Jānis Vesmanis

Jānis Vesmanis;
Personīgā informācija
Dzimis	1878. gada 3. maijā ; Grienvaldes pagasts, Bauskas apriņķis, Kurzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1942. gada 12. jūnijā (64 gadi); Vjatlags, Kirovas apgabals (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Nodarbošanās	skolotājs, ierēdnis, diplomāts

Jānis Vesmanis (1878—1942) bija latviešu diplomāts, Latvijas-Krievijas miera līguma parakstītājs no Latvijas puses (1920), pirmais Latvijas Republikas sūtnis Krievijas SFPR (1920—1921). 1. Saeimas deputāts (1922—1925). Miris pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas.

Dzīvesgājums

Dzimis 1878. gada 3. maijā Grienvaldes pagastā zemnieka ģimenē. Studēja Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības nodaļā, ko pabeidza 1903. gadā. Strādāja par palīgkontrolieri uz Rīgas—Orlas dzelzceļa (1902—1905), vēlāk par skolotāju N. Mironova komercskolā. Pirmā pasaules kara sākumā pārcēlās uz dzīvi Petrogradā, strādāja Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijā, apdrošināšanas biedrībā (1915—1919).

1919. gada beigās atgriezās dzimtenē un no 1920. gada marta vadīja Starpresoru komisiju rēķinu nokārtošanai ar Igauniju. 1920. gada aprīlī Vesmani iecēla par Latvijas delegācijas locekli miera sarunām ar Krieviju un no 1920. gada maija viņš bija delegācijas priekšsēdētājs, kas 1920. gada 11. augustā Rīgā parakstīja Latvijas-Krievijas miera līgumu.

No 1920. gada septembra līdz 1921. gada jūnijam Jānis Vesmanis bija pirmais Latvijas Republikas sūtnis Krievijas PFSR. Vēlāk viņš bija valdības pārstāvis Latvijas-Igaunijas un Latvijas-Lietuvas norēķināšanās komisijās, Baltijas valstu un Krievijas ekonomiskajā birojā (1922—1923). Latvijas Bankas padomes loceklis (1922—1926).

1922. gadā viņu no Demokrātiskā Centra ievēlēja par 1. Saeimas deputātu (1922—1925), līdztekus viņš bija laikraksta "Latvijas Vēstnesis" galvenais redaktors (1923—1925). Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā Vesmanis pārtrauca sabiedrisko darbību, pēc Latvijas okupācijas strādāja par LPSR Valsts kontroles pilnvaroto pārstāvi nacionalizētajās tekstilfabrikās un galveno grāmatvedi celtniecības kantorī "Meliotorfs".

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā Vesmani aizveda uz Vjatkas soda nometnēm, kur 1942. gada 27. janvārī uzrādīja apsūdzību par to, ka viņš bijis partijas Demokrātiskais centrs biedrs un Saeimas deputāts. Pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58—4. panta viņam piesprieda 5 gadu ieslodzījumu soda nometnēs.^[1]

Miris 1942. gada 12. jūnijā Vjatlaga 7. punktā. Kā nāves iemesls minēts "avitaminozais kolīts ar dekompensētu miokardītu".^[2]

Atsauces

↑ «Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 26. augustā.
↑ Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 Arhivēts 2021. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Sastādītāji Heinrihs Strods, Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: —	Latvijas sūtnis Krievijas PFSR 1920—1921	Pēctecis: Ēriks Mārtiņš Feldmanis

[1] «Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 26. augustā.

[2] Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 Arhivēts 2021. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Sastādītāji Heinrihs Strods, Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006

[1]

[2]