2010. gada laikapstākļi Latvijā

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats

2010. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Vidējā	+5,6 °C	+6,9 °C
Minimālā	−33,3 °C	−27,2 °C
Maksimālā	+34,8 °C	+32,5 °C
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 856 mm Rīga: 819,3 mm
Mēnesī	Rīga: 160,6 mm
Dekādē	Rīga: 94,6 mm
Diennaktī	Rīga: 41,0 mm (3. septembris)
Sniega sega	Latvija: 79 cm (Sigulda, 5. marts) Rīga: 63 cm (22. februāris)
Vējš
Citi gada notikumi
2010. gada 18. jūlija negaiss Latvijā 2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2010. gada laikapstākļi Latvijā. Vidēji Latvijā temperatūras ziņā gads bija tuvu normai — gada vidējā gaisa temperatūra bija +5,6 grādi (0,2 grādus zem normas). Ar gada nokrišņu daudzumu 856 mm (30% virs normas) 2010. gads bija otrais nokrišņiem bagātākais pēdējos 87 gados.

2009./2010. gada ziemā tika piedzīvots gan temperatūras, gan nokrišņu daudzuma kontrasts, salīdzinot ar 2008./2009. gada ziemu, kurai bija raksturīgs noturīgs siltums un nokrišņu daudzuma stabilitāte. Visi aizvadītās ziemas mēneši bija aukstāki par normu, bet sezona kopumā ar vidējo gaisa temperatūru −6,7 °C (2,7 grādus zemāk par normu) bija pēdējos 87 gados 17. aukstākā. Nokrišņu daudzums bija 110% no ziemas ilggadīgās vidējās normas.

Pavasarī, tāpat kā iepriekšējā gadā, gan sezona kopumā, gan atsevišķi tās mēneši bija siltāki par normu, arī iepriekšējā pavasara vidējā gaisa temperatūra bija tuva — 2009. gadā +6,0 °C, bet 2010. gadā +5,8 °C (1 grādu virs normas). Atšķirīgi divi pēdējie pavasari ir bijuši nokrišņu jomā. 2009. gadā sauss laiks bija aprīlī un maijā, un kopējais sezonas nokrišņu daudzums bija tikai 66% no normas. Turpretī 2010. gada pavasara nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 119% no normas.

Vasara bija vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tās vidējā gaisa temperatūra bija +18,4 °C (+18,8 °C Rīgas lidostas meteoroloģiskajā novērojumu stacijā), pārsniedzot ilggadīgo normu par 2,6 grādiem. Līdz šim vissiltākās — 2002. gada — vasaras vidējā gaisa temperatūra tika pārsniegta par 0,4 grādiem.

2010. gada vasarai bija raksturīga siltuma stabilitāte. Sākot no 24. jūnija, diennakts vidējā gaisa temperatūra vairāk kā divus mēnešus nepārtraukti turējās virs normas. Šajā laikā 24 dienās tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 23 dienās gaiss Latvijā sakarsa virs +30 grādiem. Visaugstāk — līdz +34,8 grādiem — termometra stabiņš šai vasarā pakāpās 13. jūlijā Ventspilī. Tā bija Ventspils meteoroloģisko novērojumu vēsturē viskarstākā diena, kas tikai par 1,6 grādiem atpalika no visas Latvijas visaugstākās gaisa temperatūras: +36,4 grādiem, kas ir reģistrēta 1943. gada 4. augustā Daugavpilī.

Rudenī vidējā gaisa temperatūra (6,2 °C) kopumā Latvijā bija tuva normai, bet nokrišņu daudzums bija 120% no normas, kas to ierindoja mitrāko rudeņu datu rindas otrā desmita beigās, tūlīt aiz iepriekšējā, 2009. gada, rudens. Ilggadīgie dati rāda, ka ar vidējo gaisa temperatūru 9,7 °C vissiltākais rudens Latvijā ir bijis tālajā 1934. gadā, bet otrā vissiltākā rudens sezona bija 2006. gadā. Savukārt visaukstākais rudens ir bijis 1993. gadā — tad vidējā gaisa temperatūra bija tikai 3,1 grāds. Visvairāk nokrišņu — ap 160% no normas — ir bijis 1923. un 1952. gadu rudens sezonās, bet 1951. gada rudenī, kas bija vissausākais, zemi sasniedza tikai puse no rudens nokrišņu "plāna".

Gada raksturojums pa mēnešiem

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi
Janvāris	−11,5 °C
Februāris	−5,6 °C	45 mm
Marts	−0,8 °C	41,6 mm
Aprīlis	+6,0 °C	31,3 mm
Maijs	+12,2 °C	72 mm
Jūnijs	+14,9 °C	72 mm
Jūlijs	+21,5 °C	105 mm
Augusts	+18,8 °C	147 mm
Septembris	+11,5 °C
Oktobris	+4,9 °C	113 mm
Novembris	+2,2 °C
Decembris	−6,6 °C	80 mm

Pēc siltajiem 2008./2009. gada ziemas pirmajiem mēnešiem, kuros nokrišņu daudzums bija tuvu normai, 2009. gada decembrī un 2010. gada janvārī tika piedzīvots gan aukstumus, gan krasi svārstīgs nokrišņu daudzums. 2010. gada janvāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā −11,5 °C (6,8 grādus zem normas) bija sestais aukstākais janvāris Latvijā pēdējos 87 gados. Ievērojami aukstāks par normatīviem rādītājiem 2010. gada janvāris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas mēneša vidējai gaisa temperatūrai bija tālākajos no jūras Latvijas centrālajos rajonos, kā arī Vidzemes augstienē, bet vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes ziemeļu daļā. Tomēr jauni mēneša vidējās gaisa temperatūras rekordi nekur Latvijā netika uzstādīti — 2010. gada janvāra vidējās gaisa temperatūras bija 2—4 grādus augstākas nekā 1987. gada janvārī, kas bija visaukstākais ne tikai Latvijā kopumā, bet arī atsevišķās tās vietās. 2010. gada janvāra laika apstākļus pārsvarā noteica anticiklonu darbība, tāpēc mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai puse no normas, tādējādi ierindojoties sausāko janvāru otrajā desmitā. 2010. gada janvārī mazāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā. Vietām Kurzemes centrālajā daļā, Viduslatvijā un Austrumlatvijas dienvidos to mēneša daudzums bija tikai 25—35% no normas. Vistuvākais normai — ap 70—80% — bija nokrišņu daudzums Kurzemes ziemeļu daļā un Alūksnes augstienē.

