Islāmābāda[3] (urdu: اسلام آباد, izrunā: /ɪsˌlɑːmɑːˈbɑːd/) ir Pakistānas galvaspilsēta. Pilsēta tika uzbūvēta 20. gadsimta sešdesmitajos gados, lai aizvietotu Karāči kā valsts galvaspilsētu. Pilsēta ir sadalīta astoņās zonās: diplomātiskajā, komerciālajā, augstskolu, rūpnieciskajā un citās. Katrā zonā ir pieejamas iepirkšanās un atpūtas zonas.
Islāmābāda ir kosmopolītiska pilsēta. Oficiālā valoda ir urdu, tai ir liela nozīme kā starpetniskās saziņas līdzeklim un literārās jaunrades pamatam. Līdztekus tai galvaspilsētas uzņēmējdarbībā un izglītības jomā plaši izplatīta ir angļu valoda. Urdu valoda ikdienā netiek tik plaši lietota (aptuveni 10 % iedzīvotāju to uzskata par savu dzimto valodu). Visizplatītākā valoda ir pendžabu — tā ir dzimtā valoda 72% Islāmābādas iedzīvotāju. Otrajā vietā ierindojas urdu un puštu valodas (runā pa 10 % iedzīvotāju), pārējās valodas pārvalda mazāk nekā 1 % pilsētas iedzīvotāju.
Lielākā daļa Islamābadas iedzīvotāju ir musulmaņi (95,53%). Lielākā daļa no viņiem ir sunnīti, tomēr ir arī šiīti. 0,22 % ir ahmadiji. Pakistānas parlaments 1974. gadā pieņēma likumu, ar kuru ahmadiji tika pasludināti par nemusulmaņiem. Islāmabadas iedzīvotāji ir kristieši — 1,59 %, hinduisti — 1,6 %.