Jaunjelgavas apriņķis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).
Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).

Jaunjelgavas apriņķis (vācu: Kreis Friedrichstadt, krievu: Фридрихштадтский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.

Tagad bijušā Jaunjelgavas apriņķa teritorijā atrodas Jaunjelgavas novads, Salas novads, Jēkabpils novads, Viesītes novads, Neretas novads, daļēji arī Vecumnieku novads un Ķeguma novads (to austrumu daļas).

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apriņķa zemes virsas pamatā guļ augšdevona dolomīti, kas aprakti zem bieziem diluvija ledāju materiāliem un kļūst redzami g.k. tikai tur, kur Daugava iegrauzusi samērā dziļu ieleju. Reljefa formās un un virsas sastāvā galvenā loma glaciāliem materiāliem — paaugstām mālainām gala morēnu paugurainēm un relatīvi zemākiem līdzeniem diluvija smiltājiem jeb sandriem un slokšņu māliem. Pauguraiņu apriņķī maz, līdzenumu daudz. Šim apstāklim izšķiroša loma vietējo cilvēku dzīvē. Gala morēnu pauguraine (Viesītes morēnu valnis) šķērso apriņķa teritoriju meridiāna virzienā caur Viesīti.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes guberņas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunjelgavas apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Sēlpils virspilskunga tiesas Jaunjelgavas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Friedrichsstadt, Фридрихштадтское гауптманство) par apriņķi [2].

Jaunjelgavas apriņķis bija sadalīts trijos draudžu novados:

Jaunjelgavas apriņķa ziemeļrietumu daļa 1865.

Latvijas Republikas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1923. gadā no Dignājas pagasta atdalīts un izveidots Slates pagasts, bet Ilzu pagasts pievienots Kroņa-Susējas pagastam[3].

1924. gada jūnijā Kurmenes un Valles pagastus pievieno Bauskas apriņķim, bet Lindes pagastuRīgas apriņķim[4].

Ar 1924. gada 26. jūnija likumu par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Jaunjelgavas apriņķi pārdēvēja par Jēkabpils apriņķi. Par apriņķa pilsētu noteica Jēkabmiestu, nosaucot to par Jēkabpili[4].

Muižas Jaunjelgavas apriņķī (1841)[5][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Sēlpils draudzes novada muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Kroņa muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Elkšņu muiža (Ellern) ar Aizdumbles pusmuižu (Aisdumble)
  • Vecsaukas muiža (Alt-Sauken) ar Lones un Ekhofas pusmuižām (Lohnen, Eckhof)
  • Jaunsaukas muiža (Neu-Sauken) ar pusmuižu Sallien
  • Susējas muiža ? (Susseihof)
  • Kalnamuiža (Berghof)
  • Dzērvu muiža (Dsehrwen)
  • Kārklu un Meijeru muiža (Kahrkeln und Meiern)
  • Mālu muiža (Mahlemuische)
  • Dignājas muiža (Dubena) ar pusmuižu Slottenhof
  • Salas muiža (Holmshof) ar Mālukalna pusmuižu (Malekaln) uz Daugavas salas
  • Alstiķu muiža (Halswigshof)
  • Vecsēlpils un Jaunsēlpils (Sērpils) muiža (Alt- und Neu-Selburg)
  • Biržu muiža (Groß-Buschhof) ar Dzelzsnama un Bērzgales pusmuižām (Eisenhammer, Behrsgall)
  • Piksteres (Pikšu) muiža (Pixtern) ar pusmuižu Sappeln
  • Lielsunākstes muiža (Groß-Sonnaxt) ar pusmuižu Peterbusch
  • Vecsērenes (Vecsēres) muiža (Alt-Sehren) ar pusmuižu Talsingen
  • Jaunsērenes muiža (Neu-Sehren) ar Ozolkalna pusmuižu (Eckenberg)
  • Seces muiža (Setzen) ar pusmuižu Peterhof
  • Altenes muiža (Altona)
  • Bogu (Jaunā) muiža (Neuhof)
  • Taurkalnes muiža (Taurkaln)
  • Vecā un Jaunā Valles muiža (Gross- un Klein-Wallhof)
  • Kannenieku muiža (Kanneneeken)
  • Brunavas muiža (Windsheim)

B. Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Eķengrāves muiža (Eckengraf) ar Ķikstes pusmuižu (Kixten) un Zezern pusmuižu
  • Vilka (Mazsunākstes) muiža (Adelig, Klein-Sonnaxt), pie kuras pieder agrākā Buldering sloboda, no kuras atlicis vienīgi krogs
  • Danpeltes un Viesītes (Vīķa) muiža (Dannenfeld und Weeßiht) )
  • Vārenbrokas muiža (Wahrenbrock)
  • Vīgantes (Stabu) muiža (Stabben und Vizzehden) ar Sonnenhof pusmuižu
  • Līkuma muiža (Stabliten)
  • Šīriņu muiža (Steinfeld)
  • Cīrulīšu muiža (Zirulische)
  • Meņķes muiža (Menkenhof)
  • Johannisruh muiža
  • Schmieden muiža
  • Klassen muiža
  • Steifeldt muiža

2. Neretas draudzes novada muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Kroņa muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mazzalves muiža (Klein-Salwen)
  • Rites muiža (Rittenhof)

B. Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Neretas muiža (Nerft) ar Susējas (Sussei), Buividu (Friedrichshof) un Kalnamuižas (Altona) pusmuižām
  • Lielsusējas (Mežavetenes) muiža (Groß-Sussei)
  • Vecmēmeles (Prankes) muiža (Alt-Memelshof)
  • Lielmēmeles muiža (Groß-Memelshof)
  • Ilzes muiža (Ilsenberg) ar Eikemschek pusmuižu
  • Pilkalnes muiža (Pilkaln) ar Ohseln pusmuižu
  • Gricgales muiža (Gritzgaln) ar 1783. gada dibinātu skolu un lūgšanu namu
  • Daudzevas muiža (Daudsewas) ar Mežumuižas (Buschhof) pusmuižu

3. Aizkraukles draudzes novada muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Kroņa muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

B. Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ērberģes (Taubes) muiža (Herbergen) ar Holmshof pusmuižu
  • Vilku (Kurmenes) muiža (Kurmen) ar Mūrmuižas (Muhremuische) pusmuižu un katoļu lūgšanu namu
  • Lindes (Daugavas) muiža (Linden) ar Birzgales (Birsgaln) pusmuižu

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1912. gadā Jaunjelgavas apriņķī ietilpa 22 pagasti un 2 pilsētas:[6]

Pagasti


Pilsētas

  • Jaunjelgava (Friedrichstadt)
  • Jēkabmiests (Jakobstadt)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunjelgavas apriņķa kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]