2010. gada februāris bija temperatūras ziņā tuvu normai un bagātīgi sniegots. Vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija −5,6 °C (0,7 grādus zemāk par normu). Februārī mēneša vidējai gaisa temperatūrai vislielākās negatīvās novirzes no normas bija Latvijas rietumu daļā. Savukārt Latgalē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija ap normu un vietām pat nedaudz virs tās. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 45 mm (140% no ilggadīgās normas) 2010. gada februāris bija 17. mitrākais pēdējos 87 gados. Mēneša nokrišņu daudzums pārsniedza normu Latvijas lielākajā daļā. Izņēmums bija pats Kurzemes dienvidrietumu nostūris — Rucavā nokrišņu daudzums bija 82%, Liepājā 97% no normas. Latvijas rietumu daļā bija vērojami arī mēneša lielākie nokrišņu daudzuma kontrasti — Mērsragā mēneša nokrišņu daudzums bija 225% no normas, kas bija vislielākais (salīdzinot ar normu) visā Latvijā.

Ledus kalni Gostiņos 30. martā

Pēc vēsākiem par normu ziemas mēnešiem marta vidējā gaisa temperatūra bija nedaudz virs ilggadīgās vidējās. Savukārt pēc sniegiem un lietiem bagātā decembra nokrišņu daudzums šī gada trijos mēnešos kopā bija tuvs normai. 2010. gada marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,8 °C (0,7 grādi virs normas). Atbilstošs normai vai siltāks par to 2010. gada marts bija visā Latvijā. Novirzes no normas Latvijas lielākajā daļā bija visai kontrastainas, gan rietumu, gan austrumu rajonos svārstoties 0,9—1 grāda robežās. Nokrišņu daudzums 2010. gada martā vidēji Latvijā bija 41,6 mm (126% no ilggadīgās normas). Marta nokrišņu daudzums pārsniedza normu lielākajā Latvijas daļā. Visvairāk nokrišņu gan pēc to faktiskās vērtības, gan salīdzinājumā ar normu bija Vidzemes rietumu daļā, salīdzinoši mazāk — Kurzemes rietumu rajonos.

2010. gada pavasara pirmo divu mēnešu vidējās gaisa temperatūras, tāpat kā gadu iepriekš, bija augstākas par normu, tomēr zemākas kā 2009. gadā. Savukārt nokrišņu daudzums bija mazāk svārstīgs un kopumā tuvāks normai. 2010. gada aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,0 °C (1,3 grādi virs normas). Atbilstošs normai vai siltāks par to 2010. gada aprīlis bija visā Latvijā. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastes teritorijā. Virzienā uz austrumiem mēneša vidējā gaisa temperatūra arvien vairāk attālinājās no normas, maksimālo novirzi (+2,3 grādus) sasniedzot Gulbenē. Nokrišņu daudzums 2010. gada aprīlī vidēji Latvijā bija 31,1 mm (79% no ilggadīgās normas). Aprīlī lielāks par normu nokrišņu daudzums bija Latvijas vidienē. Vislielākās mēneša nokrišņu summas un to novirzes no normas tika reģistrētas Ogres novada Lielpēčos un Skultē — 122% no normas. Turpretī vismazāk nokrišņu aprīlī bija Rucavā un Liepājā — 10 un 30% no mēneša nokrišņu normas.

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +12,2 °C (1,5 grādus virs normas) 2010. gada maijs ierindojās siltāko maiju otrā desmita vidū. Siltāks par normu 2010. gada maijs bija visā Latvijas teritorijā. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes dienvidrietumu daļā (0,4—0,5 grādus virs normas). Arī nokrišņu ziņā 2010. gada maijs bija otrā desmita vidū, bet šoreiz — mitrāko maiju datu rindā. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 72 mm (ap 150% no ilggadīgās normas). Maijā lielāks par normu nokrišņu daudzums bija lielākajā Latvijas daļā, izņemot pašu Valsts dienvidaustrumu stūrīti. Visvairāk, salīdzinot ar normu, lija Kurzemes dienvidrietumos — Rucavā mēneša nokrišņu norma tika pārsniegta gandrīz trīs reizes.

2010. gada siltajai sezonai, salīdzinot ar 2009. gadu, bija raksturīgs pietiekams siltuma un stabilāks mitruma daudzums. 2010. gada jūnija vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +14,9 °C, kas ir tuvu normai (0,2 grādus virs ilggadīgās vidējās jūnija gaisa temperatūras). Siltāks par normu 2010. gada jūnijs bija lielākajā Latvijas teritorijas daļā. Latvijas vidusdaļā un Vidzemē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija vairāk kontrastaina: no 0,2 grādiem zem normas Jelgavā un Ainažos līdz 0,8 grādiem virs normas Gulbenē. Turpretī Kurzemē un Latgalē tā bija 0,2—0,5 grādus virs normas. Arī 2010. gada jūnija nokrišņu daudzums, kas vidēji Latvijā bija 72 mm, ir tuvs ilggadīgai normai — ap 110% no tās. Jūnijā vislielākie nokrišņu daudzuma kontrasti bija Latgalē — no gandrīz 220% no normas Rēzeknes novada Griškānos līdz tikai pusei no normas (50%) netālajā Lubānas novadā. Ap normu nokrišņu daudzums svārstījās Vidzemē un Latvijas vidienē, bet Kurzemē tas lielākoties bija mazāks par jūnija ilggadīgo vidējo.

Pēc siltumā un mitrumā mērenā jūnija 2010. gada vasaras vidus mēnesis jūlijs bija neparasti karsts un, tāpat kā gadu iepriekš, bagāts ar lietusgāzēm. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +21,5 °C (4,8 grādi virs normas) 2010. gada jūlijs ir bijis vissiltākais vasaras vidus mēnesis Latvijā pēdējos 87 gados, bet pēc atsevišķu, visilgāk darbojošos, novērojumu staciju datiem, pēdējos 95 gados. Ventspils un Liepājas senie instrumentālie gaisa temperatūras novērojumi liecina, ka vēl mazliet siltāks, vismaz Kurzemes pusē, varēja būt 1914. gada jūlijs. Ainažos par vienu grāda desmitdaļu siltāks ir bijis 1992. gada jūnijs. Citviet Latvijā 2010. gada jūlijs ir bijis vissiltākais. Par 2010. gada jūlija karstuma neparastumu liecina arī fakts, ka līdz šim gadam vissiltākā — 2001. gada jūlija — vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā šogad tika pārspēta uzreiz par 1,7 grādiem. Turpmākie 10 gadi siltāko jūliju datu rindā viens no otra atšķiras vien par grāda desmitdaļām. Mēneša vidējais gaisa temperatūrai vislielākās pozitīvās novirzes no normas 2010. gada jūlijā bija Vidzemes iekšzemes rajonos — Alūksnē līdz pat 5,6 grādiem. Tuvāka normai gaisa temperatūra bija Kurzemē un Rīgas līča piekrastē, viszemāko vērtību — 3,6 grādus virs normas — sasniedzot Rucavā. 2010. gada jūlija nokrišņu daudzums — vidēji Latvijā 105 mm — bija 134% no normas. Jūlijā vislielākais mēneša nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu bija Latvijas vidusdaļā — Kalnciemā, Dobelē, Mērsragā nokrišņu mēneša "plāns" tika pārsniegts vairāk kā divas reizes. Turpretī ne tikai karstāks par normu, bet arī sausāks par to laiks bija Latvijas galējos austrumu rajonos — Alūksnē, Rēzeknē un Krāslavas novada Piedrujā mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 60—70, bet Lubānā — 40% no normas.

