2003. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 2003)
| Gadsimti: | 20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 2000 2001 2002 - 2003 - 2004 2005 2006 |
| 2003. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 2003. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 2003 MMIII |
| Ab urbe condita | 2756 |
| Armēņu kalendārs | 1452 ԹՎ ՌՆԾԲ |
| Ķīniešu kalendārs | 4699 – 4700 壬午 – 癸未 |
| Etiopu kalendārs | 1995 – 1996 |
| Ebreju kalendārs | 5763 – 5764 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2058 – 2059 |
| - Shaka Samvat | 1925 – 1926 |
| - Kali Yuga | 5104 – 5105 |
| Irānas kalendārs | 1381 – 1382 |
| Islāma kalendārs | 1424 – 1425 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
2003. (MMIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Šis gads bija:
- Starptautiskais Saldūdens gads.
- Eiropas invaliditātes gads.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 1. janvāris — Paskāls Kušpēns (Pascal Couchepin) kļuva par Šveices konfederācijas prezidentu.
- 16. janvāris — STS-107: startēja kosmoplāns Columbia autonomā izpētes misijā.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 1. februāris — STS-107: Space Shuttle Columbia atgriežoties no orbītas, starta laikā radītā cauruma dēļ sadega un izjuka virs Teksasas štata, ASV; bojā gāja visi 7 astronauti.
- 4. februāris — Dienvidslāvijas parlaments pieņēma jaunu konstitūciju par jaunas valsts Serbijas un Melnkalnes dibināšanu Dienvidslāvijas atlikušo republiku vietā.
- 15. februāris — globāli protesti pret karu Irakā, kuros piedalījās vairāk nekā 10 miljoni cilvēku 600 pilsetās visā pasaulē.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 12. marts:
- 15. marts — Hu Dzintao kļuva par Ķīnas Tautas republikas prezidentu, nomainot Dzjanu Dzemiņu.
- 19. marts — ASV sāka pirmos uzlidojumus Bagdādei, Irākā.
- 20. marts — sākās Iebrukums Irākā. Sauszemes karaspēks, kuru veidoja ASV, Apvienotās Katalistes, Austrālijas un Polijas bruņoto spēku kaujas vienības, iebruka Irākā.
- 29. marts — PVO ārsts Karlo Urbani, kurš pirmais atklāja SARS, mira no šīs slimības.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 3. aprīlis — ASV spēki pārņēma kontroli pār Sadama Starptautisko lidostu Bagdādē, un pārdēvēja to par Bagdādes Starptautisko lidostu.
- 9. aprīlis — ASV spēki pārņēma savā kontrolē Bagdādi beidzot Sadama Huseina režīmu.
- 14. aprīlis — tika pabeigts Cilvēka genoma projekts, sekvencējot 99% cilvēka genoma ar 99,99% precizitāti.
- 16. aprīlis — Atēnās tika parakstīts Pievienošanās līgums starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm.
- 21. aprīlis — atvaļinātais ASV armijas ģenerālis Džims Gārners kļuva par Irākas pagaidu civilo administratoru.
- 24. aprīlis — kāds students Redlionas (Red Lion) vidusskolā, Pensilvānijas štatā, ASV, nošāva skolas direktoru, un pēc tam nošāvās pats.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 4. maijs-10. maijs — spēcīgu vētru ietekmē ASV tika reģistrēts rekordliels tornado skaits vienas nedēļas laikā: 393 tornado 19 ASV štatos.
- 19. maijs — Pens Hadovs kļuva par pirmo cilvēku, kurš vienatnē, bez citu cilvēku palīdzības, ar kājām aizgaja no Kanādas līdz Ziemeļpolam.
- 21. maijs — zemestrīcē Boumerdē reģionā, Alžīrijas ziemeļos gāja bojā 2200 cilvēku.
- 24. maijs — 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss Rīgā: uzvarēja Turcijas dziedātāja Sertaba Erenere ar dziesmu “Everyway That I Can”.
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 6. jūnijs - Saeima pieņēma likumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu, kas paredzēja uzcelt jaunu nacionālās bibliotēkas ēku pēc Gunāra Birkerta projekta.
- 10. jūnijs — palaists NASA Marsa visurgājējs Mars Exploration Rover Spirit.
- 20. jūnijs — Latvijas prezidenta vēlēšanas: atkārtoti uz 2. termiņu tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga.
- 22. jūnijs — ASV Nebraskas štata pilsētā Aurorā atrasts lielākais jebkad novērotais krusas grauds.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
- 7. jūlijs — palaists otrs NASA Marsa visurgājējs Opportunity.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 14. augusts — 6,4 baļļu pēc Rihtera skalas stiprā zemestrīcē Jonijas salu grupas reģionā Grieķijā 24 cilvēki ievainoti.
