Pāriet uz saturu

Pārslēgt satura rādītāju

Saldus draudzes novads

Vikipēdijas lapa

Saldus draudzes novads 1859. gada kartē.

Saldus draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Saldus draudzes novads jeb Saldus ķiršpēle^[1] (vācu: Kirchspiel Frauenburg) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Kuldīgas apriņķa (1819—1918) sastāvā. Jau pirms 1819. gada Kurzemes guberņas pārvaldes reformas Saldus draudzes novadam pievienoja Ezeres draudzes novadu.

Tagad bijušā Saldus draudzes novada teritorija ietilpst Saldus, daļēji Kuldīgas novadā.

Saldus draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldus Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca un mācītājmuiža,
Kursīšu baznīca un filiāle Zvārdes baznīca (Schwarden, sagrauta),
Lutriņu baznīca,
Skrundas baznīca un filiāle Jerās (Irgen, nav saglabājusies),
Griezes baznīca,
Celmenieku baznīca un mācītājmuiža (Zelmeneeken) un filiāle Pampāļu baznīca,
Rubas baznīca (Ringen, sagrauta)
Muižciema baznīca un mācītājmuiža (Muischazeem).

Saldus Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca (2000)
Kursīšu baznīca (sagrauta 1944)
Ķērkliņu baznīca (sagrauta 1945)
Zvārdes baznīcas drupas (2011)
Lutriņu baznīca (2000)
Skrundas baznīca (2000)
Griezes baznīca (2016)
Rubas baznīcas drupas (2016)
Rubas baznīca (pirms 1944)
Pampāļu baznīca (2015)
Pampāļu baznīca (pirms 1944)
Gaiķu (Muižciema) baznīca (pirms 1940)

Muižas Saldus draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce:^[1]

Kroņa muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldus pilsmuiža (Frauenburg) ar Upes pusmuižu (Bächhof),
Kursīšu muiža (Kursiten) ar četrām pusmuižām — Akmendzires (Akmindsirren), Balingen, Ēvaržu (Ewardshof) un Pļuras (Pluren) muižu ,
Paures muiža (Pauren),
Veczvārdes muiža (Alt-Schwarden) ar Laviešu (Luisenhof) un Rīteļu (Rieteln) pusmuižām,
Jaunzvārdes muiža (Neu-Schwarden),
Lemzeres muiža (Lemsern),

Lielcieceres muiža (Groß-Zeezern) ar Meijas (Meidaggen) pusmuižu,
Mazcieceres muiža (Klein-Zezern),
Sātiņu muiža (Sahtingen),
Kumbru muiža (Kumbern),
Lašupes muiža (Laschuppen),
Lutriņu muiža (Luttringen) ar Ķiermuižu (Kirmhof) un Sluķu (Slucken) pusmuižu,

Ošenieku muiža (Oscheneeken),
Skrundas muiža (Schrunden) ar sešām pusmuižām — Ropju (Ropen), Jaunmuižu (Neuhof), Vēršmuižu (Ochsenhof), Zirņu (Erbsenhof), Peterwald un Birshof pusmuižām,
Raņķu muiža (Ranken) ar Pētermuižas (Peterhof) pusmuižu,
Vāres muiža (Wahrenhof),
Jeras muiža (Irgen),
Selkšu muiža (Selkschen).

Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielezeres muiža (Groß-Essern) un Rubas (Reņģu) muiža (Ringen) ar 15 pusmuižām — Kareļu (Karlsberg), Friedrichshof, Lūku (Lucken), Pampāļu (Pampeln), Auniņu (Auningen), Lavīžu (Luisenhof), Franču (Franzhof), Sātiņu (Sahtingen), Garozas (Garrosen), Marijas (Marienhof), Veclikopenes (Alt-Likoppen), Jaunlikopenes (Neu-Likoppen), Annburg, Šarlotes (Charlottenhof) un Jāņu (Johannishof) pusmuižām,

Sesiles muiža (Sessilen) ar Vescesiles pusmuižu,
Brocēnu muiža (Brotzen) ar Kalna (Berghof-Brotzen), Veccieceres (Alt-Zezern), Emburgas (Annenberg) pusmuižām,
Kaulices muiža (Kaulitzen),
Gaiķu muiža (Gaiken) ar Muižciema (Muischazeem), Strehlen un Jurģu (Georgenhof) pusmuižu,
Vecsatiķu muiža (Alt-Satticken) ar Sūbru (Subern) pusmuižu,
Bruzilas muiža (Bresilgen) ar Jauno pusmuižu (Neuhof),

Ķerkliņu muiža (Kerklingen),
Striķu muiža (Stricken) un Klenču (Klenzen) ar Kalna pusmuižu (Berghof),
Jaunā muiža (Neuhof),
Niedres muiža (Needern),
Jumpraviešu muiža (Jumpraweeten),
Pikuļu muiža (Pikkuln),
Vikstrautes muiža (Wixtrauten).

