Ropažu viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums)
Ropažu pilsdrupas mūsdienās

Ropažu viduslaiku pils (latīņu: castrum Rodopoyse, vācu: Schloß Rodopois) bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili. Līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi pilsdrupas.

Pils apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pils bija uzcelta senā pilskalnā, kura dienvidu un rietumu pusi veidoja 6-10 metrus augsts Lielās Juglas upes stāvkrasts, rietumu pusē upe aizsērējusi, veidojot vecupi. Ziemeļu un austrumu pusē pilskalna nogāzes bija 3-4 metrus augstas.

Līdz 1,5 metriem biezās mūra sienas bija būvētas no granīta laukakmeņiem. Tās veidoja neregulāru sešstūri, upes stāvkrasta pusē atradās dzīvojamais korpuss. Saglabājušies tikai divi mūra fragmenti, no kuriem lielākais ir 13 m garš un 5 m augsts.

2011. gada arheoloģiskajos izrakumos atklāja līdz tam nezināmu Ropažu pils aizsargmūri.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indriķa hronikas aprakstā par 1205. gada Ropažu kauju (de bello cum letonibus im Rodopoyse) minēts, ka zemgaļu karavadonis Viestarts kopā ar krustnešiem pie Ropažiem sakāva lietuviešu karaspēku Svelgata vadībā, kas ar kara laupījumu cauri Līvzemei no Igaunijas devās atpakaļ uz Lietuvu. Pēc Līvzemes sadalīšanas Ropažu pilsnovads nokļuva Zobenbrāļu ordeņa, pēc 1237. gada Livonijas ordeņa Salaspils fogta pārvaldībā. Livonijas pilsoņu kara laikā apvienotais Rīgas pilsētas un Lietuvas karaspēks 1298. gada 29. jūnijā Kaujā pie Bukultiem cieta lielu sakāvi un bojā gāja ap 400 rīdzinieku. Lai nobloķētu pieeju Rīgai starp Juglas ezeru un Salaspili ap 1320. – 1322. gadu agrākā līvu pilskalna vietā ordenis Ropažos uzcēla mūra nocietinājumu. Ropažu pils bija viena no Gaujas koridora aizsardzībai pret lietuviešu karaspēka uzbrukumiem celtās nocietinājumu joslas, ko veidoja Ropažu - Mālpils - Nītaures - Zaubes (Jaunpils) - Skujenes ordeņpilis. Tomēr jau 1334. gadā lietuviešu karaspēks atkal spēja pa Ropažu-Bukultu ceļu uzbrukt Bukultiem.

Vēlāk Ropažu pils kalpoja kā ordeņa saimniecības un Ropažu pilsnovada pārvaldes centrs. 1404. gadā Livonijas ordeņa landmaršals ziņoja par strīdīgām robežām starp Ropažu un Siguldas ordeņļaudīm. 1467. gada Livonijas piļu sarakstā atzīmēta arī tieši ordeņa mestram pakļautā Ropažu pils. No 1489. – 1491. gada karā ar Rīgas arhibīskapu ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs ielenca apgabalu starp Rīgu, Ādažiem un Ropažiem. 1491. gadā ordeņa karaspēks pieveica Rīgas karaspēku un Valmieras landtāgā piespieda parakstīt miera līgumu. 1555. gadā Livonijas piļu sarakstā par Ropažu ordeņa pili teikts, ka tā atrodas 4 jūdžu attālumā no Rīgas. Livonijas kara laikā ap 1559. – 1560. gadu Krievijas caristes armija nodedzināja Ropažu pili, bet neuzdrošinājās neuzbrukt Rīgai. Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā ordeņa mestrs Gothards Ketlers Ropažu pilnovadu ieķīlāja Fromholdam Tīzenhauzenam, bet 1562. gadā uzdāvināja Henriham fon Donam. Nopostīto pili tās jaunie īpašnieki vairs neatjaunoja.[2]

Ropažu muižas, pastorāta un pilsdrupu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°58′33″N 24°37′52″E / 56.97583°N 24.63111°E / 56.97583; 24.63111