kas atrodas apkaimes austrumu daļā pie Juglas kanāla. Savukārt apkaimes Z daļa izvietotas atsevišķas savrupmājas, bet rūpnieciska rakstura teritorijas apkaimes dienvidaustrumu daļā pie Jaunciema gatves un teritorijā starp dzelzceļu un Brīvības gatvi. Pašreiz apkaimei ir periferiāls piepilsētas raksturs un tās teritorija pārsvarā nav uzskatāma par funkcionāli savstarpēji saistītu. Kā vienojošais elements pastāv Jaunciema gatve, bet apkaimes dienvidu daļā izvietotā dzelzceļa līnija daļēji šķeļ šo apkaimi, un tās teritorijā novietotais kultūras nams "Berģi" un doktorāts fiziski pat ir efektīvāk saistīti ar Berģu, nevis Bukultu apkaimi. Perspektīvā, iespējams, situācija ar apkaimes savstarpējo vienotību un lokālo identitāti varētu uzlaboties, ja tiks realizētas Rīgas teritoriālajā plānā iestrādātās iespējas attīstīt jaunas savrupmāju dzīvojamās apbūves un jauktas apbūves teritorijas, tādējādi intensificējot šīs apkaimes teritorijas izmantošanu.

Apkaimes teritorija pievienota Rīgai 1974. gadā.^[1]

Vēsture

Viduslaikos cauri Bukultiem gāja galvenais ceļš (latīņu: Via magna), kas savienoja Rīgu ar Gaujas ielejas pilīm. Livonijas ordenis 1297. gadā pie tilta pār strautu uzcēla mūra pili, kuru sāka saukt par Jaunajām dzirnavām (novum molendinum).

Livonijas pilsoņu kara laikā apvienotais Rīgas un Lietuvas karaspēks 29. jūnijā uzbruka Bukultu pilij, bet Kaujā pie Bukultiem cieta lielu sakāvi un bojā gāja ap 400 rīdzinieku. 1491. gadā ordeņa landmaršals Valters fon Pletenbergs pie Bukultu pils pieveica Rīgas karaspēku un Valmieras landtāgā piespieda parakstīt miera līgumu. Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) un Otrā Ziemeļu kara laikā pili nopostīja. Akmeņu pārpalikumi tika izmantoti Ādažu baznīcas būvei tagadējā Baltezerā (1772-1775).

1894. gadā dzirnavas slēdza un iekārtoja kokzāģētavu, kas darbojās līdz 1910. gadam. Pēc Otrā pasaules kara šajā teritorijā atradās Padomju armijas daļa un šī vieta tika izpostīta pilnībā, jo nebija ierakstīta aizsargājamo objektu sarakstos.^[2]

Apbūve un apkārtne

Bukultu apbūvei raksturīgas ir privātmājas, kas ar laiku ir nomainījušas mazdārziņus, kas bija raksturīgi 20. gadsimta deviņdesmitajos gados. Bukultus apjož Bukultu mežs, kā arī Senču un Vadžu sils, kuri dod iespēju turpmākai apbūvei nākotnē.

Gar Juglas kanāla vecupi 2023. gadā izbūvēta īsa pastaigu taka.^[3] Blakus takai atrodas aluviālā pārmitrā platlapju meža mikroliegums Nr. 182984.

Transports

Lai arī gar Bukultu dienviddaļu ir izbūvēta dzelzceļa līnija, Bukultiem nav savas stacijas un gandrīz vienādā attālumā atrodas Juglas un Baltezera dzelzceļa stacijas (Baltezera pietura 2019. gadā slēgta). Tādēļ no sabiedriskā transporta daudz populārāki ir autobusi un mikroautobusi, kas kursē no Juglas.

Skatīt arī

Piezīmes un atsauces

Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.

↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
↑ Neuermuhlen – Ādažu, jeb Bukultu pils^{[novecojusi saite]}
↑ «Labums ne tikai vienai apkaimei – Bukultu pastaigu taka | Rīgas valstspilsētas pašvaldība». www.riga.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-04.

Ārējās saites

Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.

[2] Neuermuhlen – Ādažu, jeb Bukultu pils^{[novecojusi saite]}

[3] «Labums ne tikai vienai apkaimei – Bukultu pastaigu taka | Rīgas valstspilsētas pašvaldība». www.riga.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-04.

[1]

[2]

[3]