Aleksandrs Bočagovs
| Aleksandrs Bočagovs | |
|---|---|
 | |
| 1. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1922. gads — 1925. gads | |
| Satversmes sapulces deputāts | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1885. gada 21. septembrī Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1952. gada 18. jūlijā (66 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
| Tautība | krievs |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Olimpiada Ļišina |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Maskavas Universitāte |
| Reliģija | grieķu katolicisms |
Aleksandrs Bočagovs (krievu: Александр Семёнович Бочагов; 1885. gada 21. septembris — 1952. gada 18. jūlijs) bija Latvijas krievu izcelsmes jurists un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputāts.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1885. gada 21. septembrī Rīgā tirgotāju Semjona un Klaudijas ģimenē.[1] 1904. gadā beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju. Studējis jurisprudenci vispirms Pēterburgas Universitātē, pēc tam Maskavas Universitātē, kuru pabeidzis 1909. gadā. Atgriezies Rīgā, kur bija jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā. 1911. gadā kļuvis par vecāko tiesamatu kandidātu.[1]
1910. gadā Bočagovs tika iecelts kolēģijas sekretāra pakāpē, 1911. gadā — paaugstināts par titulāro padomnieku. No 1911. gada bija Rīgas-Valmieras miertiesas papildu miertiesnesis, no 1914. gada — 13. iecirkņa miertiesnesis Siguldā. Neilgi pirms Vācijas armijas ienākšanas evakuējies no Siguldas.[1] 1917. gadā Latvijā dibinājis Krievu nacionāldemokrātisko savienību, 1918. gadā dibinājis Pareizticīgo draudžu savienību. Bogačovs bija abu organizāciju priekšsēdētājs līdz 1923. gadam. 1918. gada maijā sāka strādāt Rīgā par zvērinātu advokātu.[1]
1917. gada augustā ievēlēts Rīgas domē no Krievu nacionāldemokrātiskās savienības saraksta. Rīgas domē ievēlēts vairākkārt. No 1919. gada 13. jūlija bija Latvijas Tautas padomes (LTP) loceklis no Krievu nacionāldemokrātu saraksta, teica runu krievu un ebreju tautību vārdā, apsveicot Padomi ar uzvaru pār Latvijas neatkarības ienaidniekiem un atzīstot LTP prasmi sākt jaunas dzīves radīšanu Latvijā.[2] kā arī Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputāts (ievēlēts no Apvienoto krievu saraksta).[1]
No 1918. līdz 1940. gadam bija 3. Rīgas savstarpējās kredītbiedrības juriskonsults. Tāpat ir bijis Latvijas Profesiju kameras loceklis, Krievu darba savienības un Krievu juridiskās biedrības priekšsēdētājs, Vidzemes Patronāta biedrības, Latvijas Juristu biedrības, Rīgas krievu Sv. Nikolaja palīdzības biedrības un Krievu kluba Rīgā biedrs, F. Sadovņikova nabagu patversmes komitejas loceklis.[1]
Padomju okupācijas laikā, sākot ar 1941. gada janvāri, bija advokāts Rīgas 2. juridiskajā konsultācijā. Vācu okupācijas laikā 1941. gada septembrī ieskaitīts advokatūras sastāvā. No 1942. gada marta līdz 1944. gada oktobrim strādāja Rīgā par notāru. 1944. gada novembrī atkal kļuva par advokātu juridiskajā konsultācijā Rīgā, 1946. gada augustā izslēgts no Advokātu kolēģijas. Pēc tam bija Rīgas gāzes, ūdensvada un kanalizācijas tresta juriskonsults.[1]
Miris 1952. gada 18. jūlijā Rīgā.[1] Apglabāts Pokrova kapos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «Aleksandrs Bočagovs». Latvijas krievi. Skatīts: 2015. gada 23. martā.
- ↑ LATVIJAS NACIONĀLO MINORITĀŠU SĀKOTNE, 1918–1922 Leo Dribins LZA Vēstis, 2019. gads 73. sējums 4. numurs
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||