Ārlavas pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Uz Ārlavas pils pamatiem uzbūvētā muižas kungu māja.

Ārlavas pils (latīņu: Arwale, vācu: Hause tho Arwallenn, Erwahlen) bija Vanemas, tad Kurzemes bīskapijas pils Ārlavā līdz 16. gadsimtam.

Līdz mūsdienām pils paliekas nav saglabājušās, tika uzskatīts, ka tās atrodas zem Ārlavas muižas ēku pamatiem. 1999. gada apsekojumā tur netika atrastas ne zemes nocietinājumu pēdas, ne viduslaiku mūru paliekas.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vanemas kuršu Arwale pilskalns pēc 1253. gada Kursas valsts dalīšanas līguma nokļuva Kurzemes bīskapu pārvaldē. Pirmo reizi Ārlavas pilsnovads (borchsokinge) pieminēts 1497. gadā. 1537. gadā Kurzemes bīskaps Hermanis Ronebergs pili nodēvējis par "mūsu māju Ārlavā" (in unserem Hause tho Arwallenn).

Ārlavas pils vēl pieminēta 1555. gadā bīskapa piļu sarakstā, neilgi pēc tam 1559. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II no Kurzemes bīskapa koadjutora Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Pēc Magnusa nāves Dānijas un Polijas-Lietuvas pretenzijas uz Kurzemes bīskapiju izraisīja tā saukto Piltenes mantojuma karu. Pēc kara beigām Polija-Lietuva naudas trūkumā dēļ Ārlavas pilsnovadu līdz 1660. gadam ieķīlāja Prūsijas hercogistei, Ārlavas pils vairs netika atjaunota.

1582. gadā pirmoreiz minētas Lubezeres (Lubbessern) un Sasmakas (Sassmacken) muižas, Ārlavas draudzes novada centra funkcijas pārņēma Sasmaka (no 1926. gada Valdemārpils).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]