Aizkraukles viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000)
Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011)

Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils (latīņu: castrum Ascrad, vācu: Ordensburg Ascheraden) 13. - 17. gadsimtā tagadējā Aizkraukles novada teritorijā. Viduslaiku Livonijā tā bija Aizkraukles komturejas galvenā pils Daugavas labajā krastā. To norobežoja Daugavas augstais krasts un Karikstes upītes grava.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pils nosaukums atvasināts no Daugavas līvu Aizkraukles pilskalna (Ascrad vai Asscrade) vārda. Livonijas krusta karu laikā 1205. gada vasarā krustneši nodedzināja Aizkraukles pili, piespieda tās iedzīvotājus pieņemt katoļu ticību un dot ķīlniekus.[1]

Netālu no Aizkraukles pilskalna Zobenbrāļu ordenis mestra Venno laikā uzcēla savu Aizkraukles mūra pili. 1211. gada vasarā pēc bīskapa Alberta un krustnešu vienošanās Zobenbrāļu ordenis ieguva visu Aizkraukles pilsnovadu un trešdaļu no Salaspils (Holme) un Doles salas (insula regina) pilsnovadiem kopā ar attiecīgo novadu ļaudīm, viņu laukiem, zvejām, tiesām un klaušām. Ap 1229. gadu pie tās notika Aizkraukles kauja (1229) starp Zemgales ķēniņa Viestarda un Aizkraukles pilskunga Markvarta vadītajiem karaspēkiem.

Nav precīzi zināms, kad pie Karikstes ietekas Daugavā 1,7 km attālumā tikusi uzcelta jaunā Aizkraukles pils, kas kādā 1420. gada zemes izlēņošanas dokumentā minēta kā ordeņa "Aizkraukles māja" (husz Ascheraden) iepretīm vecajai pilij (Olde borch). No 1252. līdz 1478. gadam Aizkraukle bija Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas centrs, pēc tam to pievienoja Livonijas landmaršala pārvaldītajai teritorijai.

Pils pamatīgi cieta 16. un 17. gadsimta karos. Kad Livonijas kara laikā pili 1577. gadā ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, pēc cara Ivana IV pavēles sagūstītajam bijušajam Livonijas landmaršalam Kasparam Minsteram (Jasper von Münster) izdūra acis un izmeta no pils nomiršanai.[2] Pēc kara beigām 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līguma sarunu laikā krievi Aizkraukles pili dēvēja par Скровно vai Скровный,[3] pēc līguma noslēgšanas Aizkraukles pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Pēc Poļu-zviedru kara 1630. gadā pilsmuižu ieguva virsleitnants Simons Šulcs, kas aptuveni 1 km attālumā no bijušās ordeņa pils Daugavas krastā uzcēla muižas kungu māju. Savu militāro nozīmi zaudējusī pils sabruka.

Seni attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indriķa hronika IX, 9.
  2. А. И. Филюшкин. «Лифлянская хроника» Соломона Геннинга Studia Slavica et Balcanica Petropolitana, 2013 - №1 (krieviski)
  3. CHRONICA DER PROVINTZ LYFFLANDT tulkojums krieviski: БАЛЬТАЗАР РУССОВ. ХРОНИКА ПРОВИНЦИИ ЛИВОНИЯ. 54. Мир между Польшей и Россией, 1582.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°36′52″N 25°9′12″E / 56.61444°N 25.15333°E / 56.61444; 25.15333