Jaunjelgavas apriņķis

Jaunjelgavas apriņķis (1819—1924)
Centrs:	Jaunjelgava
Iedzīvotāji (1897):	64 795
Izveidots:	1819. gadā
Likvidēts:	1924. gadā
Jaunjelgavas apriņķis Vikikrātuvē

Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).

Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).

Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921).

Jaunjelgavas apriņķis (vācu: Kreis Friedrichstadt, krievu: Фридрихштадтский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā. 1924. gadā Jaunjelgavas apriņķi pārdēvēja par Jēkabpils apriņķi.

Tagad bijušā Jaunjelgavas apriņķa teritorijā atrodas Aizkraukles novads, Jēkabpils novads, daļēji arī Bauskas novads un Ogres novads (to austrumu daļas).

Ģeogrāfija

Apriņķa zemes virsas pamatā guļ augšdevona dolomīti, kas aprakti zem bieziem diluvija ledāju materiāliem un kļūst redzami galvenokārt tikai tur, kur Daugava iegrauzusi samērā dziļu ieleju. Reljefa formās un virsas sastāvā galvenā loma glaciāliem materiāliem — paaugstām mālainām gala morēnu paugurainēm un relatīvi zemākiem līdzeniem diluvija smiltājiem jeb sandriem un slokšņu māliem. Pauguraiņu apriņķī maz, līdzenumu daudz. Šim apstāklim izšķiroša loma vietējo cilvēku dzīvē. Gala morēnu pauguraine (Viesītes morēnu valnis) šķērso apriņķa teritoriju meridiāna virzienā caur Viesīti.

Vēsture

Kurzemes guberņas sastāvā

Jaunjelgavas apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Sēlpils virspilskunga tiesas Jaunjelgavas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Friedrichsstadt, Фридрихштадтское гауптманство) par apriņķi .

Jaunjelgavas apriņķis bija sadalīts trijos draudžu novados:

• Sēlpils draudzes novads (Kirchspiel Selburg),
• Neretas draudzes novads (Kirchspiel Nerst),
• Aizkraukles draudzes novads (Kirchspiel Ascheraden).

• 
  Jaunjelgavas apriņķa ziemeļrietumu daļa 19. gadsimta vidū
• 
  Jaunjelgavas apriņķa ziemeļaustrumu daļa 19. gadsimta vidū
• 
  Jaunjelgavas apriņķa dienvidrietumu daļa 19. gadsimta vidū
• 
  Jaunjelgavas apriņķa dienvidaustrumu daļa 19. gadsimta vidū

Latvijas Republikas sastāvā

1923. gadā no Dignājas pagasta atdalīts un izveidots Slates pagasts, bet Ilzu pagasts pievienots Kroņa-Susējas pagastam.

1924. gada jūnijā Kurmenes un Valles pagastus pievienoja Bauskas apriņķim, bet Lindes pagastu — Rīgas apriņķim.

Ar 1924. gada 26. jūnija likumu par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Jaunjelgavas apriņķi pārdēvēja par Jēkabpils apriņķi. Par apriņķa pilsētu noteica Jēkabmiestu, nosaucot to par Jēkabpili.

Muižas Jaunjelgavas apriņķī (1841)

1. Sēlpils draudzes novada muižas

A. Kroņa muižas Elkšņu muiža (Ellern) ar Aizdumbles pusmuižu (Aisdumble) Vecsaukas muiža (Alt-Sauken) ar Lones un Ekhofas pusmuižām (Lohnen, Eckhof) Jaunsaukas muiža (Neu-Sauken) ar pusmuižu Sallien Susējas muiža (Susseihof) Kalnamuiža (Berghof) Dzērvu muiža (Dsehrwen) Kārklu un Meijeru muiža (Kahrkeln und Meiern) Mālu muiža (Mahlemuische) Dignājas muiža (Dubena) ar pusmuižu Slottenhof Salas muiža (Holmshof) ar Mālukalna pusmuižu (Malekaln) uz Daugavas salas Alstiķu muiža (Halswigshof) Vecsēlpils un Jaunsēlpils (Sērpils) muiža (Alt- und Neu-Selburg)

