Saldus ordeņa pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frauenburgas pils (J. R. Šturna zīmējums, 1661).
Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē.

Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils (vācu: Ordensburg Frauenburg) bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14. līdz 16. gadsimtam bija Kuldīgas komturiem pakļauta saimniecības pils pie Jelgavas-Kuldīgas ceļa, bet vēlāk draudzes novada centrs Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī. Pils mūri nav saglabājušies līdz mūsdienām, senā pilsvieta atrodama tagadējā Saldus medicīnas centra teritorijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. gadsimtā aizsardzībai pret Lietuvas dižkunigaitijas iebrukumiem netālu no senākā Saldus pilskalna (Salden) Livonijas ordenis senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" uzcēla mūra pili, kas pirmo reizi pieminēta 1411. gadā. Pili nosauca ordeņa patroneses Svētās Māras vārdā par "Mūsu mīļās kundzes pili" (vācu: die Burg unserer lieben Frau) jeb Frauenburgu (15. gs. avotos: Frauwenburg, Vrouwenburch).

Otrā Ziemeļu kara laikā 1659. gadā zviedru karavīri Frauenburgas pili izlaupīja, 1660. gadā pēc atgriešanās no trimdas pilī uzturējās hercogs Jēkabs ar ģimeni.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gada 23. augustā Saldus pilī ieradās Zviedrijas karalis Kārlis XII, domājams, ka zviedru karaspēks atkāpšanās laikā pili ap 1710. gadu uzspridzināja. 18. gadsimta vidū no pils bija palikušas vienīgi drupas, J. G. Arnts savā piļu sarakstā rakstīja, ka "Frauenburga Zemgalē pie Daunes upes, latviski Salde, kur vēl stāv zviedru nopostītie mūri." Blakus pilsdrupām uzcēla Saldus muižas ēkas, bet 1939. gadā Saldus slimnīcu.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1972. gadā arheologs Ēvalds Mugurēvičs jaunā Saldus slimnīcas korpusa celtniecības laikā veica pils pamatu atsegšanu un uzmērīšanu. Pils atradusies aptuveni 10 metrus augstā nogāzē pie Cieceres upē ietekoša strauta, uz kura bijis uzdambēts dzirnavu dīķis.

Pils ārējais mūris veidoja 34х34 metrus lielu kvadrātu, sienu biezums sasniedzis 2,5 metrus. Iekšpusē gar austrumu mūri atradusies 5,5 metrus plata dzīvojama ēka, pils pagalma ziemeļaustrumu un dienvidrietumu stūros atradās papildus ēkas ar izmēriem 7,6х6 metri un 10х8 metri. Otrajā pils būvniecības periodā gar pils ziemeļu un dienvidu sienu piebūvēja vēl divus dzīvojamos korpusus. Trešajā būvniecības periodā pie pils rietumu un austrumu ārsienas piebūvēja vēl divus korpusus.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]