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +18,8 °C (2,8 grādi virs ilggadīgās normas) 2010. gada augusts bija ceturtais siltākais vasaras noslēguma mēnesis Latvijā pēdējos 87 gados. 2010. gada augustā Kurzemē un Rīgas līča piekrastē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 1,9 grādiem virs normas Liepājā līdz 3,1 grādiem virs normas Rīgā. Pārējā teritorijā mēneša vidējā gaisa temperatūra pārsniedza normu par 3—3,2 grādiem, vietām sasniedzot pēdējos 70 gados visaugstākās augusta vērtības. Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 147 mm (190% no normas) 2010. gada augusts bija trešais mitrākais Latvijā pēdējos 87 gados. Augusta nokrišņu daudzums lielāks par normu bija visā Latvijā. Nokrišņi galvenokārt bija lietusgāzes ar ļoti mainīgu intensitāti un mainīgu teritoriālo sadalījumu. Kopumā var atzīmēt lielāku, kā citviet, nokrišņu daudzumu Kurzemē un ap Rīgas līci. Pļaviņās, Salacgrīvā, Kolkā un Stendē, kur šomēnes nokrišņu bija visvairāk, tik liels nokrišņu daudzums augusta mēnesī tika reģistrēts pirmoreiz.

Pēc ar siltumu bagātajiem jūlija un augusta 2010. gada rudens pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā praktiski atbilda ilggadīgajai normai. Savukārt mēneša nokrišņu daudzums jau piekto mēnesi pēc kārtas ir lielāks par normu. 2010. gada septembra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +11,5 °C. 2010. gada septembrī mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijas ziemeļu pusē bija pārsvarā virs normas, visaugstāk — 0,4 grādus virs tās — pakāpjoties Ventspilī, Mērsragā un Rūjienā. Latvijas dienvidu daļā septembris bija nedaudz zem normas, vislielāko negatīvo novirzi — 0,5 grādus — sasniedzot Liepājā. Nokrišņu daudzums 2010. gada septembrī vidēji Latvijā bija 130% no normas. Septembrī nokrišņu daudzums, vēl joprojām teritoriāli mainīgs, bija virs normas Latvijas lielākajā daļā. Vislielākais nokrišņu daudzums nolija pār Kurzemes dienvidrietumiem — Rucavā tas divas reizes, Liepājā 1,9 reizes pārsniedza normu. Savukārt nedaudz zem normas mēneša nokrišņu daudzums bija Ventspilī, Siguldā, Pļaviņās un Skrīveros, bet vismazāk aizvadītajā septembra mēnesī lija Saulkrastos — 70% no normas.

Pēc sešiem siltākiem par normu mēnešiem un tiem sekojošā septembra, kura vidējā gaisa temperatūra atbilda normai, oktobris kopumā Latvijā bija vēsāks par normu. Savukārt mēneša nokrišņu daudzums pēc pieciem ar nokrišņiem bagātiem mēnešiem oktobrī noslīdēja zem normas. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +4,9 °C (1,7 grādus zem normas) 2010. gada oktobris bija divpadsmitais aukstākais pēdējos 87 gados, tādējādi uz trīspadsmito vietu nobīdot iepriekšējā, 2009. gada oktobri, kura vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +5,0 °C. 2010. gada oktobrī mēneša vidējā gaisa temperatūra zemāka par normu bija visā Latvijā, svārstoties no 2,2 grādiem zem normas Jelgavā līdz 1,2—1,3 grādiem zem normas Ventspilī, Rīgā un Cēsīs. Nokrišņu daudzums 2010. gada oktobrī vidēji Latvijā bija 85% no ilggadīgās normas. Tādējādi 2010. gada oktobris bija krietni sausāks kā gadu iepriekš, kad nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 113 mm (ap 170% no normas). Oktobrī mazāks par normu nokrišņu daudzums bija lielākajā Kurzemes un Centrāllatvijas daļā. Turpretī Vidzemē nokrišņu daudzums pārsvarā bija virs normas, Siguldā sasniedzot 140% no tās.

2010. gada rudens pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +2,2 °C (0,7 grādi virs normas). 2010. gada novembrī mēneša vidējā gaisa temperatūra augstāka par normu bija Latvijas lielākajā daļā. Nedaudz vēsāks (0,3—0,4 grādus zem normas) bija tikai Liepājā un Ainažos un to apkārtnē. Pārējā teritorijas daļā novirzes no normas bija pozitīvas un to vērtība virzienā uz Valsts austrumiem pieauga līdz pat 2,1 grādam virs ilggadīgās vidējās gaisa temperatūras Daugavpilī. Nokrišņu daudzums 2010. gada novembrī vidēji Latvijā bija 148% no ilggadīgās normas, ierindojot to nokrišņiem bagātāko rudens pēdējo mēnešu datu rindas 9. vietā. Tādējādi šis novembris bija jūtami mitrāks kā gadu iepriekš. Novembrī lielāks par normu nokrišņu daudzums bija visā valsts teritorijā. Tikai nedaudz (1—7%) ilggadīgais vidējais novembra nokrišņu daudzums tika pārsniegts Baltijas jūras piekrastes rajonos, turpretī Austrumlatvijā šī gada novembra nokrišņu daudzums normu pārsniedza 1,5—2 reizes.

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā −6,6 °C (4,2 grādus zem ilggadīgās normas) 2010. gada decembris bija ceturtais aukstākais gadu noslēdzošais mēnesis pēdējos 87 gados. 2010. gada decembrī zemāka par normu mēneša vidējā gaisa temperatūra bija visā Latvijas teritorijā. Vislielākie noviržu no normas kontrasti bija Kurzemē — no 3,8—3,9 zem normas Kolkā un Ventspilī līdz 5 grādiem zem normas Rucavā. Pārējā valsts teritorijā decembris bija 4—4,5 grādus aukstāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Nokrišņu daudzums 2010. gada decembrī vidēji Latvijā bija 80 mm (159% no ilggadīgās normas). Praktiski tikpat liels nokrišņu daudzums ir bijis arī 1999. gada decembrī. Abi minētie gadi ir ar vislielāko nokrišņu daudzumu Latvijā gada pēdējā mēnesī. Decembrī lielāks par normu nokrišņu daudzums bija visā valsts teritorijā. Tāpat kā temperatūrai, arī nokrišņu daudzumam vislielākie noviržu no normas kontrasti bija Kurzemē — no tikai 4% virs normas Ventspilī līdz 2,7 mēneša nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Mērsragā. Austrumlatvijā vairāk kā divas reizes nokrišņu "plāns" tika pārsniegts Rēzeknē, Centrāllatvijā — Kalnciemā.

Gada notikumi

Janvāris

Aizsalusī Daugava Rīgā 2010. gada janvārī

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru Latvijā −11,5 °C, 2010. gada janvāris bija sestais aukstākais janvāris Latvijā pēdējos 87 gados.

