Kuldīgas virspilskunga iecirknis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Grobiņas virspilskunga iecirkņa izveides (1859).
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770).

Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (vācu: Oberhauptmannschaft Goldingen, no 1819. gada vācu: Kreis Goldingen) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā. Austrumos tas robežojās ar Tukuma virspilskunga iecirkni, ziemeļos ar Piltenes apgabalu (1617—1819), bet dienvidos ar Žemaitijas kunigaitiju, vēlāk ar Kauņas guberņu. 1819. gadā Kuldīgas virspilskunga iecirkni sadalīja Kuldīgas un Ventspils apriņķos, bet Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. 1864. gadā Kuldīgas virspilskunga iecirkni likvidēja.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam Kuldīgas virspilskunga iecirkņa teritorijā atradās Grobiņas fogteja, Kuldīgas komtureja un Ventspils komtureja, kas ietvēra patstāvīgās Kurzemes bīskapijas zemes. 1587. gadā hercogs Gothards Ketlers savam dēlam Vilhelmam piešķīra Kurzemi ar centru Kuldīgā, pēc hercoga Gotharda nāves 1587. gadā viņa dēli sadalīja hercogisti Kurzemes un Zemgales daļās. 1617. gadā hercogs Frīdrihs atkalpavienotās valsts Kurzemes daļā izveidoja Kuldīgas virspilskunga iecirkni.

Pārvaldes centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuldīgas virspilskunga iecirkņa pārvaldes centrs bija Kuldīgas pilī, kas atradās stratēģiski izdevīgā vietā pie Prūsijas kara ceļa krustojuma ar Ventas upi. Kuldīga smagi cieta Otrajā Ziemeļu karā un vēl smagāk Lielajā Ziemeļu karā (1700–1721) un tam sekojošajā mēra epidēmijā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuldīgas pilskunga tiesā atradās Kuldīgas draudzes novads un Saldus draudzes novads. Grobiņas pilskunga tiesā atradās Grobiņas draudzes novads un Durbes draudzes novads.

Ventspils pilskunga tiesā atradās Ventspils draudzes novads, pēc Piltenes apgabala likvidēšanas tai pievienoja arī Piltenes un Dundagas draudzes novadus. 1656. gadā hercogs Jēkabs spēja panākt Piltenes apgabala pievienošanu savai hercogistei ar autonomijas tiesībām, bet 1717. gadā Piltenes apgabals atkal tika atdalīts no Kurzemes hercogistes un tieši pakļauts Polijas karalim. Pēc hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai 1819. gadā Piltenes apgabala atsevišķās daļas iekļāva Kurzemes guberņas Ventspils, Tukuma un Aizputes apriņķos.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miests[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]