Pāriet uz saturu

Trinidāda un Tobāgo

Vikipēdijas lapa
Trinidādas un Tobāgo Republika
Republic of Trinidad and Tobago
Trinidādas un Tobāgo Republikas karogs Trinidādas un Tobāgo Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeTogether we aspire, together we achieve
("Kopā mēs tiecamies, kopā mēs sasniedzam")
HimnaForged From The Love of Liberty
Location of Trinidad and Tobago
Location of Trinidad and Tobago
GalvaspilsētaPortofspeina
10°40′N 61°31′W / 10.667°N 61.517°W / 10.667; -61.517
Lielākā pilsēta Sanfernando
Valsts valodas angļu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Kristīne Kangalo
 -  Premjerministrs Keith Rowley
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Datums 1962. gada 31. augustā 
Platība
 -  Kopā 5,131 km² (164.)
 -  Ūdens (%) nenozīmīgi
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2020. gadā 1 366 725 (151.)
 -  Blīvums 264/km² (34.)
IKP (PPP) 2016. gada aprēķins
 -  Kopā $ 43,57 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $ 31 933 
Džini koef. (2012) 39,0 
TAI (2019) 0,796 (augsts) (67.)
Valūta Trinidādas un Tobāgo dolārs (TTD)
Laika josla (UTC-4)
Interneta domēns .tt
ISO 3166-1 kods 780 / TTO / TT
Tālsarunu kods +1-868

Trinidāda un Tobāgo (angļu: Trinidad and Tobago), oficiāli Trinidādas un Tobāgo Republika (Republic of Trinidad and Tobago), ir arhipelāgu valsts[1] Karību jūras dienvidos, uz ziemeļiem no Dienvidamerikas valsts Venecuēlas un uz dienvidiem no Grenādas Mazajās Antiļās.

Parasti tiek uzskatīta par Karību reģiona valsti, tai ir jūras robeža ar vairākām valstīm, tai skaitā Barbadosu, Gajānu, Grenādu un Venecuēlu. Tā sastāv no divām salām — Trinidādas un Tobāgo — un vairākām citām mazākām reljefa formām. No 1639. līdz 1693. gadam Tobāgo bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi.[2]

Trinidāda un Tobāgo neatkarību ieguva 1962. gadā, 1976. gadā tā kļuva par republiku. Šodien Trinidāda un Tobāgo ir viena no bagātākajām valstīm Karību reģionā, pateicoties tās naftas un gāzes resursiem.

Ģeogrāfija un daba

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trinidāda ir lielākā un ekonomiski nozīmīgākā sala, kas veido apmēram 94% no kopējās valsts platības un ir mazāk kalnaina nekā Tobāgo. Valstī sastopamas dažādas ekosistēmas, tostarp tropu lietusmeži, mangrovju purvi un piekrastes lagūnas.

Trinidādai un Tobāgo ir aptuveni 1,4 miljoni iedzīvotāju. Tā ir multietniska valsts, to apdzīvo galvenokārt afrikāņu un indiešu pēcteči, kā arī pastāv eiropiešu un āziātu izcelsmes cilvēki.

Trinidāda un Tobāgo ekonomika ir viena no stabilākajām Karību reģionā, pateicoties ievērojamiem dabasgāzes un naftas resursiem. Valsts ir reģionālais līderis enerģijas eksportā un ir pazīstama ar savu naftas pārstrādes un ķīmijas rūpniecību.

Enerģētikas nozare ir dominējošā valsts ekonomikā, veidojot aptuveni 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 80% no eksporta ieņēmumiem. Naftas ražošana sasniedz aptuveni 60 000 barelu dienā (2023. gadā), taču pēdējos gados tā ir samazinājusies resursu izsīkuma un cenu svārstību dēļ.

Valsts ekonomika ir pakļauta svārstībām globālajos energoresursu tirgos, kas rada ievērojamu ietekmi uz valdības ieņēmumiem un ekonomisko stabilitāti. Papildus enerģētikai Trinidāda un Tobāgo saskaras ar nepieciešamību veicināt ekonomikas diversifikāciju, uzlabot infrastruktūru un pievērsties vides ilgtspējībai.

Starptautiskās attiecības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trinidāda un Tobāgo aktīvi piedalās reģionālajās organizācijās, piemēram, Karību kopienā (CARICOM) un Amerikas valstu organizācijā (OAS). Tai ir stratēģiskas attiecības ar kaimiņvalstīm, kā arī spēcīga diasporas saikne ar Lielbritāniju, Kanādu un ASV.

  1. Archipelagic Waters and Exclusive Economic Zone Act No 24 of 1986
  2. Rolands Bartaševics. «Senie jelgavnieki Amerikas krastos». Jelgavniekiem.lv (latviski), 2010. gada 25. oktobris. Skatīts: 2013. gada 25. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]