• 2. janvāris — Valkā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −23 °C.
• 10. janvāris — naktī gaisa temperatūra Daugavpilī pazeminājās līdz −19,6 °C. Rīgā, Starptautiskās lidostas "Rīga" meteostacijā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −19,2 °C.
• 12. janvāris — Latvijā tika aizvadīta aukstākā nakts kopš 2007. gada februāra. Vietām Vidzemē un Latgales ziemeļdaļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −26 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz −21,4 °C.
• 14. janvāris — mitrā gaisa un zemās temperatūras rezultātā daudzviet Latvijā pastiprināti veidojās sarma. Vislielākais sarmas noguluma diametrs tika novērots Alūksnē, kur tas 13. janvārī bija sasniedzis 48 mm, bet 14. janvārī no rīta pat 53 mm.
• 16. janvāris — naktī atmosfēras spiediens Alūksnē sasniedza 783 mm Hg.
• 22. janvāris — atmosfēras spiediens Alūksnē sasniedza 786 mm Hg.
• 24. janvāris — Rīgā tika reģistrēts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras minimums: −25,9 °C.
• 25. janvāris — Rīgā reģistrēts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras minimums: −27,1 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija −25,2 °C, tika novērots 1951. gadā.
• 27. janvāris:
  • Naktī Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra vietām pazeminājās zem −30 grādiem, savukārt visstiprākais sals no rīta tika reģistrēts Daugavpilī, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −33,3 °C. Šāds aukstums Latvijā oficiāli nav reģistrēts kopš 2003. gada 6. janvāra. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −27,2 °C, kas ir šīs dienas absolūtais temperatūras minimums. Tik zema temperatūra galvaspilsētā netika novērota 13 gadus (kopš 1996. gada 26. decembra, kad gaisa temperatūra sasniedza −27,8 °C).
  • Zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 2010. gadā, −22,3 °C.

Februāris

Pēc sniegputeņa, Rīga, Zolitūde 2. februārī

• 2. februāris — ciklonam no Ukrainas lēnām virzoties pāri Latvijai, daudzviet ilgstoši sniga un putināja. Pēc novērojumu staciju datiem, visvairāk snidzis Latvijas centrālajā un austrumu daļā, maksimumu sasniedzot Rīgā, kur sniega segas augstums diennakts laikā palielinājies par 22 cm un 2. februāra rītā sasniedza 50 cm. Sākot no 1990. gadiem Rīgā ziemas sezonā lielākais sniega segas biezums ziemas sezonā pārsvarā ir svārstījies 20—30 cm robežās, tomēr atsevišķos gados tas sasniedzis arī 50 cm biezumu. Pēdējo reizi 50 cm un dziļāks sniegs Rīgā novērots apmēram pirms 10 gadiem. Tā 1996. gada 17. martā sniega segas biezums Rīgā sasniedza 52 cm, bet 1999. gada 26. februārī bija 51 cm.
• 3. februāris — Latviju klāja bieza sniega sega, visbiezākā tā bija Rīgā un Alūksnē — attiecīgi 51 un 57 centimetri.
• 13. februāris — pēc kārtējās snigšanas, kuras laikā sniega sega pieauga par 7 cm Rīgā un Stendē, bet Kuldīgā pat par 11 cm, visbiezākā sniega sega bija tieši Rīgā un tās biezums sasniedza 58 cm. No visiem ziemas mēnešiem tik bieza sniega sega pēdējoreiz Rīgu klāja 1940. gada martā — tad maksimālais sniega segas biezums sasniedza 64 cm. Savukārt februārī tik bieza sniega sega Rīgu pēdējoreiz klājusi pirms 101 gada — 1909. gadā.
• 16. februāris — sniega segas biezums Latvijā ir no 20 cm valsts dienvidrietumu rajonos līdz pat 56 cm galvaspilsētā. Arī Alūksnē sniega segas biezums pārsniedz pusmetru un ir 51 cm.
• 19. februāris — pēc 50 dienu sala gaisa temperatūra pirmo reizi pakāpās virs 0 grādiem un Rīgā sasniedza +0,8 °C, bet Jelgavā pat +2,6 °C. Savukārt Alūksnē gaisa temperatūra sasniedza tikai −7,1 °C.
• 22. februāris — visbiezākā sniega sega Latvijā ir Rīgā — 63 cm, bet Alūksnē 60 cm.
• 28. februāris — Latvijā sāka atgriezties pirmie gājputni. Pāvilostas novadā tika novērots sila strazds, bet Papes ezera apkaimē — meža zoss.

Marts

Applūdusi viensēta Svētes lejtecē 24. martā

• 5. marts — sniega sega Siguldā sasniedza 79 cm.
• 6. marts — debesīm skaidrojoties, naktī gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz −20,1 °C. Tomēr diennakts absolūtais minimums, kas ir −21,8 °C un tika uzstādīts 1987. gadā, netika pārsniegts.
• 7. marts — gaisa temperatūra Daugavpilī pazeminājās līdz −22,9 °C. Arī citviet Latgalē gaisa temperatūra bija nedaudz zem −20 grādu atzīmes — Rēzeknē −21, Jēkabpilī −20 grādi.
• 16. marts:
  • no rīta Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −18,1 °C un tādējādi tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums. Iepriekš zemākā gaisa temperatūra šajā dienā tika reģistrēta 1963. gadā un bija −17,6 °C.
  • daudzviet Kurzemē, Vidzemes R daļā, bet jo īpaši Valsts centrālajos rajonos tika novērotas lokālas un spēcīgas jūras efekta izraisītas snieggāzes. Rīgā stiprais sniegs radīja lielus satiksmes sastrēgumus. Puteņa dēļ kavējās arī sabiedriskais transports.
• 17. marts — stiprās snigšanas rezultātā sniega sega Rīgas centrā divu dienu laikā pieauga par 16 cm, sasniedzot 60 cm. Alūksnē sniega segas biezums bija 58 cm.
• 19. marts — Latvijā iestājās atkusnis un lielie sniega krājumi sāka intensīvi kust.
• 20. marts — augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Kolkas un Mērsraga meteostacijās: +9,8 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +8,2 °C.
• 21. marts — siltā laika un strauji kūstošā sniega dēļ Latvijas upēs un citās ūdenstilpēs paaugstinājās ūdens līmenis, visstraujāk tas cēlās mazajās Kurzemes un Zemgales upēs. Ventas augštecē pie Vārdavas Lietuvas pierobežā ūdens līmenis laikā no 19. marta vakara līdz 20. marta vakaram paaugstinājās par 204 centimetriem.
• 23. marts — Jelgavā plūdi pletās plašumā. Applūda un tika slēgtas vairākas ielas. Vairāk kā 100 māju bija bez elektrības. Plkst. 15:00 Lielupes ūdens līmenis bija sasniedzis 262 centimetrus, kas tiek uzskatīts par otrās pakāpes riska plūdiem. Ūdens līmeņa celšanos veicināja arī ilgstošais lietus, kas daudzviet sākās dienas otrajā pusē un turpinājās arī naktī.
• 25. marts — pateicoties tam, ka Kurzemē visu dienu bija skaidrs laiks, pirmo reizi 2010. gadā gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādus (Liepājā +13 °C). Rīgā tikai +3,9 °C.
• 26. marts — Liepājā gaisa temperatūra sasniedza +14,9 °C.

