Pāriet uz saturu

1990. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1990. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +7,5 °C +8,3 °C
Minimālā - −8,9 °C
Maksimālā - +28,4 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: ~815 mm
Rīga: 751,7 mm
Mēnesī Rīga: 110,0 mm (septembris)
Dekādē Rīga: 63,6 mm (jūlijs)
Diennaktī Rīga: 36,6 mm (17. augusts)
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1990. gada laikapstākļi Latvijā.

Mitrākais janvāris Rīgā novērojumu vēsturē — 67,3 mm.

  • 23. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +5,9 °C.
  • 24. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +5,9 °C.
  • 26. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,6 °C.
  • Siltākais februāris Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C.
  • Līdzās 1989. gadam, ļoti silts februāris bija arī 1990. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra par 8—10 grādiem pārsniedza normu (mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +1,5 grādiem Alūksnē līdz +4,5 grādiem Pāvilostā). 1,5—2 mēnešus agrāk nekā parasti sākās pavasaris — februāra beigās Kurzemē bērzos un kļavās sākās sulu cirkulācija, ziedēja sniegpulkstenītes, vizbulītes. No upēm jau bija izgājis ledus. Šie februāri bija vissiltākie pēdējos 100 gados. Kopumā siltākās ziemas ar lielāko pozitīvās temperatūras anomāliju bija 1989./1990. gadā un 1974./1975. gadā.
  • Sniegs Latviju klāja tikai dažas dienas un biezumā lielākoties bija zem 10 cm.
  • Liepājā tika sasniegts Latvijas absolūtais gaisa temperatūras maksimums februārim — +15,5 °C.
  • 1. februāris — visā valstī valdīja ziemai neraksturīgs siltums, gaisa temperatūra Kurzemē pat pārsniedza +8 grādus.
  • 5. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,5 °C.
  • 6. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,9 °C.
  • 8. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,6 °C.
  • 9. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,1 °C.
  • 11. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,3 °C.
  • 20. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,6 °C.
  • 21.25. februāris — Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra februārī ir no +10,5 līdz +15,5 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt šajās piecās dienās.
  • 21. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +12,0 °C.
  • 22. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,5 °C.
  • 23. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,7 °C.
  • 24. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts, kā arī februāra absolūtais temperatūras maksimums, +13,5 °C.
  • 25. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +12,0 °C.

Līdzās 1968., 1973. un 1989. gadam, ļoti silts marts bija arī 1990. gadā, kad mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra sasniedza +11 °C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū. Kopumā vissiltākais marts bija tieši 1990. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra izrādījās 5—7 grādus augstāka par normu. Tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā svārstījās no +2, +3 grādiem Vidzemes austrumu daļā līdz +4, +5 grādiem Latvijas vidienē un Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē.

  • 16. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +12,4 °C.
  • 17. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +13,9 °C.
  • 18. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +17,4 °C.
  • 19. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,2 °C.
  • 20. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +13,2 °C.
  • Siltākais aprīlis Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +8,2 °C.
  • Līdzās 1974. gadam, vismazāk nokrišņu aprīlī Latvijā bija arī 1990. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 1—15 mm.
  • Rīgā mēneša nokrišņu summa bija 4,1 mm, kas pēc 1965. gada aprīļa, ir otrais sausākais aprīlis galvaspilsētā.
  • 3. aprīlis — gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā pakāpās līdz pat +18, +21 grādam. Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,2 °C. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +19,1 °C (+20,0 °C).[1]
  • 17. aprīlis10. maijs — 24 dienas pēc kārtas Rīgā laiks bija sauss un netika novēroti nokrišņi.

Auksts maijs. 1990. gada maijā Latvijā valdīja ļoti kontrastains laiks — maija pirmā puse bija silta, turklāt augi pat cieta no sausuma, noziedēja ceriņi, turpretī pēdējā dekādē iestājās auksts laiks — ar krusu, slapju sniegu, lietu, pērkona negaisu un salnām.

Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 108,0 mm.

  • 7. jūlijs — no rīta Rīga tika novērots pērkona negaiss.

Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 102,6 mm.

  • 26. augusts — valdīja auksts laiks. Dienas vidū Vidzemes augstienē nebija siltāk par +11 grādiem.

Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 110,0 mm.

  • 18. oktobris — Rīgā tika atkārtots diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,7 °C. Tāda pati temperatūra tika reģistrēta arī 1967. gada 18. oktobrī.
  • Nokrišņu gada summa Latvijā sastādīja aptuveni 815 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 751,7 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[2][3]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−8,9 °C
5. janvāris
+6,7 °C
16. janvāris +1,0 °C +4,5
Februāris
−3,0 °C
17. februāris
+13,5 °C
24. februāris +4,4 °C +7,8
Marts
−3,0 °C
14. marts
+18,2 °C
19. marts +4,7 °C +4,6
Aprīlis
−2,6 °C
12. aprīlis
+21,0 °C
3. aprīlis +8,2 °C +3,2
Maijs
−1,5 °C
21. maijs
+23,3 °C
6. maijs +10,9 °C −0,7
Jūnijs
+4,0 °C
2. jūnijs
+26,0 °C
28. jūnijs +15,1 °C −0,2
Jūlijs
+7,0 °C
25. jūlijs
+25,2 °C
1. jūlijs +16,3 °C −0,9
Augusts
+8,4 °C
13. augusts
+28,4 °C
5. augusts +17,1 °C +0,6
Septembris
+3,8 °C
27. septembris
+19,1 °C
1. septembris +10,6 °C −1,2
Oktobris
−3,5 °C
22. oktobris
+16,7 °C
18. oktobris +7,6 °C +0,5
Novembris
−2,9 °C
30. novembris
+9,3 °C
2. novembris +3,7 °C +1,4
Decembris
−7,6 °C
26. decembris
+9,5 °C
3. decembris −0,5 °C +1,0
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
67,3 mm
4,3
36,2
26,8
17,4 mm
16. janvāris
44,6 mm
14,7
12,1
17,8
8,1 mm
27. februāris
35,2 mm
9,0
24,1
2,1
13,7 mm
12. marts
4,1 mm
2,9
1,2
0,0
1,5 mm
4. aprīlis
37,6 mm
0,0
12,4
25,2
15,1 mm
26. maijs
73,2 mm
14,9
21,1
37,2
34,6 mm
24. jūnijs
108,0 mm
7,2
63,6
37,2
21,8 mm
21. jūlijs
102,6 mm
26,3
59,7
16,6
36,6 mm
17. augusts
110,0 mm
44,4
27,6
38,0
25,0 mm
6. septembris
69,2 mm
42,2
7,1
19,9
16,6 mm
1. oktobris
72,9 mm
17,6
30,7
24,6
10,1 mm
29. novembris
27,0 mm
10,8
6,5
9,7
3,9 mm
22. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga-Universitāte".

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]