Grobiņas draudzes novads

Grobiņas draudzes novads (1859).

Grobiņas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Grobin) bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Aizputes virspilskunga iecirknī, vēlāk Grobiņas apriņķī.^[1]

Satura rādītājs

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Grobiņas fogteja ilgu laiku atradās Prūsijas hercogistes pārvaldījumā (1530-1650). 1650. gadā to ieguva hercogs Jēkabs, bet Otrā Ziemeļu kara laikā to 1659.-1660. gadā okupēja Zviedrija. Grobiņas prāvesta iecirkņa galvenā baznīca bija Grobiņas luterāņu baznīca.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. Grobiņā atradās pilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.

Mūsdienās Grobiņas draudzes novada teritorija pamatā iekļauta Grobiņas, Nīcas un Rucavas novadu, kā arī Palangas teritorijā Lietuvā.

Grobiņas draudzes novads (Grubinsche Kirchspiel) Kurzemes hercogistes kartē (1770)
Grobiņas pilskunga iecirknis Kurzemes guberņas kartē (1820)

Amt-Grobin — Grobiņas muiža ar Battenhof (Bates pusmuižu)
Matern — Māteres muiža
Talßen — Tāšu muiža
Libaus Licenthof — Lecentes muiža jeb Perkuhnen (Pērkones muiža)
Nieder-Bartau — Nīcas muiža ar Peterhof (Pētera pusmuižu), Otanken, Sirten, Ausingen un Schibbingen pusmuižām
Ober-Bartau — Bārtas muiža
Kakischken — Kaķišķu muiža
Meirischken — Meirišķu muiža
Ruzzau — Rucavas muiža un Heiligen-Aa — Sventājas muiža
Papenhof — Papes muiža
Budendikshof — Budendišķu muiža
Mescheneeken — Mežnieku muiža

Gaweesen — Gaviezes muiža
Illien — Iļģu muiža (Dēnava) un Sarreiken — Saraiķu muiža ar Karlsberg (Kārļu), Birshof, Grisuppen (Grīzupes pusmuižu)
Telßen — Tāšu muiža ar Klein-Telßen, Reegen un Roloff (Rolavas pusmuižu)
Kapsehden — Kapsēdes muiža
Medsen — Medzes muiža ar Klein-Medsen pusmuižu
Polangen — Palangas muiža ar miestu, kurā bija katoļu baznīca, ķeizariskā muitnīca un pasta kantoris

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.