Plūdi Pļaviņās 30. martā

• 27. marts:
  • naktī uz 27. martu Daugavpils apkaimē tika reģistrēts pērkona negaiss, liecināja Daugavpils meteoroloģisko novērojumu stacijas dati.
  • pēcpusdienā valsti šķērsos aukstā atmosfēras fronte, Kurzemē, Zemgalē un centrālajos rajonos atnesot lietu, bet daudzviet Kurzemē spēcīgus, gāzienveida nokrišņus.
  • Rīgā pirmo reizi 2010. gadā gaisa temperatūra pakāpās virs +10 grādiem un bija +12,0 °C.
• 29. marts — Rīgā pilnībā nokusa sniegs. Alūksnē sniega segas biezums 18 cm.
• 30. marts — ap diviem naktī sakustējās ledus sastrēgums pie Pļaviņām. Īsā laikā ūdens līmenis pārsniedza kritisko robežu par 1,2 m, appludinot tuvākās ēkas un galveno ielu.
• 31. marts — neparasti silta diena. Latvijā kopumā 11 meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni dienas rekordi. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,4 °C, tādējādi tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1999. gadā, tika pārsniegts par 0,2 grādiem. Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā +17,9 °C. Liepājā temperatūra sasniedza +18,6 °C, bet pats siltākais bija Rucavā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +19,1 °C.

Aprīlis

Pali Ičā pie Rēzeknes-Gulbenes šosejas 17. aprīlī

• 1. aprīlis — valsts rietumu un centrālajā daļā lija, vietām stipri, un maksimālā gaisa temperatūra bija no +6, +9 grādiem vietām Kurzemē līdz +14, +17 grādiem Vidzemē un Latgalē.
• 3. aprīlis — ar dienvidu ciklonu saistīta zema spiediena ieplaka daudzviet Latvijā atnesa stipru lietu. Diennakts laikā (2.—3. aprīlī) lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skultē 21 mm, Rīgā 18 mm, Skrīveros 16 mm un Priekuļos 14 mm. Valsts centrālajā daļā nolija vairāk nekā puse mēneša normas, Zvejniekciemā nokrišņu daudzums sasniedza 33 milimetrus jeb aptuveni 80 procentu no aprīļa normas.
• 23. aprīlis — daudzviet Latvijā un arī Rīgā dienas laikā tika novērots lietus, sniegputenis, kā arī sniega graudi. Vietām Vidzemē izveidojās īslaicīga sniega sega 0,5—1 cm biezumā.
• 30. aprīlis:
  • Daudzviet Latvijā un arī Rīgā pirmo reizi 2010. gada laikā gaisa temperatūra pakāpās virs +20 grādiem. Vissiltākais bija Jelgavā +23,5 °C un Dobelē +23 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +21,9 °C.
  • Latvijā tika novērots pirmais lielais negaiss. Tas virzījās ZA virzienā pāri daļai Kurzemes, valsts centrālajiem rajoniem un Vidzemei. Šis bija pirmais 2010. gada vasaras sezonas negaiss Rīgā.

Maijs

• 3. maijs — Latviju sasniedza neliels ciklons, kas no Polijas virzījās uz ziemeļaustrumiem. Sākot no dienvidrietumu rajoniem, ar ciklonu saistītās mākoņu zonas atnesa lietu. Dienas laikā neliels līdz mērens lietus tika novērots Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumos, savukārt naktī uz 4. maiju nokrišņu zona aptvēra jau visu Latvijas teritoriju, lielākajā tās daļā nesot mērenu, bet vietām stipru lietu. Visvairāk lija Latvijas rietumu daļā: Rucavā, Dobelē, Ventspilī, un Kolkā. Stipri lija arī vietām Vidzemē: Rūjienā nakts laikā nolija 18 mm nokrišņu, turklāt tika novērots arī pērkona negaiss. Rīgā nolija 13 mm.
• 7. maijs — Latvijai pietuvojās un to šķērsoja divu silto atmosfēras fronšu sistēma. Aiz pirmās frontes gaisa temperatūra paaugstinājās +12 līdz +16 °C robežās, bet aiz otrās frontes dienas gaitā gaiss daudzviet iesila līdz +20 līdz +24 °C. Savukārt ziemeļrietumu rajonos (Kolka, Ventspils, Pāvilosta, Stende), vējam pūšot no līča puses un frontēm nešķērsojot šo teritoriju, gaisa temperatūra bija vien +6 līdz +11 °C robežās.
• 8. maijs:
  • Latvijas A daļā gaisa temperatūra pietuvojās +25 °C, savukārt Liepājā tā noslīdēja līdz +6 °C.
  • Pēcpusdienā un vakarā Vidzemē un Latgalē tika novērotas stipras lietusgāzes un pērkona negaisi ar brāzmainu vēju. Alūksnes un Valkas meteostacijā negaisa laikā fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.

Bieza migla Rīgā. 2010. gada 16. maijs

• 13.—15. maijs — visā Latvijas teritorijā, atskaitot Baltijas jūras Kurzemes piekrasti, bija ļoti sutīgs laiks ar augstām gaisa temperatūrām, kas nereti sasniedza +27 °C un biežām, lokālām un ļoti spēcīgām lietusgāzēm un negaisiem.
• 15. maijs — vakarā ap plkst. 20:00 Engures novada Ragaciemā tika novērots lodveida zibens.
• 16. maijs — lai gan lielākajā daļā Latvijas bija karsta un lokāliem nokrišņiem bagāta diena, ZR vējam nesot no Rīgas līča vēsās gaisa masas, virs Rīgas apkārtnes izveidojās ļoti bieza migla, kas noturējās visu pēcpusdienu un izklīda tikai nākamās dienas pirmajā pusē. Daudzviet miglā redzamība samazinājās un konstanti nepārsniedza 50—100 metrus. Rīgā miglas dēļ maksimālā gaisa temperatūra pakāpās tikai līdz +14,6 °C. Biezās miglas dēļ daļa reisu no Rīgas lidostas tika novirzīti uz citām lidostām.
• 18. maijs — Skrīveros tika reģistrēta maija otrās dekādes augstākā gaisa temperatūra +27,6 °C.
• 19. maijs — Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +26,3 °C, tādējādi par 0,2 grādiem tika pārsniegts diennakts absolūtais temperatūras maksimums, kas tika uzstādīts 1971. gadā.
• 21. maijs — pateicoties siltajam laikam, ūdens temperatūra Latvijas upēs caurmērā bija +17 °C līdz +20 °C robežās, zemākā (+13,4 °C bija Ogrē pie Lielpečiem), savukārt Lielupē pie Jelgavas ūdens temperatūra sasniedza +20,7 °C. Ūdens temperatūra Baltijas jūras piekrastē bija +10 °C līdz +12 °C robežās, Rīgas līcī +10 °C līdz +14 °C, bet līča dienvidos pat līdz +17 °C.