Biržu muiža (Groß-Buschhof) ar Dzelzsnama un Bērzgales pusmuižām (Eisenhammer, Behrsgall) Piksteres (Pikšu) muiža (Pixtern) ar pusmuižu Sappeln Lielsunākstes muiža (Groß-Sonnaxt) ar pusmuižu Peterbusch Vecsērenes (Vecsēres) muiža (Alt-Sehren) ar pusmuižu Talsingen Jaunsērenes muiža (Neu-Sehren) ar Ozolkalna pusmuižu (Eckenberg) Seces muiža (Setzen) ar pusmuižu Peterhof Altenes muiža (Altona) Bogu (Jaunā) muiža (Neuhof) Taurkalnes muiža (Taurkaln) Vecā un Jaunā Valles muiža (Gross- un Klein-Wallhof) Kannenieku muiža (Kanneneeken) Brunavas muiža (Windsheim)

B. Privātās muižas Eķengrāves muiža (Eckengraf) ar Ķikstes pusmuižu (Kixten) un Zezern pusmuižu Vilka (Mazsunākstes) muiža (Adelig, Klein-Sonnaxt), pie kuras pieder agrākā Buldering sloboda, no kuras atlicis vienīgi krogs Danpeltes un Viesītes (Vīķa) muiža (Dannenfeld und Weeßiht) Vārenbrokas muiža (Wahrenbrock) Vīgantes (Stabu) muiža (Stabben und Vizzehden) ar Sonnenhof pusmuižu Līkuma muiža (Stabliten) Šīriņu muiža (Steinfeld) Cīrulīšu muiža (Zirulische) Meņķes muiža (Menkenhof) Johannisruh muiža Schmieden muiža Klassen muiža Steifeldt muiža

2. Neretas draudzes novada muižas

A. Kroņa muižas Mazzalves muiža (Klein-Salwen) Rites (pus-)muiža (Rittenhof)

B. Privātās muižas Neretas muiža (Nerft) ar Susējas (Sussei), Buividu (Friedrichshof) un Kalnamuižas (Altona) pusmuižām Lielsusējas (Mežavetenes) muiža (Groß-Sussei) Vecmēmeles (Prankes) muiža (Alt-Memelshof) Lielmēmeles muiža (Groß-Memelshof) Ilzes muiža jeb Ildžumuiža (Ilsenberg) ar Eikemschek pusmuižu Pilkalnes muiža (Pilkaln) ar Ohseln pusmuižu Gricgales muiža (Gritzgaln) ar 1783. gada dibinātu skolu un lūgšanu namu Daudzevas muiža (Daudsewas) ar Mežumuižas (Buschhof) pusmuižu

3. Aizkraukles draudzes novada muižas

A. Kroņa muižas

B. Privātās muižas Ērberģes (Taubes) muiža (Herbergen) ar Holmshof pusmuižu Vilku (Kurmenes) muiža (Kurmen) ar Mūrmuižas (Muhremuische) pusmuižu un katoļu lūgšanu namu Lindes (Daugavas) muiža (Linden) ar Birzgales (Birsgaln) pusmuižu

Teritoriālais iedalījums

1912. gadā Jaunjelgavas apriņķī ietilpa 22 pagasti un 2 pilsētas:

Pagasti Biržu pagasts (Buschhof) Daudzevas pagasts (Daudsewas) Dignājas pagasts (Dubena) Eķengrāves pagasts (Eckengraf) Elkšņu pagasts (Ellern) Ērberģes pagasts (Herbergen) Ilzu pagasts (Ilsenberg) Kroņa-Susējas pagasts (Susseyhof) Kurmenes pagasts (Kurmen) Lindes pagasts (Linden) Mēmeles pagasts (Memelhof)

Neretas pagasts (Nerft) Salas pagasts (Holmhof) Saukas pagasts (Saucken) Seces pagasts (Setzen) Sēlpils pagasts (Selburg) Sērenes pagasts (Sehren) Sunākstes pagasts (Sonnaxt) Valles pagasts (Wallhof) Vārenbrokas pagasts (Wahrenbrock) Zalves pagasts (Groß-Salwen) Zasas pagasts (Weessen)

Pilsētas Jaunjelgava (Friedrichstadt) Jēkabmiests (Jakobstadt)

Ārējās saites

• Фридрихштадтский уезд - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. XXXVIa - 1902 - с. 751—752 (krieviski)

Jaunjelgavas apriņķa kartes

• 
  Jaunjelgavas apriņķa rietumi (Jaunjelgavas apkārtne) (1917)
• 
  Jaunjelgavas apriņķa austrumi (Jēkabmiesta apkārtne) (1917)
• 
  Jaunjelgavas apriņķa dienvidi (Eķengrāves apkārtne) (1915)
• 
  Jaunjelgavas apriņķa Dignājas apkārtne (1917)
• 
  Viesītes un Biržu apkārtnes karte (1919)
• 
  Aknīstes apkārtnes karte (1915)