Sēlpils pils

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sēlpils pilskalns)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilskalnu un viduslaiku pili. Par citām jēdziena Sēlpils nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā.
Sēlpils pilsdrupas Daugavas kreisajā stāvkrastā (Vilhelma Zigfrīda Štafenhāgena gravīra, 1866)
Sēlpils pilsdrupas uz saliņas Pļaviņu HES ūdenskrātuvē

Sēlpils (latīņu: Castrum Selonum) ir sēļu pilskalns, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas. Pēc teritorijas nonākšanas Livonijas ordeņa varā uz sēļu pilskalna uzcelta liela Livonijas ordeņa mūra pils (vācu: Selburg), kas 16. gadsimtā pat kalpoja par Kurzemes un Zemgales hercogu galma rezidenci valsts Zemgales daļā, otra rezidences vieta bija Kuldīgas pils Kurzemes daļā.[1]

Pils sagrauta 18. gadsimta sākumā, Sēlpils pilsdrupas apskatāmas uz Daugavas saliņas pie Vecsēlpils.

Arheoloģiskie atradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie izrakumi apliecina, ka ļaudis Sēlpils pilskalnā uzturējušies jau senā akmens laikmeta beigu posmā - 9. g.t.p.m.ē. Atrasti divi ar šo laiku datējami krama bultu uzgaļi, kas kopā ar atradumiem no Salaspils Laukskolas un vēl trijām vietām uzskatāmi par vissenākajām liecībām par cilvēku uzturēšanos Latvijas teritorijā.

Zem Sēlpils vācu mūra pils drupām konstatēti baltu ciltīm raksturīgi atradumi, attiecināmi uz 1. g.t.p.m.ē. No apmēram 5. gadsimta Sēlpilī konstatējams kultūrslānis ar sēļiem raksturīgiem atradumiem. Intensīvāka dzīve Sēlpilī norisinājās 10. - 12. gadsimtā, kad apdzīvots viss pilskalna plakums. Zem mūra pils drupām konstatētas arī šī laika pilskalna vaļņa paliekas. Tā tuvumā atsedzas 5x5 m lielu dzīvojamo ēku un 3x3 m lielu saimniecības celtņu pamati.

Sēlpili, kuru uzskatīja par sēļu galveno pili, krustnešu karaspēks ielenca 1208. gadā. Pārspēka spiesti, sēļi padevās, ļāvās kristīties un pilī ielaida krustnešus. 1218. gadā pilī apmetās Sēlijas bīskaps Bernhards no Lipes.

Sēlpils viduslaiku pils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksni pēc Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikas ziņām ordeņbrāļi cēluši 1373. gadā. Pastāv arī citas versijas par agrāku pils būvniecības laiku 12. vai 13. gadsimtā.[2] Līdz pat ordeņa likvidēšanai 16. gadsimta vidū šeit bija Sēlpils fogtu rezidence.

Hercogs Gothards 1587. gada testamentā savam dēlam Frīdriham piešķīra Zemgali un Sēliju ar centru Sēlpils pilī, bet Vilhelmam Kurzemi ar centru Kuldīgas pilī. Līdz Vilhelma pilngadībai galmam bija jāuzturas pārmaiņus Kuldīgā un Sēlpilī. Pēc hercogistes sadalīšanās 1596. gadā hercoga Frīdriha galms sāka uzturēties Jelgavā. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā šeit bija Sēlpils virspilskunga tiesas (Oberhauptmannschaft Selburg) pārvaldes centrs un 16. gadsimta beigās vai 17. gadsimta sākumā pilī un priekšpilī uzcēla jaunus dzīvojamos korpusus.

Pils vairākkārt postīta Zviedru-poļu kara laikā. 1625. gada vidū Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs ieņēma Kokneses pili, tad pārcēlās pāri Daugavai un aplenca Sēlpili. 28. jūlijā zviedru karavadonis Aksels Banners aicināja pils aizstāvjus padoties. Pēc ķīlnieku apmaiņas un dažu stundu sarunām pils padevās, akorda punktus parakstīja Zviedrijas valsts kanclers Aksels Oksenšerna. Pils iemītniekiem atļāva trīs dienu laikā aiziet ar visu savu mantību, bet pils iekārtu, ieročus un pārtikas krājumus paturēja zviedri. 1626. gada oktobrī pilī notika pamiera sarunas starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu.

Pēc kariem Kurzemes hercogs lika pili atjaunot. Lai traucētu krievu karaspēka pārvietošanos, Otrā Ziemeļu kara laikā zviedri Daugavas straumē pie Sēlpils nogremdēja ar akmeņiem pildītas laivas. Lielā Ziemeļu kara laikā cietoksni ieņēma zviedri. Lai nedotu iespēju krieviem nostiprināties pie Daugavas, 1705. gadā zviedru karavadonis Ādams Lēvenhaupts izlēma Sēlpils pili uzspridzināt. Pēc tam pils vairs netika apdzīvota.

Pirmā pasaules kara laikā gar Daugavu bija pirmā frontes līnija un pilsdrupas atradās kauju zonā. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas virs ūdens kā saliņa palikusi vien bijušā cietokšņa augstākā daļa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]