Jūnijs

Meteoradara attēls uzrāda ļoti stiprus nokrišņus Latgalē. Attēlā ir uzrādīta diennakts nokrišņu summa, kas atsevišķās teritorijās pārdzniedz 30 mm, laika periodā no 3.—4. jūnija plkst. 6.00 rītā.

• 3. jūnijs — visā Latgalē tika novēroti stipri nokrišņi. Diennakts nokrišņu summa atsevišķās teritorijās pārdzniedza 30 mm.
• 11. jūnijs — pēc karstas un ļoti sutīgas dienas, kad daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pakāpās virs +28 grādiem (Rīgas centrā +28,5 °C), Latvijai pāri virzījās aukstā atmosfēras fronte. Jau dienu iepriekš Eiropas vētru prognozēšanas mājas lapā (angļu: European Storm Forecast Experiment jeb ESTOFEX) Latvijas teritorija tika iekļauta 2. riska zonā, kas notiek visai reti. Lai gan tika prognozēts postošs negaiss ar spēcīgām vēja brāzmām, krusu un pat virpuļviesuļiem, tomēr lielākajai daļai teritorijas fronte pārgāja pāri mierīgi, ar mērenu lietu, nelielu vēja pastiprināšanos, bet spēcīgu zibeņošanu. Vienīgi Vidzemes augstienē un Latgalē tas bijis spēcīgāks. Visspēcīgāk negaiss plosījies Daugavpilī, kur vēja brāzmas sasniegušas 23 metrus sekundē. Madonā vējš sasniedza 18 metrus sekundē, bet Zosēnos 16 metrus sekundē. Vietām arī pamatīgi lijis, taču ziņu par krusu nav. Negaisa dēļ Balvos un Daugavpilī tika nolauzti vairāki koki, tomēr tas nav radījis lielas problēmas un arī cilvēki nav cietuši. Negaisa dēļ Latgales pusē tika bojātas vairākas elektrības padeves līnijas un aptuveni 8 līdz 9 tūkstoši mājsaimniecību palika bez elektrības. Šis pats pērkona negaiss, kas no dienvidrietumiem virzījās pāri Latvijas teritorijai, dažas stundas agrāk Polijas ziemeļos atnesa vētru, kas gāza kokus un sabojāja jumtus, kā arī krusu ar diametru līdz 6 cm, liecina dati no Eiropas bīstamo laikapstākļu datubāzes.
• 30. jūnijs — visā Latvijā valdīja karsts laiks. Gaisa temperatūra Rīgas Centra meteostacijā, kas atrodas Kronvalda parkā, tika atkārtota 11. jūnija gaisa temperatūra +28,5 °C, bet Rīgas lidostas meteostacijā +27,3 °C.

Jūlijs

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +21,5 °C 2010. gada jūlijs ir bijis vissiltākais vasaras vidus mēnesis Latvijā pēdējos 95 gados. Atsevišķu, visilgāk darbojošos novērojumu staciju Ventspilī un Liepājā informācija liecina, ka vēl mazliet siltāks, vismaz Kurzemes pusē, varēja būt 1914. gada jūlijs. Ainažos par vienu grāda desmitdaļu siltāks ir bijis 1992. gada jūnijs. Arī Rīgā jūlijs ar vidējo mēneša gaisa temperatūru +22,0 °C bija siltākais jūlijs meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vidējā mēneša gaisa temperatūra par 4,8 grādiem bija augstāka par normu. Iepriekšējais siltākais jūlijs bija 2006. gadā, kad vidējā mēneša temperatūra sasniedza +20,8 °C.

• 4. jūlijs — ūdens temperatūra Daugavā pie Krāslavas sasniedza +24 °C, savukārt pārējās Latvijas upēs svārstījās +20 līdz +23 grādu robežās. Ūdens temperatūra Rīgas līča dienvidu piekrastē bija +19 °C, bet Baltijas jūras piekrastē +18 °C.

Applūdusī Latgales iela, Rīgā. 2010. gada 6. jūlijs

• 5. jūlijs — Rīgas lidostas meteoroloģiskajā stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,4 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 2001. gadā, un bija +28,9 °C. Tā kā laika apstākļus Latvijā noteica anticiklona rietumu mala, un ar lēnu dienvidaustrumu puses vēju teritorijā ieplūda silts gaiss, spīdot saulei, gaiss aizvien vairāk iesila un dienas vidū sasniedza +24 — +30 grādus. Septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti 5. jūlija maksimālo gaisa temperatūru rekordi: Gulbenē +30,1 °C (+28,9 °C), Zilānos +29,5 °C (+29,3 °C), Skrīveros +29,3 °C (+28,3 °C), Stendē +29,1 °C (+28,9 °C), Saldū +29,1 °C (+29,0 °C), Rēzeknē +28,6 °C (+28,0 °C) un Daugavpilī +28,6 °C (+28,4 °C). Rekordaugstām gaisa temperatūrām līdzvērtīgas vērtības tika sasniegtas arī Rūjienā (+29,5 °C) un Zosēnos (+28,9 °C). Lai gan galvaspilsētas centra meteoroloģiskajā stacijā termometra stabiņš dienas laikā pakāpās līdz +29,8 °C atzīmei, maksimālās gaisa temperatūras rekords netika pārsniegts, jo 1920. gada 5. jūlijā Rīgā gaiss iesila līdz pat +32,1 °C.
• 6. jūlijs — vakarā vietām bija pērkona negaisi. Pēc stipras lietusgāzes daudzviet Rīgas centrā un Maskavas forštatē applūda ielas un pagrabi, dažās vietās ūdens līmenis sniedzās pat līdz viduklim. Pusstundas laikā galvaspilsētā nolija vairāk nekā desmit dienu norma. Negaisa laikā vējš lauza arī kokus.
• 8. jūlijs — Sunākstes pagasta "Vecumniekos" tika novērots virpuļviesulis, kas lauzis kokus un lielus koku zarus.
• 10. jūlijs — Latvijā sākās karstuma vilnis, kas vidēji Latvijā ilga 9 dienas. Rīgā gaisa temperatūras maksimums šajā periodā nenoslīdēja zem +28 grādiem un 7 dienas gaiss iesila virs +30 grādiem.
• 11. jūlijs — 8 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti šīs diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Saldū, +32,0 °C. Rīgas lidostas meteoroloģiskajā stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,9 °C (Rīgas centrā +31,7 °C). Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 2002. gadā un bija +31,5 °C. Šī bija karstākā diena Rīgā kopš 2006. gada 8. jūlija, kad gaisa temperatūra sasniedza +33,1 °C.
• 12. jūlijs — Latvijā valdīja skaidrs un ļoti karsts laiks. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +15, +20 grādi, Rīgas centrā +22,4 grādi. Dienā gaiss sakarsa līdz +29, +33 grādiem. Ar gaisa temperatūru +32,5 °C, Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1984. gadā, tika pārsniegts par 0,1 grādu.

