Kuldīgas draudzes novads

Vikipēdijas lapa

Jump to navigation Jump to search

Kuldīgas draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859).

Kuldīgas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Kuldīgas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Goldingen) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Kuldīgas pilskunga iecirknī, vēlāk Kuldīgas apriņķī.^[1]

Mūsdienās Kuldīgas draudzes novada teritorija iekļauta Kuldīgas novadā.

Kuldīgas draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuldīgas latviešu luterāņu draudzes mācītājmuiža,
Kuldīgas vācu luterāņu draudzes mācītājmuiža,
Snēpeles baznīca
Lipaiķu baznīca Turlavā
Vārmes baznīca
Īvandes baznīca

Kuldīgas latviešu luterāņu draudzes Sv. Annas baznīca
Kuldīgas vācu luterāņu draudzes Sv. Katrīnas baznīca
Snēpeles baznīca
Lipaiķu baznīca
Vārmes baznīca
Īvandes baznīca

Muižas Kuldīgas draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce:^[1]

Kroņa muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalna muiža (Amt-Goldingen) ar trīs pusmuižām — Veldzes (Weldsen), Zvērudārza (Thiergarten) un Skrundenieku (Schrundeneek) pusmuižām,
Griķu muiža (Gricken) ar Ķikuru (Kikkurn) pusmuižu,
Dūres muiža (Duhren),

Lielrendas muiža (Groß-Rönnen) ar Jauno pusmuižu (Neuhof),
Usmas muiža (Usmaiten),
Turlavas muiža (Turlau) ar Vec-Turlavas (Alt-Turlau) pusmuižu,
Vārdupes muiža (Warduppen),

Prinču muiža (Erbprinzenhof),
Vāgas muiža (Wagenhof),
Tigas muiža (Tigwen) ar Abavas pusmuižu (Abaushof).

Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķēdes muiža (Scheden) ar Laukmuižas (Feldhof) pusmuižu,
Vārmes muiža (Wormen) ar Vecvārmes (Alt-Wormen) un Ritten pusmuižām,
Ēķupes muiža (Eckhof),
Ozolmuiža (Alt- und Neu-Ohseln),
Mazrendas muiža (Klein-Rönnen),
Maņģenes muiža (Mangen),
Abavas muiža (Abau, Abaushof),
Ernesta muiža (Ernsthof),
Zaļā muiža (Grünhof) ar papīrfabriku,
Mares muiža (Marren),

Planīcas un Laugas muiža (Planetzenun Laugen),
Allažu muiža (Allaschen),
Snēpeles muiža (Schnepeln) ar Dižsālijas (Groß-Sahlingen), Mazsālijas (Klein-Sahlingen) un Baruzzen pusmuižām,
Kundu muiža (Kunden),
Vilgāles muiža (Willgahlen),
Jāteles muiža (Jateln),
Pelču muiža (Pelzen),
Kaltiķu muiža (Kalticken),
Kurmāles muiža (Kurmahlen),
Krāču muiža (Kratzen),

Virkas muiža (Firckshof),
Padures muiža (Paddern),
Lielīvandes muiža (Groß-Iwanden) ar Deksnes (Dexten) un Abavas (Abaushof) pusmuižām,
Mazīvandes (Klein-Iwanden) un Vēgu (Feegen) muižas,
Ķimāles muiža (Kimahlen),
Nabes muiža (Nabben),
Graudupes muiža (Grauduppen) ar Veco pusmuižu (Padeggen),
Laukmuiža (Feldhof),
Šarlotes muiža (Charlottenruhe),
Manazile (Mon Asyl).

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Snēpeles muiža (2015)
Kalnmuiža (2011)
Maras muiža (2008)
Kaltiķu muiža
Mazīvandes muiža
Mātru muiža
Padures muiža
Pelču muiža
Vārmes muiža
Ķimāles muiža
Lielīvandes muiža

Kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuldīgas draudzes novads Kurzemes un Zemgales hercogistes kartē (1770)
Kuldīgas draudzes novads (1798)
Kuldīgas apriņķa (līdz 1819. gadam Kuldīgas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 H. von BIENENSTAMM, Ernst August PFINGSTEN. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland, oder der ehemaligen Herzogthümer Kurland und Semgallen, mit dem Stifte Pilten ... Durchgesehen von E. A. Pfingsten, etc. [With maps.], 1841. 131. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Kuldīga no [1] (bijušā Kuldīgas draudzes novada muižu nosaukumi latviski)
Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Kabile

Kurzemes guberņas administratīvais iedalījums (1819-1864)

Galvaspilsēta

Pilsētas

Miesti⁴

Jelgavas virspilskunga iecirknis

Bauskas pilskunga iecirknis	Bauskas draudzes novads Iecavas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Baldones draudzes novads

Dobeles pilskunga iecirknis	Dobeles draudzes novads Jelgavas draudzes novads Sesavas draudzes novads Mežmuižas draudzes novads

Kuldīgas virspilskunga iecirknis

Kuldīgas pilskunga iecirknis	Kuldīgas draudzes novads Saldus draudzes novads

Ventspils pilskunga iecirknis	Ventspils draudzes novads Piltenes draudzes novads Dundagas draudzes novads

Tukuma virspilskunga iecirknis

Tukuma pilskunga iecirknis	Tukuma draudzes novads Jaunpils draudzes novads Auces draudzes novads

Talsu pilskunga iecirknis	Talsu draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Ārlavas draudzes novads

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Jaunjelgavas pilskunga iecirknis	Sēlpils draudzes novads Neretas draudzes novads Aizkraukles draudzes novads

Ilūkstes pilskunga iecirknis	Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads

Aizputes virspilskunga iecirknis

Aizputes pilskunga iecirknis	Aizputes draudzes novads Alsungas draudzes novads Piltenes-Aizputes draudzes novads Sakas draudzes novads Valtaiķu draudzes novads Embūtes draudzes novads Gramzdas draudzes novads

Grobiņas pilskunga iecirknis	Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads

¹Palangas apvidu Kurzemes guberņai pievienoja 1819. gadā; ²Durbe pilsētas tiesības ieguva 1893. gadā; ³Grīva pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā; ⁴visiem minētajiem miestiem pilsētu tiesības piešķīra 1917. gadā.

s d l Kuldīgas apriņķa draudžu novadi (1819–1866)

Kuldīgas draudzes novads Saldus draudzes novads

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kuldīgas_draudzes_novads&oldid=3563204"