2003

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par 2003. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 2003 nozīmēm.

Gadsimti:	20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts
Dekādes:	1990-1999 2000-2009 2010-2019
Gadi:	2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006

2003. gada citi notikumi:

Latvija

2003. (MMIII) bija parastais gads, kas sākās trešdienā.

Šis gads bija:

• Starptautiskais Saldūdens gads.
• Eiropas invaliditātes gads.

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

• 1. janvāris – Paskāls Kušpēns (Pascal Couchepin) kļuva par Šveices konfederācijas prezidentu.
• 16. janvāris – STS-107: startēja kosmoplāns Columbia autonomā izpētes misijā.

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

• 1. februāris – STS-107: Space Shuttle Columbia atgriežoties no orbītas, starta laikā radītā cauruma dēļ sadega un izjuka virs Teksasas štata, ASV; bojā gāja visi 7 astronauti.
• 4. februāris – Dienvidslāvijas parlaments pieņēma jaunu konstitūciju par jaunas valsts Serbijas un Melnkalnes dibināšanu Dienvidslāvijas atlikušo republiku vietā.
• 15. februāris – globāli protesti pret karu Irakā, kuros piedalījās vairāk nekā 10 miljoni cilvēku 600 pilsetās visā pasaulē.

[izmainīt šo sadaļu] Marts

• 12. marts:
  • atentātā Belgradā tika nogalināts Serbijas premjerministrs;
  • PVO izsludināja globālu SARS trauksmi.
• 15. marts – Hu Dzintao kļuva par Ķīnas Tautas republikas prezidentu, nomainot Dzjanu Dzemiņu.
• 19. marts – ASV sāka pirmos uzlidojumus Bagdādei, Irākā.
• 20. marts – sākās Iebrukums Irākā. Sauszemes karaspēks, kuru veidoja ASV, Apvienotās Katalistes, Austrālijas un Polijas bruņoto spēku kaujas vienības, iebruka Irākā.
• 29. marts – PVO ārsts Karlo Urbani, kurš pirmais atklāja SARS, mira no šīs slimības.

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

• 3. aprīlis – ASV spēki pārņēma kontroli pār Sadama Starptautisko lidostu Bagdādē, un pārdēvēja to par Bagdādes Starptautisko lidostu.
• 9. aprīlis – ASV spēki pārņēma savā kontrolē Bagdādi beidzot Sadama Huseina režīmu.
• 14. aprīlis – tika pabeigts Cilvēka genoma projekts, sekvencējot 99% cilvēka genoma ar 99,99% precizitāti.
• 21. aprīlis – atvaļinātais ASV armijas ģenerālis Džims Gārners kļuva par Irākas pagaidu civilo administratoru.
• 24. aprīlis – kāds students Redlionas (Red Lion) vidusskolā, Pensilvānijas štatā, ASV, nošāva skolas direktoru, un pēc tam nošāvās pats.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

• 4. maijs-10. maijs – spēcīgu vētru ietekmē ASV tika reģistrēts rekordliels tornado skaits vienas nedēļas laikā: 393 tornado 19 ASV štatos.
• 19. maijs – Pens Hadovs kļuva par pirmo cilvēku, kurš vienatnē, bet citu cilvēku palīdzības, ar kājām aizgaja no Kanādas līdz Ziemeļpolam.
• 21. maijs – zemestrīcē Boumerdē reģionā, Alžīrijas ziemeļos gāja bojā 2200 cilvēku.
• 24. maijs – 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss Rīgā: uzvarēja Turcijas dziedātāja Sertaba Erenere ar dziesmu “Everyway That I Can”.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

• 6. jūnijs - Saeima pieņēma likumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu, kas paredzēja uzcelt jaunu nacionālās bibliotēkas ēku pēc Gunāra Birkerta projekta.
• 10. jūnijs – ar nesējraķeti Delta-2 tika palaists NASA Marsa visurgājējs Mars Exploration Rover Spirit.
• 20. jūnijs – Latvijas prezidenta vēlēšanas: atkārtoti uz 2. termiņu tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga.
• 22. jūnijs – ASV Nebraskas štata pilsētā Aurorā atrasts lielākais jebkad novērotais krusas grauds.

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

• 7. jūlijs – tika palaists otrs Marsa visurgājējs Opportunity.

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

• 14. augusts – 6,4 baļļu pēc Rihtera skalas stiprā zemestrīcē Jonijas salu grupas reģionā Grieķijā 24 cilvēki ievainoti.
• 22. augusts – Brazīlijas raķešu centrā Alkantrā, sagatavojot nesējraķeti startam, notika sprādziens, kurā dzīvību zaudēja 21 cilvēks.
• 25. augusts – divos bumbu sprādzienos Mumbajā, Indijā gāja bojā 52 cilvēki.