Postījumi Vērmanes dārzā pēc 18. jūlija negaisa

• 13. jūlijs:
  • Turpinājās viens no Latvijas lielākajiem karstuma viļņiem — minimālā gaisa temperatūra naktī bija +17, +23 grādi, dienā gaiss sakarsa vidēji līdz +31, +32 grādiem. Ventspils ostā, termometra stabiņš pēc plkst. 15:00 pakāpās līdz +34,8 grādu atzīmei, tādējādi tika pārspēts 1992. gadā 10. jūlijā šajā pilsētā sasniegtais karstuma rekords, kas bija +34,4 °C. 2014. gada augustā šis rekords tika pārspēts. Rīgā gaiss iesila līdz +32,2 °C, tomēr 1923. gadā uzstādītais šīs dienas rekords, kas ir +34,0 °C, netika pārspēts. Arī 1959. gada šīs dienas otrais maksimums, kas ir +33,6 °C, palika nepārspēts.
  • Augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 2010. gadā, +26,5 °C.
• 14. jūlijs:
  • Ilgstoši valdīja tveice, naktī gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +16, +22 grādiem, dienā termometri rādīja +26, +32 grādus.
  • Aptuveni plkst. 5:00 no rīta Kandavā kādas mājas jumtā Lielajā ielā iespēra lodveida zibens.
• 15. jūlijs — minimālā gaisa temperatūra naktī bija +19, +22 grādi, dienā gaiss sakarsa līdz +29, +32 grādiem, mazāks karstums bija vienīgi Kurzemes piekrastē.
• 17. jūlijs — saulaina un ļoti karsta diena. Gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +31 grādam, bet Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī līdz pat +32, +34 grādiem.
• 18. jūlijs — Latviju piemeklēja ļoti spēcīgs negaiss.
• 22. jūlijs — pēcpusdienā karstuma rekords tika pārspēts Pāvilostā un Liepājā. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,1 °C un tikai par 0,1 grādu atpalika no 1992. gadā uzstādītā diennakts rekorda.

Tropiskā nakts. Viena no siltākajām naktīm Rīgā. 2010. gada 23. jūlijs. plkst 00:12 gaisa temperatūra Rīgā bija +25,6 °C. No rīta, ap plkst. 6 no rīta, tā nebija zemāka par +23,2 grādiem. Attēlā tāls un spēcīgs negaiss virs Rīgas līča. Skats no Imantas

• 23. jūlijs:
  • vakarā Latvijai pāri virzījās spēcīga negaisa zona, kas daudzviet izraisīja stipras lietusgāzes un ļoti spēcīgas vēja brāzmas. Lielvārdes pusē negaiss lauza kokus. Savukārt Kauguru pagasta mežā negaisa laikā smagi cieta divi jauni cilvēki, kuriem iespēra zibens. Pirms tam šis negaiss nopietnus postījumus izraisīja daudzās Lietuvas pilsētās.
  • 11 LVĢMC meteostacijās tika pārspēti 23. jūlija karstuma rekordi.
• 24. jūlijs:
  • 13 meteostacijās tika pārspēti 24. jūlija karstuma rekordi. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +31,8 °C (Rīgas centrā +32,2 °C) un tika pārspēts 1963. gada rekords, kad bija +30,2 °C.
  • Ap pulksten 19:00 Liepājas pludmalei pāri gāja spēcīgs negaiss, nopostot festivāla "ZZ Baltic Beach Party 2010" lielo skatuvi.
• 31. jūlijs — spēcīgi negaisi visas dienas garumā plosījās daudzviet Latgalē, īpaši tās DA daļā. Daugavpilī izgāzti koki ar visām saknēm.

Augusts

Neskatoties uz vēso laiku mēneša trešajā dekādē, ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +19,2 °C 2010. gada augusts ir bijis vissiltākais augusts Rīgā pēdējos 95 gados. Agrāk siltākais augusts tika novērots 2007. gadā, kad mēneša vidēja gaisa temperatūra bija +18,7 °C.

• 3. augusts — gaisa temperatūra pakāpās līdz +30 grādiem, tostarp Rīgā +29,3 °C. Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 82 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma. Pērkona negaiss dažviet Kurzemē atnesa arī stipras vēja brāzmas un lielu krusu.
• 4. augusts — Valmieras rajonā tika novērota ziemeļblāzma.
• 7. augusts — Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu stacijās tika pārsniegti 11 karstuma rekordi. Rīgā, ar gaisa temperatūru +31,8 °C, tika pārspēts 1971. gadā uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, kas bija +31,4 °C. Visaugstākā gaisa temperatūra starp "Latvijas Valsts ceļu" neoficiālām stacijām tika reģistrēta Strenčos +34,1 °C.
• 8. augusts — lielāko daļu Latvijas teritorijas visas dienas garumā piemeklēja vairāki spēcīgi negaisi ar stiprām lietusgāzēm, vētras stipruma vēja brāzmām un 5 cm lieliem krusas graudiem. Vissmagāk cieta Latgale un daļa Vidzemes, īpaši Madona, Preiļi un Daugavpils. Viļānos vēja brāzmas sasniedza 26,5 m/s.
• 9. augusts — Salacgrīvā ap plkst. 20:00 tika novērots virpuļviesulis, kas līdz zemei neaizstiepās un tādējādi nekādus postījumus neradīja.
• 13. augusts — Rīgā tika reģistrēts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,2 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija +29,5 °C tika uzstādīts 2007. gadā.
• 14. augusts — Latvijas teritorijā ar dienvidaustrumu vējiem turpināja ieplūst karsts gaiss, tādēļ 17 novērojumu stacijās atkal tika pārsniegti dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika sasniegta Gulbenē +33,1 °C. Rīgas lidostas stacijā gaiss iesila līdz +30,3 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija +29,0 °C tika uzstādīts 2002. gadā.
• 15. augusts:
  • Diennakts karstuma rekordi tika pārsniegti 11 novērojumu stacijās. Visaugstākā gaisa temperatūra tika sasniegta Rēzeknē +32,9 °C.
  • Pēcpusdienā Rīgu piemeklēja spēcīgs negaiss, kura laikā zibens iespēra vairākās būvēs, izraisot ugunsgrēkus.
• 16. augusts:
  • Diennakts karstuma rekordi tika pārsniegti 12 novērojumu stacijās. Visaugstākā gaisa temperatūra tika sasniegta Daugavpils novērojumu stacijā +33,1 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +32,2 °C un iepriekšējais rekords tika pārsniegts par 1,6 grādu. Rīgas lidostas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,9 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija +29,9 °C bija reģistrēts 2007. gadā.
  • Vakarā un naktī Rīgu, lielu daļu Kurzemes un Vidzemes līča piekrasti piemeklēja daudzu ļoti spēcīgu un intensīvu negaisu sērija, kuras laikā tika novērots brāzmains vējš un ļoti intensīva zibeņošana.
• 25. augusts:
  • šī bija pirmā diennakts, kad pēc 62 dienas ilga nepārtraukta perioda diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem ilggadējo novērojumu vidējā rādītāja.
  • no rīta, saistībā ar tuvojošos aktīvo ciklonu, Latvijas teritoriju ziemeļaustrumu virzienā šķērsoja atmosfēras fronte, daudzviet Kurzemē atnesot stipru negaisu, lietusgāzes un krusu. Stiprs lietus un vēja brāzmas tika novērotas lielākajā daļā Latvijas teritorijas. Pēcpusdienā Latvijas rietumu daļai pietuvojās aktīvs ciklons, atnesot vētras spēka vēja brāzmas un lokālus nokrišņus. Vēja ātrums Liepājā sasniedza 26 m/s.
• 27. augusts — virs Rīgas tika novērots virpuļviesulis. Tam gan nepietika jaudas, lai sasniegtu zemi, tomēr izteiktais viesuļa konuss piesaistīja daudzu garāmgājēju uzmanību.
• 28. augusts — Jūrmalā, jūrā ap plkst. 20:30 tika novērots ūdens stabs, kas sniedzās līdz pat ūdens virsai. Virpuļviesulis virzījās krasta virzienā, sasniedzot sauszemi. Virzoties dziļāk sauszemē, tas strauji zaudēja spēku un izzuda, tomēr paspēja radīt nelielus bojājumus. Kāpās tika ienestas pārģērbšanās kabīnītes.
• 31. augusts — Latvija atradās augsta spiediena atzara ietekmē, tādēļ debesis skaidrojās, un Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās +1 °C līdz +4 °C, turpretī Kolkā, vējam pūšot no līča puses, gaisa temperatūra nakts laikā saglabājās ap +13 °C. Skaidrajā naktī zemes virskārta strauji atdzisa, un tika reģistrēta pirmā salna šī gada vasaras—rudens periodā: Zosēnu novērojumu stacijā temperatūra uz augsnes noslīdēja līdz −1 °C.

