Grobiņas draudzes novads

Vikipēdijas lapa

Jump to navigation Jump to search

Grobiņas draudzes novads (1859).

Grobiņas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Grobin) bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Aizputes virspilskunga iecirknī, vēlāk Grobiņas apriņķī.^[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Grobiņas fogteja ilgu laiku atradās Prūsijas hercogistes pārvaldījumā (1530-1650). 1650. gadā to ieguva hercogs Jēkabs, bet Otrā Ziemeļu kara laikā to 1659.-1660. gadā okupēja Zviedrija. Grobiņas prāvesta iecirkņa galvenā baznīca bija Grobiņas luterāņu baznīca.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. Grobiņā atradās pilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.

Mūsdienās Grobiņas draudzes novada teritorija pamatā iekļauta Dienvidkurzemes novadā, kā arī Palangas teritorijā Lietuvā.

Grobiņas draudzes novads (dienvidu daļa) 1854.jpg

Grobiņas draudzes novads (Grubinsche Kirchspiel) Kurzemes hercogistes kartē (1770)
Valtaiķu draudzes novads, Durbes, Embūtes un Grobiņas draudžu novadu ziemeļu daļa 1798. gada kartē
Grobiņas pilskunga iecirknis Kurzemes guberņas kartē (1820)
Grobiņas draudzes novads (ziemeļu daļa, 1854)
Grobiņas draudzes novads (dienvidu daļa, 1854)

Mācītājmuižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grobiņas mācītājmuiža un luterāņu baznīca ar filiāli Saraiķos
Nīcas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Bārtā
Rucavas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Sventājā

Bārtas baznīca (pirms 1892)
Grobiņas luterāņu baznīca
Nīcas baznīca (2000)
Rucavas baznīca
Saraiķu baznīca
Būtiņģes baznīca
Palangas baznīca

Muižas Grobiņas draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kroņa muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amt-Grobin — Grobiņas muiža ar Battenhof (Bates pusmuižu)
Matern — Māteres muiža
Talßen — Tāšu muiža
Libaus Licenthof — Lecentes muiža jeb Perkuhnen (Pērkones muiža)
Nieder-Bartau — Nīcas muiža ar Peterhof (Pētera pusmuižu), Otanken, Sirten, Ausingen un Schibbingen pusmuižām
Ober-Bartau — Bārtas muiža
Kakischken — Kaķišķu muiža
Meirischken — Meirišķu muiža
Ruzzau — Rucavas muiža un Heiligen-Aa — Sventājas muiža
Papenhof — Papes muiža
Budendikshof — Budendišķu muiža
Mescheneeken — Mežnieku muiža

Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaweesen — Gaviezes muiža
Illien — Iļģu muiža (Dēnava) un Sarreiken — Saraiķu muiža ar Karlsberg (Kārļu), Birshof, Grisuppen (Grīzupes pusmuižu)
Telßen — Tāšu muiža ar Klein-Telßen, Reegen un Roloff (Rolavas pusmuižu)
Kapsehden — Kapsēdes muiža
Medsen — Medzes muiža ar Klein-Medsen pusmuižu
Polangen — Palangas muiža ar miestu, kurā bija katoļu baznīca, ķeizariskā muitnīca un pasta kantoris

Mežniecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grobiņas mežniecība
Nīcas mežniecība
Rucavas mežniecība

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ H. von BIENENSTAMM, Ernst August PFINGSTEN. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland, oder der ehemaligen Herzogthümer Kurland und Semgallen, mit dem Stifte Pilten ... Durchgesehen von E. A. Pfingsten, etc. [With maps.], 1841. 150. lpp.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais iedalījums (pēc 1617. gada)

Galvenās hercogu rezidences¹	Sēlpils Jelgavas pils Kuldīgas pils²

Pilsētas	Jelgava (galvaspilsēta) Kuldīga (agrākā galvaspilsēta 1596—1616) Ventspils Bauska Liepāja Jēkabpils Jaunjelgava Grobiņa Sēlpils (1621—1705) Subate (1680—18. gs)

Miesti	Durbe Kandava Sabile Talsi Tukums

Jelgavas virspilskunga iecirknis Bauskas, Dobeles pilskunga iecirkņi	Jelgavas draudzes novads Bauskas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Iecavas draudzes novads Baldones draudzes novads Sodu draudzes novads Meža draudzes novads Dobeles draudzes novads Jaunpils draudzes novads

Kuldīgas virspilskunga iecirknis Grobiņas, Ventspils pilskunga iecirkņi	Kuldīgas draudzes novads Ventspils draudzes novads Alsungas draudzes novads Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads Gramzdas draudzes novads Saldus draudzes novads Ezeres draudzes novads

Tukuma virspilskunga iecirknis Talsu pilskunga iecirknis	Tukuma draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Vānes draudzes novads Talsu draudzes novads Auces draudzes novads

Sēlpils virspilskunga iecirknis	Sēlpils draudzes novads Aizkraukles draudzes novads Neretas draudzes novads Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads

Piezīmes	¹sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava ² Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)

Kurzemes guberņas administratīvais iedalījums (1819-1864)

Galvaspilsēta

Pilsētas

Miesti⁴

Jelgavas virspilskunga iecirknis

Bauskas pilskunga iecirknis	Bauskas draudzes novads Iecavas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Baldones draudzes novads

Dobeles pilskunga iecirknis	Dobeles draudzes novads Jelgavas draudzes novads Sesavas draudzes novads Mežmuižas draudzes novads

Kuldīgas virspilskunga iecirknis

Kuldīgas pilskunga iecirknis	Kuldīgas draudzes novads Saldus draudzes novads

Ventspils pilskunga iecirknis	Ventspils draudzes novads Piltenes draudzes novads Dundagas draudzes novads

Tukuma virspilskunga iecirknis

Tukuma pilskunga iecirknis	Tukuma draudzes novads Jaunpils draudzes novads Auces draudzes novads

Talsu pilskunga iecirknis	Talsu draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Ārlavas draudzes novads

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Jaunjelgavas pilskunga iecirknis	Sēlpils draudzes novads Neretas draudzes novads Aizkraukles draudzes novads

Ilūkstes pilskunga iecirknis	Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads

Aizputes virspilskunga iecirknis

Aizputes pilskunga iecirknis	Aizputes draudzes novads Alsungas draudzes novads Piltenes-Aizputes draudzes novads Sakas draudzes novads Valtaiķu draudzes novads Embūtes draudzes novads Gramzdas draudzes novads

Grobiņas pilskunga iecirknis	Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads

¹Palangas apvidu Kurzemes guberņai pievienoja 1819. gadā; ²Durbe pilsētas tiesības ieguva 1893. gadā; ³Grīva pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā; ⁴visiem minētajiem miestiem pilsētu tiesības piešķīra 1917. gadā.

s d l Grobiņas apriņķa draudžu novadi (1819–1866)

Durbes draudzes novads Grobiņas draudzes novads

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Grobiņas_draudzes_novads&oldid=3563079"

Slēpta kategorija:

Visi Vikipēdijas aizmetņi