Dzērbenes viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā.
Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā.

Dzērbenes viduslaiku pils (vācu: Schloss Serben) bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16. gadsimtā pie KoknesesĒrgļuPiebalgasDzērbenesRaunas lielceļa. Mūsdienās tās vietā atrodas Dzērbenes muižas pils ēka.

Viduslaiku pils bija celta uz pacēluma, kuru puslokā no rietumiem, ziemeļiem un austrumiem norobežoja divas gravas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērbenes pils uzcelta pie latgaļu pilskalna (Augstā kalna)[1] uz Piebalgas novada robežas. 13. un 14. gadsimtā Augstajā kalnā atradās koka pils.[2]

Dzērbenes novada nosaukums Serben cēlies no tā pirmā pārvaldnieka Rīgas arhibīskapa vasaļa Sīmaņa Serbena (Zerbena) vārda.[3] 1361. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds Piebalgas un Dzērbenes draudžu novadus ieķīlāja savam vasalim Bartolomejam no Tīzenhauzenes par 2800 Rīgas mārkām.[4] Savukārt 1439. gadā arhibīskaps Henings Šarpenbergs Dzērbenes pilsnovadā savam vasalim Ansim Rennem izlēņoja Taurenes sētu.

Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps Silvestrs Stodevešers noslēdza savienību ar Zviedrijas karali, pili ieņēma Livonijas ordenis. 1481. gada februārī Livonijas-Maskavijas kara laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē.[5] 1485. gadā Dzērbenes pils atkal piederēja arhibīskapam.

1530. gadā Dzērbenes pils minēta kā viena no arhibīskapa Tomasa Šēninga koadjutora Brandenburgas Vilhelma septiņām galda muižām (latīņu: mensa archiepiscopalis, vācu: thaffelghude), kas atradās paša arhibīskapa apsaimniekošanā. 1555. gadā arhibīskaps Dzērbenes pilsmuižu uzdāvināja savam kancleram Kristapam Šturcam (Christoph Sturz). Kad 1556. gadā mestrs Heinrihs fon Gālens apcietināja arhibīskapu un ieslodzīja Smiltenes cietoksnī, pili ieņēma Livonijas ordenis.[6]

Sagrauta Livonijas karā 1577. gadā. No 1580. gadā Stefans Batorijs Dzērbenes pilsmuižu piešķīra Jānim Drobišam (Jan Drobysz). 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Dzērbenes pils krieviski nodēvēta par Зербен, pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. 16. gadsimta vidū Ivana IV karaspēku nopostītā pils tika pamesta un tās īpašnieki apmetās Dzērbenes muižas ēkās. Zviedru Vidzemes laikā no 1625. gada Dzērbenes pilsmuiža (Serbenhof) piederēja Svantem Banneram.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni. Vidzeme. Rīga, 1930. 96 lpp.
  2. Skutāns, G. Piebalgas novads 13. gadsimtā No pagātnes caur šodienu … XI Piebalgas novada kultūras svētku zinātniskās konferences materiāli. Red. Jānis Polis, 2002., 37.—43.lpp.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. — 47 lpp.
  5. Par krievu postījumiem mestrs Bernds fon der Borhs savā vēstulē Vācu ordeņa virsmestram rakstīja par laupīšanām, slepkavībām un dedzināšanām, ko "ļaunprātīgie, nežēlīgie un apgrēcīgie krievi" nodarījuši gan Tērbatas bīskapijā, gan Rīgas arhibīskapijā, gan ordeņa zemē. Skat. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290—1500”. Daugava, 1997. — 410 lpp.
  6. Johannes Renner's Livonian History 1556-1561 (angliskais tulkojums)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]