Durbes viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Durbes pilsdrupas 19. gadsimta sākumā.
Durbes pils drupas mūsdienās.

Durbes viduslaiku pils (vācu: Durben) bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē. Pils uzcelta pie senā Kursas kara ceļa uz Prūsiju vietā, kur tas šķērsoja purvāju pie Durbes ezera. Netālu no pils 1260. gada jūlijā notika Durbes kauja. Līdz mūsdienām saglabājušās pils austrumu un dienvidu mūra paliekas 10 metru augstumā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Durbes ordeņa pils uzcelta kuršu Durbes pilsnovadā (latīņu: terra Durpis) pie Durbes purvāja (stagnum Dorben) un bija tieši pakļauta Kuldīgas komturiem, kas rezidēja Kuldīgas pilī. Pirmo reizi mūra pils hronikā pieminēta 1387. gadā kā pils "pretī Durbes priekšpilsētai" (latīņu: ante preurbium Durben). Jādomā, ka pirms tam galvenais novada pilskalns atradās vēl 1362. gadā pieminētajā Lindāles pilī (pie tagadējās Vecpils). Pilij bija arī saimnieciska nozīme, jo pie tās attīstījās miests, kurā 16. gadsimtā mituši 30 amatnieki.

Kurzemes hercogistes laikā Durbes pils atradās pie Jelgavas-Grobiņas pasta ceļa, 18. gadsimtā Durbes miestā bijuši 13 dažādu amatu meistari. 1651. gadā netālu no pils uzcēla jaunu mūra baznīcu. Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaspēks 1701. gadā aplenca hercoga Durbes pili un tās mūrus sašāva ar lielgabaliem. Pēc sagraušanas pili vairs neatjaunoja.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Durbes ordeņa pils celta no laukakmeņiem Durbes senlejas austrumu malā, grūtāk aizsargājamajā dienvidu pusē bijis izrakts aizsarggrāvis, kas tagad aizbērts. Pils mūri sasniedza 1,5 metru biezumu un tās pamati aizņēma 59,5-61 х 56,5-60,4 metrus lielu laukumu. Ziemeļu mūra iekšpusē bija iebūvēts 8,7 metrus plats dzīvojamais korpuss ar pagrabiem zem tā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]