Saldus draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Saldus draudzes novads 1859. gada kartē.
Saldus draudzes novads 1798. gada kartē.
Ezeres un Saldus draudžu novadi 1770. gada kartē.

Saldus draudzes novads jeb Saldus ķiršpēle[1] (vācu: Kirchspiel Frauenburg) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Kuldīgas apriņķa (1819—1918) sastāvā. Jau pirms 1819. gada Kurzemes guberņas pārvaldes reformas Saldus draudzes novadam pievienoja Ezeres draudzes novadu.

Tagad bijušā Saldus draudzes novada teritorija ietilpst Saldus un Brocēnu, daļēji Skrundas novados.

Saldus draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas Saldus draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce:[1]

Kroņa muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Saldus pilsmuiža (Frauenburg) ar Upes pusmuižu (Bächhof),
  • Kursīšu muiža (Kursiten) ar četrām pusmuižām — Akmendzires (Akmindsirren), Balingen, Ēvaržu (Ewardshof) un Pļuras (Pluren) muižu ,
  • Paures muiža (Pauren),
  • Veczvārdes muiža (Alt-Schwarden) ar Laviešu (Luisenhof) un Rīteļu (Rieteln) pusmuižām,
  • Jaunzvārdes muiža (Neu-Schwarden),
  • Lemzeres muiža (Lemsern),

Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lielezeres muiža (Groß-Essern) un Rubas (Reņģu) muiža (Ringen) ar 15 pusmuižām — Kareļu (Karlsberg), Friedrichshof, Lūku (Lucken), Pampāļu (Pampeln), Auniņu (Auningen), Lavīžu (Luisenhof), Franču (Franzhof), Sātiņu (Sahtingen), Garozas (Garrosen), Marijas (Marienhof), Veclikopenes (Alt-Likoppen), Jaunlikopenes (Neu-Likoppen), Annburg, Šarlotes (Charlottenhof) un Jāņu (Johannishof) pusmuižām,

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]