1924. gads
- Šis raksts ir par 1924. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1924. gads Latvijā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1924 MCMXXIV |
| Ab urbe condita | 2677 |
| Armēņu kalendārs | 1373 ԹՎ ՌՅՀԳ |
| Asīriešu kalendārs | 6674 |
| Bahāju kalendārs | 80—81 |
| Bengāliešu kalendārs | 1331 |
| Berberu kalendārs | 2874 |
| Budistu kalendārs | 2468 |
| Birmiešu kalendārs | 1286 |
| Bizantiešu kalendārs | 7432—7433 |
| Ķīniešu kalendārs | 癸亥年 (Ūdens cūka) 4620 vai 4560 — līdz — 甲子年 (Koka žurka) 4621 vai 4561 |
| Koptu kalendārs | 1640—1641 |
| Etiopu kalendārs | 1916—1917 |
| Ebreju kalendārs | 5684—5685 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1980—1981 |
| - Shaka Samvat | 1846—1847 |
| - Kali Juga | 5025—5026 |
| Holocēna kalendārs | 11924 |
| Igbo kalendārs | 924—925 |
| Irānas kalendārs | 1302—1303 |
| Islāma kalendārs | 1342—1343 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4257 |
1924. gads (MCMXXIV) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 21. janvāris — mirst Vladimirs Ļeņins.
- 23. janvāris — Padomju Savienība oficiāli paziņo par Ļeņina nāvi.
- 25. janvāris — Francijas pilsētā Šamonī sākas pirmās ziemas olimpiskās spēles.
- 26. janvāris — Pēterburga tiek pārdēvēta par Ļeņingradu.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. februāris — ASV Nevadas štatā pirmoreiz valsts vēsturē tiek izpildīts nāvessods, izmantojot gāzi.
- 14. februāris — tiek dibināts IBM.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. marts — Itālija aneksē Rijekas pilsētu mūsdienu Horvātijā.
- 3. marts — Turcijā tiek likvidēts islāma augstākā vadītāja kalifa tituls un institūts, kura funkcijas pārņem Turcijas Reliģisko lietu pārvalde.
- 25. marts — Grieķija tiek pasludināta par republiku.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — Ādolfs Hitlers tiek notiesāts ar 5 gadiem cietumsoda par piedalīšanos Alus pučā. Viņš tiek atbrīvots pēc 9 mēnešiem.
- 6. aprīlis — Nacionālā fašistu partija iegūst divas trešdaļas balsu Itālijas parlametā.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. maijs — Francijas galvaspilsētā Parīzē tiek atklātas vasaras olimpiskās spēles.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. jūnijs — fašisti Romā nogalina Itālijas sociālistu līderi Džakomo Mateotti.
- 15. jūnijs — par Francijas premjerministru tika iecelts Eduārs Erio.
- 24. jūnijs — dibināta Ungārijas nacionālā banka.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. jūlijs — dibināta Starptautiskā Šaha federācija (FIDE).
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. augusts — Gruzijā notiek Augusta sacelšanās pret Padomju varu. Padomju iestādes nogalina vairākus tūkstošus gruzīnu.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. oktobris — Uzbekistāna tiek iekļauta Padomju Savienībā.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. novembris — par Mongolijas 1. prezidentu tika iecelts Navāndoržijns Žadambā.
- 29. novembris — par Mongolijas 2. prezidentu tika iecelts Pelžidijns Gendens.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. decembris — komunisti neveiksmīgi mēģina veikt valsts apvērsumu Igaunijā.
