Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Grobin) bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Aizputes virspilskunga iecirknī, vēlāk Grobiņas apriņķī.[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Grobiņas fogteja ilgu laiku atradās Prūsijas hercogistes pārvaldījumā (1530-1650). 1650. gadā to ieguva hercogs Jēkabs, bet Otrā Ziemeļu kara laikā to 1659.-1660. gadā okupēja Zviedrija. Grobiņas prāvesta iecirkņa galvenā baznīca bija Grobiņas luterāņu baznīca.
Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. Grobiņā atradās pilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.
Mūsdienās Grobiņas draudzes novada teritorija pamatā iekļauta Dienvidkurzemes novadā, kā arī Palangas teritorijā Lietuvā.
Mācītājmuižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Grobiņas mācītājmuiža un luterāņu baznīca ar filiāli Saraiķos
- Nīcas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Bārtā
- Rucavas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Sventājā
Nīcas baznīca (2000)
Muižas Grobiņas draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kroņa muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Mežniecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ H. von BIENENSTAMM, Ernst August PFINGSTEN. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland, oder der ehemaligen Herzogthümer Kurland und Semgallen, mit dem Stifte Pilten ... Durchgesehen von E. A. Pfingsten, etc. [With maps.], 1841. 150. lpp.
![]() | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
|