Grobiņas draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Grobiņas draudzes novads (1859).

Grobiņas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Grobin) bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Aizputes virspilskunga iecirknī, vēlāk Grobiņas apriņķī.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Grobiņas fogteja ilgu laiku atradās Prūsijas hercogistes pārvaldījumā (1530-1650). 1650. gadā to ieguva hercogs Jēkabs, bet Otrā Ziemeļu kara laikā to 1659.-1660. gadā okupēja Zviedrija. Grobiņas prāvesta iecirkņa galvenā baznīca bija Grobiņas luterāņu baznīca.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. Grobiņā atradās pilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.

Mūsdienās Grobiņas draudzes novada teritorija pamatā iekļauta Grobiņas, Nīcas un Rucavas novadu, kā arī Palangas teritorijā Lietuvā.

Muižas Grobiņas draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kroņa muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācītājmuižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Grobiņas mācītājmuiža un luterāņu baznīca ar filiāli Saraiķos
  • Nīcas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Bārtā
  • Rucavas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Sventājā

Mežniecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Grobiņas mežniecība
  • Nīcas mežniecība
  • Rucavas mežniecība

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]