Baltavas viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baltavas viduslaiku pils
slotte to Baltow
Baltavas viduslaiku pils (Latvija)
Baltavas viduslaiku pils
Baltavas viduslaiku pils
Baltavas viduslaiku pils (Eiropa)
Baltavas viduslaiku pils
Baltavas viduslaiku pils
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Sausnējas pagasts, Madonas novads, Latvija
Koordinātas 56°52′08″N 25°31′07″E / 56.8689°N 25.5187°E / 56.8689; 25.5187Koordinātas: 56°52′08″N 25°31′07″E / 56.8689°N 25.5187°E / 56.8689; 25.5187
Vēsture
Dibināšana pieminēta 1375. gadā
Pamešana 16. gadsimts
Piezīmes
Stāvoklis pils pamatu atliekas
Oficiālais nosaukums: Baltavas viduslaiku pils
Aizsardzības numurs 1803
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

Baltavas viduslaiku pils (vācu: slotte to Baltow) bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16. gadsimtā Ogres upes kreisajā krastā, augšpus Ogresmuižas, tagadējā Madonas novada teritorijā. Līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi pils pamatu atliekas Ogres ielejas dabas parkā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Livonijas krusta kariem Ogres upes kreisais krasts tās vidustecē piederēja Kokneses valstij. 1207. gadā ķēniņš Viesceķis kļuva par Rīgas bīskapa vasali, pretī saņemot pusi no savām iepriekšējam zemēm ap Kokneses pili, bet pārējā daļa tika bīskapam Albertam. 1302. gadā Rīgas arhibīskaps Izarnus Takons šo novadu izlēņoja savam vasalim Švarchofam (Schwartzhof).

Pirmoreiz pils pieminēta 1375. gada notikumu aprakstā Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā, kad Rīgas arhibīskapijā iebruka Lietuvas karaspēks Ķēstuta vadībā, kas izpostīja Krustpils, Lokstenes pils, Bērzaunes pils, Ērgļu pils, Piebalgas pils, Cesvaines pils novadus līdz Baltavai (Baitow) un aizveda sev līdzi gūstekņus.[1] 1384. gadā arhibīskaps Johans IV fon Zintens un viņa vasalis Klāss no Švarcenhofas (Clas von Schwartzenhoff) apmainījās ar zemēm pie savas Baltavas pils (unses slottes to Baltow). Iespējams, ka Livonijas kara laikā 1577. gadā Baltavas pils padevās Livonijas karalim Magnusam, tādēļ Maskavijas karaspēks to atriebjoties nopostīja, jo 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Baltavas pils nav pieminēta.

Pēc līguma noslēgšanas Baltavas novadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. 1600. gadā pieminēts Baltavas pagasts, kas piederējis Kokneses pilsnovadam (stārastijai). Zviedru Vidzemes laikā 1637. gadā karaliene Kristīne Baltavas novadu ar muižām dāvināja kapteinim Ābramam Hiršam. Vidzemes guberņas laikā Baltavas apkārtne tika iekļauta Liepmuižas—Vestienas draudzes novadā (Linden-Festen).

Pils apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltavas pils atradās Ogres upes stāvkrastā, kas šajā vietā sasniedz 20 metru augstumu. Galvenās pils platība bijusi 58х40 metrus liela, divi aizsarggrāvji un 53 metrus garš un 2,5 metrus biezs laukakmeņu aizsargmūris to atdalīja no 80х60 metrus plašās priekšpils. Pie aizsargmūra atradās 20х7 metrus plaša dzīvojama ēka ar daudzām istabām, zem kurām atradās pagrabi.[2]

Pils bijusi neliela maznozīmīga saimniecības pils, kura savu saimniecisko un administratīvo nozīmi zaudējusi jau 16. gs. Pilskalns atrodas Sausnējas pagastā pie Upmalu mājām. Viss, kas ir saglabājies no pils, ir ar zāli un krūmiem apaudzis valnis, kurā vietām var manīt atsevišķus laukakmeņus. [3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 192 lpp.
  2. «travelzone.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. maijā. Skatīts: 2015. gada 23. oktobrī. Archived 2016. gada 22. maijā, Wayback Machine vietnē.
  3. Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, 2004, 90.-92.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]