Baltavas viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Baltavas viduslaiku pils (vācu: slotte to Baltow) bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16. gadsimtā pie Ogres upes tagadējā Ērgļu novada teritorijā. Līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi pils pamatu atliekas Ogres ielejas dabas parkā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Livonijas krusta kariem Ogres upes kreisais krasts tās vidustecē piederēja Kokneses valstij. 1207. gadā ķēniņš Viesceķis kļuva par Rīgas bīskapa vasali, pretī saņemot pusi no savām iepriekšējam zemēm ap Kokneses pili, bet pārējā daļa tika bīskapam Albertam. 1302. gadā Rīgas arhibīskaps Izarnus Takons šo novadu izlēņoja savam vasalim Švarchofam (Schwartzhof).

Pirmoreiz pils pieminēta 1375. gada notikumu aprakstā Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā, kad Rīgas arhibīskapijā iebruka Lietuvas karaspēks Ķēstuta vadībā, kas izpostīja Krustpils, Lokstenes pils, Bērzaunes pils, Ērgļu pils, Piebalgas pils, Cesvaines pils novadus līdz Baltavai (Baitow) un aizveda sev līdzi gūstekņus.[1] 1384. gadā arhibīskaps Johans IV fon Zintens un viņa vasalis Klāss no Švarcenhofas (Clas von Schwartzenhoff) apmainījās ar zemēm pie savas Baltavas pils (unses slottes to Baltow). Iespējams, ka Livonijas kara laikā 1577. gadā Baltavas pils padevās Livonijas karalim Magnusam, tādēļ Maskavijas karaspēks to atriebjoties nopostīja, jo 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Baltavas pils nav pieminēta.

Pēc līguma noslēgšanas Baltavas novadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. 1600. gadā pieminēts Baltavas pagasts, kas piederējis Kokneses pilsnovadam (stārastijai). Zviedru Vidzemes laikā 1637. gadā karaliene Kristīne Baltavas novadu ar muižām dāvināja kapteinim Ābramam Hiršam. Vidzemes guberņas laikā Baltavas apkārtne tika iekļauta Liepmuižas—Vestienas draudzes novadā (Linden-Festen).

Pils apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltavas pils atradās Ogres upes stāvkrastā, kas šajā vietā sasniedz 20 metru augstumu. Galvenās pils platība bijusi 58х40 metrus liela, divi aizsarggrāvji un 53 metrus garš un 2,5 metrus biezs laukakmeņu aizsargmūris to atdalīja no 80х60 metrus plašās priekšpils. Pie aizsargmūra atradās 20х7 metrus plaša dzīvojama ēka ar daudžam istabām, zem kurām atradas pagrabi.[2]

Pils bijusi neliela maznozīmīga saimniecības pils, kura savu saimniecisko un administratīvo nozīmi zaudējusi jau 16. gs. Pilskalns atrodas Sausnējas pagastā pie Upmalu mājām. Viss, kas ir saglabājies no pils, ir ar zāli un krūmiem apaudzis valnis, kurā vietām var manīt atsevišķus laukakmeņus. [3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 192 lpp.
  2. travelzone.lv
  3. Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, 2004, 90.-92.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]