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

• 10. septembris:
  • Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda tika sadurta veikalā Stokholmā, un viņa mira nākamajā dienā.
  • Igaunijā, referendumā tika atbalstīta iestāšanās Eiropas Savienībā.
• 14. septembris – Zviedrija referendumā noraidīja Eiro ieviešanu.
• 20. septembris – Latvijā referendumā par dalību ES vairums atbalstīja iestāšanos Eiropas Savienībā.
• 27. septembris – tika laista ESA zonde Smart 1.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

• 15. oktobris – Ķīnā tika palaists kosmosa kuģis Šeņžou-5 ar pirmo Ķīnas kosmonautu Janu Liveju.
• 24. oktobris – Concorde lidmašīna veica pēdējo komerclidojumu.

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

• 9. novembris – Amerikā, Eiropā, Āfrikā un Centrālāzijā tiika novērots Mēness aptumsums.
• 23. novembris:
  • Gruzijā beidzās "Rožu revolūcija" ar prezidenta Eduarda Ševardnadzes atkāpšanos;
  • Antarktīdā tika novērots pilns saules aptumsums.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

• 7. decembris – parlamenta vēlēšanas Krievijā.
• 12. decembris – Tirkitas pilsētā tika notverts bijušais Irākas prezidents Sadams Huseins.
• 22. decembris – Zemestrīce satricināja Kaliforniju, bojā gāja 2 cilvēki.
• 26. decembris – spēcīga zemestrīce izpostīja Irānas dienvidaustrumus; dzīvību zaudēja vairāk kā 40 000 cilvēku.

2003. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2003 MMIII
Ab urbe condita	2756
Armēņu kalendārs	1452 ԹՎ ՌՆԾԲ
Ķīniešu kalendārs	4699 – 4700 壬午 – 癸未
Etiopu kalendārs	1995 – 1996
Ebreju kalendārs	5763 – 5764
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2058 – 2059
- Shaka Samvat	1925 – 1926
- Kali Yuga	5104 – 5105
Irānas kalendārs	1381 – 1382
Islāma kalendārs	1424 – 1425
Japāņu kalendārs	nezināms

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

• 1. februāris – Space Shuttle Columbia apkalpe misijā STS-107:
  • Maikls Andersons (Michael Anderson), ASV kosmonauts (dzimis 1959.)
  • Deivids Brauns (David Brownn), ASV kosmonauts (dzimis 1956.)
  • Kalpana Čavla (Kalpana Chawla), Indijā dzimusi ASV kosmonaute (dzimusi 1961.)
  • Lorels Klārks (Laurel Clark), ASV kosmonauts (dzimis 1961.)
  • Riks Hazbends (Rick Husband), ASV kosmonauts (dzimis 1957.)
  • Viljams Makūls (William McCool), ASV kosmonauts (dzimis 1961.)
  • Ilans Ramons (Ilan Ramon), Izraēlas kosmonauts (dzimis 1954.)
• 12. marts – Zorans Džindžičs (Zoran Đinđić), Serbijas premjerministrs (dzimis 1952.)
• 29. marts – Karlo Urbani (Carlo Urbani), itāļu ārsts (dzimis 1956.)
• 20. aprīlis – Bernards Kacs (Bernard Katz), Vācijā dzimis biofiziķis un fiziologs, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1911.)
• 28. maijs – Iļja Prigožins (Илья Романович Пригожин), Krievijā dzimis fiziķis un ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1917.)
• 4. augusts – Frederiks Robinss (Frederick Chapman Robbins), ASV pediatrs un virusologs, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1917.)
• 23. augusts – Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum), vācu zoologs (dzimis 1907.)
• 9. septembris - Edvards Tellers (Edward Teller), ASV fiziķis (dzimis 1908.)
• 11. septembris – Anna Linda (Anna Lindh), Zviedrijas ārlietu ministre (dzimusi 1957.)
• 23. septembris – Jurijs Senkevičs (Юрий Александрович Сенкевич), padomju ārsts, ceļotājs, TV raidījumu vadītājs (dzimis 1937.)
• 25. septembris – Franko Modiljāni (Franco Modigliani), itālijā dzimis ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1918.)
• 13. oktobris – Bertrams Brokhauss (Bertram Neville Brockhouse), Kanādas fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1918.)
• 12. decembris – Heidars Alijevs (Heydər Əlirza oğlu Əliyev), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1923.)