Ernests Birkhāns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ernests Birkhāns
Birkhāns.png
1. Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1872. gada 31. martā
Bīriņu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941. gada 4. septembrī (69 gadu vecumā)
Usoļlags, Molotovas apgabals, PSRS
(Permas novads, Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Bezpartijiskais nacionālais centrs
Profesija ekonomists

Ernests Birkhāns (dzimis 1872. gada 31. martā, miris 1941. gada 4. septembrī) bija Latvijas ekonomists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. 1. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes docents un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības bankas direktors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ernests Birkhāns piedzima 1872. gada 31. martā Bīriņu pagastā. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, studēja Rīgas Politehniskās augstskolas Tirdzniecības nodaļā un Leipcigas universitātē. Papildinājās Antverpenē, Vīnē un Prāgā. No 1900. gada bija Rīgas Politehniskā institūta docents. Pēc institūta evakuācijas Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1920. gadam dzīvoja Krievijā. Pēc atgriešanās Rīgā bija Latvijas Universitātes docents un Tautsaimniecības nodaļas dekāns.[1]

1922. gadā viņu ievēlēja 1. Saeimā no Bezpartijiskā nacionālā centra saraksta.[2] Amatā bijis līdz 1925. gadam. Šajā laikā kandidēja arī Rīgas domes vēlēšanās.

Kopš 1926. gada bija Grieķijas goda ģenerālkonsuls Rīgā.[3] 1929. gadā kļuva par Rīgas biržas komitejas priekšsēdētāju.[4]

E. Birkhāns bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības bankas direktors.[2]

Pēc Latvijas okupācijas viņu 1941. gadā apcietināja un notiesāja kā Saeimas deputātu, Grieķijas ģenerālkonsulu, sociāli bīstamu elementu[5], izsūtīja uz Krievijas PFSR, kur viņš mira Usoļlaga soda nometnē.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Konsul E. Birkhan». Rigasche Rundschau. 1929. gada 1. augustā. Skatīts: 2014. gada 3. maijā.
  2. 2,0 2,1 H. Kārkliņš. Latvijas Republikas I. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1923.
  3. «Valdības darbība». Latvijas Kareivis. 1926. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 3. maijā.
  4. 4,0 4,1 Edgars Dunsdorfs. «Latvijas Universitātes Tautsaimniecības nodaļa». Universitas, 1970. gada oktobrī.
  5. Jānis Stradiņš. «Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945)». Skatīts: 2014. gada 20. augustā.