- 22. augusts — Brazīlijas raķešu centrā Alkantrā, sagatavojot nesējraķeti startam, notika sprādziens, kurā dzīvību zaudēja 21 cilvēks.
- 25. augusts — divos bumbu sprādzienos Mumbajā, Indijā gāja bojā 52 cilvēki.
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
- 10. septembris:
- Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda tika sadurta veikalā Stokholmā, un viņa mira nākamajā dienā.
- Igaunijā, referendumā tika atbalstīta iestāšanās Eiropas Savienībā.
- 14. septembris — Zviedrija referendumā noraidīja eiro ieviešanu.
- 20. septembris — Latvijā referendumā par dalību ES vairums atbalstīja iestāšanos Eiropas Savienībā.
- 27. septembris — tika palaista ESA zonde Smart 1.
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 15. oktobris — Ķīnā tika palaists kosmosa kuģis Shenzhou 5 ar pirmo Ķīnas kosmonautu Janu Liveju.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 9. novembris — Amerikā, Eiropā, Āfrikā un Centrālāzijā tiika novērots Mēness aptumsums.
- 23. novembris:
- Gruzijā beidzās "Rožu revolūcija" ar prezidenta Eduarda Ševardnadzes atkāpšanos;
- Antarktīdā tika novērots pilns saules aptumsums.
- 26. novembris — Concorde lidmašīna veica pēdējo komerclidojumu.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 7. decembris — parlamenta vēlēšanas Krievijā.
- 12. decembris — Tirkitas pilsētā tika notverts bijušais Irākas prezidents Sadams Huseins.
- 22. decembris — zemestrīce satricināja Kaliforniju, bojā gāja 2 cilvēki.
- 26. decembris — spēcīga zemestrīce izpostīja Irānas dienvidaustrumus; dzīvību zaudēja vairāk kā 40 000 cilvēku.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 15. janvāris — Ernests Foldāts, latviešu biologs (dzimis 1925.)
- 1. februāris — Space Shuttle Columbia apkalpe misijā STS-107:
- Maikls Andersons (Michael Anderson), ASV kosmonauts (dzimis 1959.)
- Deivids Brauns (David Brownn), ASV kosmonauts (dzimis 1956.)
- Kalpana Čavla (Kalpana Chawla), Indijā dzimusi ASV kosmonaute (dzimusi 1961.)
- Lorels Klārks (Laurel Clark), ASV kosmonauts (dzimis 1961.)
- Riks Hazbends (Rick Husband), ASV kosmonauts (dzimis 1957.)
- Viljams Makūls (William McCool), ASV kosmonauts (dzimis 1961.)
- Ilans Ramons (Ilan Ramon), Izraēlas kosmonauts (dzimis 1954.)
- 12. marts — Zorans Džindžičs (Zoran Đinđić), Serbijas premjerministrs (dzimis 1952.)
- 29. marts — Karlo Urbani (Carlo Urbani), itāliešu ārsts (dzimis 1956.)
- 20. aprīlis — Bernards Kacs (Bernard Katz), Vācijā dzimis biofiziķis un fiziologs (dzimis 1911.)
- 28. maijs — Iļja Prigožins (Илья Романович Пригожин), Krievijā dzimis fiziķis un ķīmiķis (dzimis 1917.)
- 4. augusts — Frederiks Robinss (Frederick Chapman Robbins), ASV pediatrs un virusologs (dzimis 1917.)
- 23. augusts — Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum), vācu zoologs (dzimis 1907.)
- 8. septembris — Lenija Rīfenštāle (Leni Riefenstahl), vācu kinorežisore (dzimusi 1902.)
- 9. septembris — Edvards Tellers (Edward Teller), ASV fiziķis (dzimis 1908.)
- 11. septembris — Anna Linda (Anna Lindh), Zviedrijas ārlietu ministre (dzimusi 1957.)
- 23. septembris — Jurijs Senkevičs (Юрий Александрович Сенкевич), PSRS ārsts, ceļotājs, TV raidījumu vadītājs (dzimis 1937.)
- 25. septembris — Franko Modiljāni (Franco Modigliani), Itālijā dzimis ekonomists (dzimis 1918.)
- 2. oktobris — Oto Ginše (Otto Günsche), vācu virsnieks, bijušais Hitlera adjutants (dzimis 1917.)
- 13. oktobris — Bertrams Brokhauss (Bertram Neville Brockhouse), Kanādas fiziķis (dzimis 1918.)
- 21. oktobris — Eliots Smits (Steven Paul Smith), ASV mūziķis (dzimis 1969.)
- 12. decembris — Heidars Alijevs (Heydər Əlirza oğlu Əliyev), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1923.)