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldus draudzes novads 1798. gada kartē.

Ezeres un Saldus draudžu novadi 1770. gada kartē.

Ezeres muiža (2000)
Bruzilas muiža
Bruzilas muiža (2011)
Ķerkliņu muiža
Kursīšu muiža
Skrundas muiža
Skrundas muiža (2013)
Rubas muiža (2011)
Gaiķu muiža (2005)
Jaunā muiža (Jaunlutriņi, 2019)
Sesiles muiža
Reņģes muiža

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2020. gada 16. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Saldus no [1] (bijušā Saldus draudzes novada muižu nosaukumi latviski)
Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Ezere

s d l Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais iedalījums (pēc 1617. gada)

Galvenās hercogu rezidences¹	Sēlpils Jelgavas pils Kuldīgas pils²

Pilsētas	Jelgava (galvaspilsēta) Kuldīga (agrākā galvaspilsēta 1596—1616) Ventspils Bauska Liepāja Jēkabpils Jaunjelgava Grobiņa Sēlpils (1621—1705) Subate (1680—18. gs)

Miesti	Durbe Kandava Sabile Talsi Tukums

Jelgavas virspilskunga iecirknis Bauskas, Dobeles pilskunga iecirkņi	Jelgavas draudzes novads Bauskas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Iecavas draudzes novads Baldones draudzes novads Sodu draudzes novads Meža draudzes novads Dobeles draudzes novads Jaunpils draudzes novads

Kuldīgas virspilskunga iecirknis Grobiņas, Ventspils pilskunga iecirkņi	Kuldīgas draudzes novads Ventspils draudzes novads Alsungas draudzes novads Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads Gramzdas draudzes novads Saldus draudzes novads Ezeres draudzes novads

Tukuma virspilskunga iecirknis Talsu pilskunga iecirknis	Tukuma draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Vānes draudzes novads Talsu draudzes novads Auces draudzes novads

Sēlpils virspilskunga iecirknis	Sēlpils draudzes novads Aizkraukles draudzes novads Neretas draudzes novads Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads

Piezīmes	¹sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava ² Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)

Kurzemes guberņas administratīvais iedalījums (1819-1864)

Galvaspilsēta

Pilsētas

Miesti⁴

Jelgavas virspilskunga iecirknis

Bauskas pilskunga iecirknis	Bauskas draudzes novads Iecavas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Baldones draudzes novads

Dobeles pilskunga iecirknis	Dobeles draudzes novads Jelgavas draudzes novads Sesavas draudzes novads Mežmuižas draudzes novads

Kuldīgas virspilskunga iecirknis

Kuldīgas pilskunga iecirknis	Kuldīgas draudzes novads Saldus draudzes novads

Ventspils pilskunga iecirknis	Ventspils draudzes novads Piltenes draudzes novads Dundagas draudzes novads

Tukuma virspilskunga iecirknis

Tukuma pilskunga iecirknis	Tukuma draudzes novads Jaunpils draudzes novads Auces draudzes novads

Talsu pilskunga iecirknis	Talsu draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Ārlavas draudzes novads

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Jaunjelgavas pilskunga iecirknis	Sēlpils draudzes novads Neretas draudzes novads Aizkraukles draudzes novads

Ilūkstes pilskunga iecirknis	Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads

Aizputes virspilskunga iecirknis

Aizputes pilskunga iecirknis	Aizputes draudzes novads Alsungas draudzes novads Piltenes-Aizputes draudzes novads Sakas draudzes novads Valtaiķu draudzes novads Embūtes draudzes novads Gramzdas draudzes novads

Grobiņas pilskunga iecirknis	Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads

¹Palangas apvidu Kurzemes guberņai pievienoja 1819. gadā; ²Durbe pilsētas tiesības ieguva 1893. gadā; ³Grīva pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā; ⁴visiem minētajiem miestiem pilsētu tiesības piešķīra 1917. gadā.

s d l Kuldīgas apriņķa draudžu novadi (1819–1866)

Kuldīgas draudzes novads Saldus draudzes novads

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Saldus_draudzes_novads&oldid=3563205"