Grenāda

Šis raksts ir par valsti. Par salu skatīt rakstu Grenāda (sala).

Grenāda Grenada
Karogs Ģerbonis
Devīze: Ever Conscious of God We Aspire, Build and Advance as One People
Himna: Hail Grenada
Location of Grenāda
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Sentdžordžesa 12°03′N 61°45′W
Valsts valodas		Angļu
Valdība		Parlamentārā demokrātija
-	Karalis	Čārlzs III Vindzors
-	Ģenerālgubernators	Cécile La Grenade
-	Premjerministrs	Keith Mitchell
Likumdevējs		Parlaments
-	Augšpalāta	Senāts
Platība
-	Kopā	344 km² (203.)
-	Ūdens (%)	1,6
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2012. gadā	109 590 (185.)
-	Blīvums	318,58/km² (45.)
IKP (PPP)		2016. gada aprēķins
-	Kopā	$ 1,457 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$ 13 599
TAI (2014)		▲ 0,750 (augsts) (79.)
Valūta		Austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla		(UTC−4)
-	Vasarā (DST)	(UTC−4)
Interneta domēns		.gd
Tālsarunu kods		++1-473
a 2002.

Grenāda (angļu: Grenada) ir suverēna salu valsts, kas atrodas uz Grenādas un sešu mazāku salu grupas Grenadīnu salu dienvidu daļā Karību jūras dienvidaustrumos. Ziemeļrietumos no tās atrodas Trinidāda un Tobāgo, ziemeļaustrumos Venecuēla, bet dienvidrietumos Sentvinsenta un Grenadīnas. Lielākās valsts pilsētas ir tās galvaspilsēta Sentdžordžesa, Gujava un Grīnvila.

Grenāda pazīstama kā "Garšvielu sala", pateicoties salā augošajiem muskatriekstiem, Grenāda ir viena no lielākajām šo garšvielu eksportētājvalstīm pasaulē.

Grenādas platība ir 344 km², tur dzīvo 110 000 iedzīvotāji. Tās galvaspilsēta ir Sentdžordžesa. Grenādas nacionālais putns ir kritiski izmirstošais Grenādas balodis, nacionālais dzēriens ir rums, sporta veidi — krikets un futbols. Kriketam ir būtiska loma Grenādas kultūrā.

Ģeogrāfija

Grenāda ir lielākā sala Grenadīnās. Salas ir vulkāniskas izcelsmes ar ļoti bagātu augsni. Grenāda ir diezgan kalnaina, visaugstākais ir Sentkaterīnas kalns (840 m). Vairākas mazas upes ar skaistiem ūdenskritumiem ietek jūrā no šiem kalniem. Grenādā ir tropiskais klimats: karsta un mitra lietus sezona, sausajā sezonā ir sastopami pasāti. Grenādu, kas atrodas viesuļvētru joslā, 50 gadu laikā ir skārušas tikai 3 viesuļvētras.

Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās Grenādā dzīvoja Amerikas pamatiedzīvotāji – sākotnēji aravaki, bet vēlāk karaībi. Sala kalpoja kā nozīmīgs šo tautu apmetņu un tirdzniecības centrs. Karaībi ilgi pretojās koloniālajai ekspansijai, taču līdz 17. gadsimta vidum lielākā daļa vietējo iedzīvotāju tika iznīcināti vai pakļauti.

1498. gadā Grenādu savā trešajā ceļojumā uz Ameriku atklāja Kristofors Kolumbs, tomēr spāņi salu nekolonizēja. 17. gadsimtā interesi par Grenādu izrādīja franči, un 1650. gadā Žaka di Parī vadībā to ieguva. 60. gadu sākumā notika asiņainas sadursmes ar karaībiem, kas līdz 1654. gadam tika gandrīz pilnībā iznīcināti.

Francijas kolonisti attīstīja plantāciju saimniecību, audzējot cukurniedres, kakao un kafiju, izmantojot Āfrikas vergu darbu. Septiņgadu kara laikā, 1762. gadā, Grenādu ieņēma briti, un 1763. gada Parīzes līgums oficiāli nostiprināja salas nodošanu Lielbritānijas valdījumā. Nākamajos gados Grenāda vairākkārt nonāca Francijas un Lielbritānijas kontrolē, taču ilgtermiņā tā palika britu kolonija.

1834. gadā Lielbritānijā tika atcelta verdzība, un arī Grenādā vergi ieguva brīvību. Pēc emancipācijas notika būtiskas ekonomiskas un sociālas pārmaiņas – daudzi bijušie vergi kļuva par mazo zemes īpašniekiem, savukārt plantāciju ekonomika piedzīvoja lejupslīdi.

Grenāda saglabāja britu kolonijas statusu, iegūstot ierobežotu pašpārvaldi. No 1958. līdz 1962. gadam tā bija daļa no Rietumindijas Federācijas. 1974. gada 7. februārī Grenāda ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes, kļūstot par suverēnu valsti un Britu Sadraudzības dalībnieci. Valsts pirmais premjerministrs bija Ēriks Geirijs.

1979. gadā marksistiski orientētā Jaunā Dževela kustība (New Jewel Movement) gāza Geirija valdību, un pie varas nonāca Morisa Bišopa vadītā revolūcijas padome. Tā īstenoja sociālās reformas un veidoja ciešākas attiecības ar Kubu. 1983. gadā Bišops tika gāzts un nogalināts militārā apvērsuma laikā, pēc kura Amerikas Savienotās Valstis kopā ar vairākām Karību jūras reģiona valstīm īstenoja militāru operāciju Urgent Fury, atjaunojot proamerikānisku valdību. Pēc 1983. gada Grenādā tika atjaunota parlamentāra demokrātija.

Valsts ekonomika balstās galvenokārt uz tūrisma nozari un garšvielu eksportu, īpaši muskatrieksta un kanēļa. Šī iemesla dēļ Grenāda bieži tiek dēvēta par “Garšvielu salu” (Spice Isle).

Reliģija

Reliģija	Procenti
Romas katoļi	53%
Anglikāņi	14%
Citi protestanti	33%
Rastafari/Spiritisti	1.3%
Hinduisms	0.7%
Musulmaņi	0.3%
Budisms	0.2%
Bahāisms	0.2%

Grenāda ir izteikti reliģioza valsts. Neskaitot nelielu rastafari kopienu, kas dzīvo Grenādā, gandrīz visi valsts iedzīvotāji (99,8%) ir kristieši. Puse no iedzīvotājiem ir Romas katoļi; lielākā protestantu grupa ir anglikāņi, pārējie ir prezbiterāņi un Septītās dienas adventisti. Vairumam baznīcu ir savas skolas, kas ir pieejamas visu ticību pārstāvjiem. Grenādā ir arī neliela musulmaņu kopiena, kas pārsvarā cēlusies no Gudžarātas ieceļojušajiem indiešu imigrantiem, kuri ieradās koloniālajā periodā tirdzniecības nolūkos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grenāda.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Grenādas valdības mājaslapa (angliski)