- 24. decembris — Albānija kļūst par republiku.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. janvāris — Kims Tedžuns (김대중), Dienvidkorejas politiķis (miris 2009. gadā)
- 21. janvāris — Benijs Hills (Benny Hill), britu komiķis (miris 1992. gadā)
- 5. februāris — Aleksandrs Matrosovs (Александр Матросов), PSRS armijas kareivis (miris 1943. gadā)
- 19. februāris — Lī Mārvins (Lee Marvin), amerikāņu aktieris (miris 1987. gadā)
- 21. februāris — Roberts Mugabe (Robert Mugabe), Zimbabves politiķis (miris 2019. gadā)
- 7. marts — Kobo Abe (安部公房), japāņu rakstnieks (miris 1993. gadā)
- 3. aprīlis — Marlons Brando (Marlon Brando), ASV aktieris (miris 2004. gadā)
- 13. aprīlis — Stenlijs Donens (Stanley Donen), amerikāņu kinorežisors (miris 2019. gadā)
- 16. aprīlis — Henrijs Mansīni (Henry Mancini), amerikāņu komponists (miris 1994. gadā)
- 20. aprīlis — Leslijs Filipss (Leslie Phillips), angļu aktieris, režisors un rakstnieks (miris 2022. gadā)
- 3. maijs — Kens Tirels (Kenneth Tyrrell), angļu autosportists (miris 2001. gadā)
- 11. maijs — Entonijs Hjūišs (Antony Hewish), britu astronoms (miris 2021. gadā)
- 13. maijs — Džovanni Sartori (Giovanni Sartori), itāļu politologs (miris 2017. gadā)
- 22. maijs — Šarls Aznavūrs (Charles Aznavour), armēņu/franču mūziķis (miris 2018. gadā)
- 12. jūnijs — Džordžs Herberts Volkers Bušs (George Herbert Walker Bush), ASV prezidents (miris 2018. gadā)
- 19. jūnijs — Vasiļs Bikavs (Васіль Быкаў), baltkrievu rakstnieks (miris 2003. gadā)
- 25. jūnijs — Sidnijs Lūmets (Sidney Lumet), amerikāņu kinorežisors (miris 2011. gadā)
- 1. augusts — Žoržs Šarpaks (Georges Charpak), franču fiziķis (miris 2010. gadā)
- 10. augusts — Žans Fransuā Liotārs (Jean-François Lyotard), franču filozofs (miris 1998. gadā)
- 19. augusts — Vilards Boils (Willard Boyle), Kanādas fiziķis (miris 2011. gadā)
- 24. augusts — Ahmadu Ahidžo (Ahmadou Ahidjo), 1. Kamerūnas prezidents (miris 1989. gadā)
- 13. septembris — Moriss Žārs (Maurice Jarre), franču komponists (miris 2009. gadā)
- 28. septembris — Marčello Mastrojanni (Marcello Mastroianni), itāļu aktieris (miris 1996. gadā)
- 1. oktobris — Džimijs Kārters (Jimmy Carter), ASV prezidents
- 3. oktobris — Roberts Solovs (Robert Solow), amerikāņu ekonomists (miris 2023. gadā)
- 1. novembris — Sīlejmans Demirels (Süleyman Demirel), 9. Turcijas prezidents (miris 2015. gadā)
- 20. novembris — Benuā Mandelbrots (Benoît Mandelbrot), Francijas, ASV ebreju matemātiķis (miris 2010. gadā)
- 3. decembris — Džons Bekuss (John Backus), ASV datorzinātnieks (miris 2007. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. janvāris — Ermans Žoržs Beržē (Herman Georges Berger), franču paukotājs, olimpiskais čempions (dzimis 1875. gadā)
- 21. janvāris — Vladimirs Ļeņins (Владимир Ильич Ленин), revolucionārs, pirmais Padomju Krievijas vadītājs (dzimis 1870. gadā)
- 3. februāris — Vudro Vilsons (Thomas Woodrow Wilson), 28. ASV prezidents (dzimis 1856. gadā)
- 22. marts — Robērs Nivels (Robert Nivelle), franču ģenerālis (dzimis 1856. gadā)
- 1. aprīlis:
- Loids Hildebrands (Lloyd Hildebrand), britu treka riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1870. gadā)
- Stens Roulijs (Stan Rowley), austrāliešu vieglatlēts, sprinteris vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1876. gadā)
- 14. aprīlis — Lūiss Salivans (Louis Sullivan), amerikāņu arhitekts (dzimis 1856. gadā)
- 24. aprīlis — Grenvils Stenlijs Hols (Granville Stanley Hall), amerikāņu psihologs (dzimis 1844. gadā)
- 3. jūnijs — Francs Kafka (Franz Kafka) vāciski rakstošs ebreju rakstnieks (dzimis 1883. gadā)
- 10. jūnijs — Džakomo Mateoti (Giacomo Matteotti), itāļu politiķis (dzimis 1885. gadā)
- 13. jūlijs — Alfrēds Māršals (Alfred Marshall), angļu ekonomists (dzimis 1842. gadā)
- 3. augusts — Džozefs Konrads (Joseph Conrad), poļu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1857. gadā)
- 9. oktobris — Valērijs Brjusovs (Валерий Яковлевич Брюсов), krievu dzejnieks (dzimis 1873. gadā)
- 12. oktobris — Anatols Franss (Anatole France), franču rakstnieks (dzimis 1844. gadā)
- 4. novembris — Gabriels Forē (Gabriel Fauré), franču komponists (dzimis 1845. gadā)
- 29. novembris — Džakomo Pučīni (Giacomo Puccini), itāliešu komponists (dzimis 1858. gadā)
- 28. decembris — Leons Baksts (Léon Bakst), krievu/franču mākslinieks (dzimis 1866. gadā)