Pededzes pagasts
| Pededzes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Alūksnes novads |
| Centrs: | Pededze |
| Kopējā platība:[1] | 141,6 km2 |
| • Sauszeme: | 139,9 km2 |
| • Ūdens: | 1,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 482 |
| Blīvums (2024): | 3,4 iedz./km2 |
 Pededzes pagasts Vikikrātuvē
| |
Pededzes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorjām tā ziemeļaustrumos, Pededzes upes kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastiem, kā arī Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru rajonu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Alūksnes augstienes Malienas paugurainē. Cauri pagastam iet Daugavas un Veļikajas upju baseinu ūdensšķirtne. Augstākā vieta pagastā 162,2 m vjl. 55,7% pagasta platības aizņem meži.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastam cauri tek Kūdupe, Isanka, Šepica, Pededze, Virgulica.
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sprektišu purvs, Slobodkas purvs, pagastā ietilpst arī daļa Vorožas purva.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1920. gada zemes reformas laikā Kalnapededzes muižu (vācu: Charlottenburg) sadalīja 28 vienībās 418 ha kopplatībā, daļu no Kūdupes un Ozolu muižām ar Liepājas pusmuižu sadalīja 24 vienībās, bet Bērzkalna muižu sadalīja 26 vienībās 239 ha kopplatībā.[4] Pēc tam, kad 1923. gada 1. novembra papildlīgumā tika precizēta Latvijas—Igaunijas robeža, Igaunija atteicās no agrākās Lauru kolonijas dienvidu daļas ar jauktu krievu un latviešu etnisko sastāvu par labu Latvijai.[5] 1924. gada 1. jūnijā no Lāzberģa pagasta Kalna-Pededzes daļas un bijušās Pleskavas guberņas Pleskavas apriņķa Lauru pagasta (igauņu: Laura vald) daļām izveidoja Pededzes pagastu[6]. 1935. gadā Valkas apriņķa[7] Pededzes pagasta platība bija 126,5 km² un tajā dzīvoja 3040 iedzīvotāji.[8] Pagasta centrā atradās Pededzes valsts pilna pamatskola ar 6 skolotājiem, bet Pededzes, Kūdupes, Jaseņecu latviešu-krievu I pakāpes pamatskolās un Tupicinas krievu I pakāpes pamatskolā katrā bija 2 skolotāji.[4]
1945. gadā pagastā izveidoja Jaseņecas, Ķuršu un Pededzes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Pededzes ciems ietilpa Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. 1951. gadā Pededzes ciemam pievienoja likvidētā Jaseņecas ciema Ļeņina kolhoza teritoriju, 1957. gadā — likvidēto Ķuršu ciemu.[9] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pededzes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
Gausu ciems aiz Kūdupes, kas 1940. gadā bija Pededzes pagastā, tagad atrodas Krievijā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nr. 205.: Fiku senkapi - Fikos
- Nr. 206.: Jaseņicu senkapi - Jaseņicā
- Nr. 207.: Klementīnes senkapi - Klementīnē
- Nr. 208.: Stuborovas senkapi (Krāsmata) - Lielajā Stuborovā
- Nr. 2805.: Pededzes pareizticīgo baznīca Pededzē (1930.-1935.)[10]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[11]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Pededze, Ķurši, Čistigi, Fjuki, Stuborova, Zaiceva.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 20. gs. 30. gadiem līdz 1944. gadiem līdz Kūdupei ir vedusi dzelzceļa līnija, pa kuru kursēja sliežu autobuss. 2014. gadā noslēdzās autoceļa P40 asfaltēšana, kas pagastu savieno ar novada centru Alūksnē.
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā darbojas Pededzes pamatskola ar 65 pamatskolēniem un 12 pirmskolēniem 2019./2020. mācību gadā [12], līdz 2016. mācību gadam mācības notika 2 apmācības valodās - latviešu un krievu, bet šobrīd tikai valsts valodā [13] Pededzes pareizticīgo kāzu tradīcijas ir iekļautas nemateriālo kultūras vērtību sarakstā [14] Pagasta centrā darbojas tautas nams ar 3 deju kolektīviem, bērnu vokālo ansambli un folkloras kopu "Labā oma" [15]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pededzes valsts pamatskolas iesvētīšanas video ar valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dalību 1938. gadā
Jaunāko Ziņu reportāža no valsts prezidenta vizītes Pededzē 1938. gadā Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 29. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 31 388. sleja.
- ↑ «Konfidenciāli iespaidi latviešu LAURU KOLONIJĀ Igaunijā. – 1938. – B.D. publicējums.». bonis.lv. Skatīts: 2015-12-23.
- ↑ Valdības Vēstnesis - 1924. gada 28. maijs
- ↑ Alūksnes apriņķis tika atdalīts no Valkas apriņķa tikai 1947. gada 16. oktobrī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ OSP
- ↑ «Pededzes pamatskola». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. decembrī.
- ↑ «Pededzē mācības latviešu valodā». LTV. 09.05.2017.
- ↑ Gunta Matisone. «Pededzes pareizticīgo kāzu tradīcijas - Latvijas nemateriālās kultūras vērtība». Alūksnes novads, 25.02.2020..
- ↑ «Pededzes tautas nams».
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
