1990. gada laikapstākļi Latvijā
Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rīgas klimats |
1990. gada laikapstākļi Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra | ||
Latvija | Rīga | |
Vidējā | +7,5 °C | +8,3 °C |
Minimālā | - | −8,9 °C |
Maksimālā | - | +28,4 °C |
Nokrišņi | ||
Gadā | Latvija: ~815 mm Rīga: 751,7 mm | |
Mēnesī | Rīga: 110,0 mm (septembris) | |
Dekādē | Rīga: 63,6 mm (jūlijs) | |
Diennaktī | Rīga: 36,6 mm (17. augusts) | |
Vējš | ||
Citi gada notikumi |
Šajā lapā ir apkopoti 1990. gada laikapstākļi Latvijā.
Gada notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mitrākais janvāris Rīgā novērojumu vēsturē — 67,3 mm.
- 23. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +5,9 °C.
- 24. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +5,9 °C.
- 26. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,6 °C.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Siltākais februāris Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C.
- Līdzās 1989. gadam, ļoti silts februāris bija arī 1990. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra par 8—10 grādiem pārsniedza normu (mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +1,5 grādiem Alūksnē līdz +4,5 grādiem Pāvilostā). 1,5—2 mēnešus agrāk nekā parasti sākās pavasaris — februāra beigās Kurzemē bērzos un kļavās sākās sulu cirkulācija, ziedēja sniegpulkstenītes, vizbulītes. No upēm jau bija izgājis ledus. Šie februāri bija vissiltākie pēdējos 100 gados. Kopumā siltākās ziemas ar lielāko pozitīvās temperatūras anomāliju bija 1989./1990. gadā un 1974./1975. gadā.
- Sniegs Latviju klāja tikai dažas dienas un biezumā lielākoties bija zem 10 cm.
- Liepājā tika sasniegts Latvijas absolūtais gaisa temperatūras maksimums februārim — +15,5 °C.
- 1. februāris — visā valstī valdīja ziemai neraksturīgs siltums, gaisa temperatūra Kurzemē pat pārsniedza +8 grādus.
- 5. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,5 °C.
- 6. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,9 °C.
- 8. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,6 °C.
- 9. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,1 °C.
- 11. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,3 °C.
- 20. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,6 °C.
- 21.—25. februāris — Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra februārī ir no +10,5 līdz +15,5 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt šajās piecās dienās.
- 21. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +12,0 °C.
- 22. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,5 °C.
- 23. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,7 °C.
- 24. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts, kā arī februāra absolūtais temperatūras maksimums, +13,5 °C.
- 25. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +12,0 °C.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdzās 1968., 1973. un 1989. gadam, ļoti silts marts bija arī 1990. gadā, kad mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra sasniedza +11 °C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū. Kopumā vissiltākais marts bija tieši 1990. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra izrādījās 5—7 grādus augstāka par normu. Tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā svārstījās no +2, +3 grādiem Vidzemes austrumu daļā līdz +4, +5 grādiem Latvijas vidienē un Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē.
- 16. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +12,4 °C.
- 17. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +13,9 °C.
- 18. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +17,4 °C.
- 19. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,2 °C.
- 20. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +13,2 °C.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Siltākais aprīlis Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +8,2 °C.
- Līdzās 1974. gadam, vismazāk nokrišņu aprīlī Latvijā bija arī 1990. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 1—15 mm.
- Rīgā mēneša nokrišņu summa bija 4,1 mm, kas pēc 1965. gada aprīļa, ir otrais sausākais aprīlis galvaspilsētā.
- 3. aprīlis — gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā pakāpās līdz pat +18, +21 grādam. Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,2 °C. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +19,1 °C (+20,0 °C).[1]
- 17. aprīlis—10. maijs — 24 dienas pēc kārtas Rīgā laiks bija sauss un netika novēroti nokrišņi.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Auksts maijs. 1990. gada maijā Latvijā valdīja ļoti kontrastains laiks — maija pirmā puse bija silta, turklāt augi pat cieta no sausuma, noziedēja ceriņi, turpretī pēdējā dekādē iestājās auksts laiks — ar krusu, slapju sniegu, lietu, pērkona negaisu un salnām.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 108,0 mm.
- 7. jūlijs — no rīta Rīga tika novērots pērkona negaiss.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 102,6 mm.
- 26. augusts — valdīja auksts laiks. Dienas vidū Vidzemes augstienē nebija siltāk par +11 grādiem.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 110,0 mm.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. oktobris — Rīgā tika atkārtots diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,7 °C. Tāda pati temperatūra tika reģistrēta arī 1967. gada 18. oktobrī.
Gada pārskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Temperatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvija:
- Latvija:
- Rīga: −8,9 °C (5. janvāris)
- Rīga: +28,4 °C (5. augusts)
Nokrišņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikapstākļu statistika Rīgā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.
Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[2][3]
|
|
Gaisa temperatūras fakti Rīgā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
|
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
|
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
- Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
- Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)
- ↑ Šī diena vēsturē | 3. aprīlis, lsm.lv
- ↑ Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv
- ↑ Clima en Riga Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., tutiempo.net (spāņu)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
- Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
- Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
- Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)