Septembris

Vētrainā jūra Jūrmalā.
2010. gada 3. septembris

• 2. septembris — ciklona ietekmē visas dienas garumā Latvijas austrumu daļā tika novērots ilgstošs lietus, bet dienas otrajā pusē arī centrālajos rajonos Jūras efekta ietekmē ar pārtraukumiem tika novērots stiprs lietus un brāzmains vējš. Daudzviet Austrumlatvijā līdz plkst. 18:00 nolija puse no septembra nokrišņu normas un vairāk (Daugavpils 36 mm, Alūksne 28 mm). Pēcpusdienā piekrastes rajonos pastiprinājās vējš un Kurzemē tas sasniedza vētras spēku (Ventspilī 19 m/s).
• 3. septembris:
  • Kopš 2. septembra vakara Rīgas centrā nolija 41,7 mm jeb 54 procenti no visa septembra nokrišņu normas, savukārt Rīgas lidostas novērojumu stacijā nokrišņu summa līdz plkst. 21:00 sasniedza 49 mm. Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Lubānā — 63 mm. Savukārt ar aizejošo ciklonu, visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgā un Ventspilī — 22 m/s. Rīgā lietus, kas sākās 2. septembra pēcpusdienā, bez pārtraukuma lija vairāk kā 20 stundas. Valsts centrālajos rajonos jūras efekta lietus, kaut gan ar pārtraukumiem, turpinājās arī vakarā un naktī uz 4. septembri.
  • Latvijā tika fiksētas pirmās sniega pārslas.
• 4. septembris — maksimālā gaisa temperatūra bija no +9,5 grādiem Alūksnē līdz +14,6 grādiem Daugavpilī. Vietām stipri lija, kopējais nokrišņu daudzums Rīgā 2.—4. septembrī sasniedza 67 milimetrus.
• 17. septembris — daudzviet Latvijā tika novērota krusa, negaiss un īslaicīgas, bet stipras lietusgāzes. Īpaši stiprs lietus tika novērots Kurzemes dienvidu daļā, uz dienvidiem no Saldus, kur tā summa pārsniedza 30 mm.
• 18. septembris — palaikam lija un pūta spēcīgs vējš, kas Ventspils ostā brāzmās sasniedza 25 metrus sekundē.
• 19.—20. septembris — Kolkā nokrišņu daudzums sasniedza 58 milimetrus. Ļoti spēcīgi nokrišņi tika novēroti arī Ziemeļvidzemē — īpaši Mazsalacas un Staiceles apkārtnē.
• 25. septembris — Pāvilostas meteostacijā gaiss iesila līdz +21,3 °C, Rīgā +19,8 °C.
• 26. septembris — Ventspilī tika reģistrēta šī mēneša augstākā gaisa temperatūra: +22,1 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +19,9 °C.

Oktobris

• 2. oktobris — pirmo reizi 2010. gada rudens — ziemas periodā Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās zem 0 grādiem un bija −1,0 °C.
• 5.—8. oktobris — gandrīz trīs dienas pēc kārtas visā Latvijā bija pilnīgi skaidrs laiks, kas oktobrī ir visai reti novērojams.
• 12. oktobris:
  • Daudzviet Latvijā, īpaši jūras piekrastē, tika novērots spēcīgs, brāzmains vējš. Ziemeļrietumu, ziemeļu vējš spēcīgākās brāzmas sasniedza Ventspilī un Rīgā. Ventspilī vējš pūta brāzmās līdz 24 m/s, bet Rīgā līdz 23 m/s, savukārt Kolkā un Ainažos — 20 m/s. Pēc Boforta skalas vējš, kas pūš no 20,8 līdz 24,4 m/s, uzskatāms par vētru.
  • Latvijas galējos austrumos, Viļakas un Žīguru apkārtnē, tika novērots pirmais sniegs.
• 13. oktobris — Vidzemē un Latgales pusē tika novērots sniegs. Neliela sniega kārta izveidojās Cēsīs, Madonā un arī Balvos, tomēr pēc snigšanas tā nokusa, jo gaisa temperatūra bija ap +5 °C.
• 14. oktobris — Latvijas jūras piekrasti sasniedza stipra vētra. Vakarā, līdz plkst. 21:00, ziemeļrietumu vēja brāzmas uz Ventspils mola sasniedza 28 m/s, Ventspils lidostā 20 m/s, Kolkas meteostacijā 22 m/s.
• 16. oktobris — gandrīz visā Latvijā (izņemot Ventspili, kur bija +2 °C) gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem 0 grādiem (Jelgavā −5 °C) un vietām izveidojās pirmā sniega sega. Visvairāk sniega (2 cm) no rīta bija Priekuļos, puscentimetru bieza sniega sega bija Liepājā un Stendē. Rucavā un Liepājā naktī tika novēroti sniega graudi un krusa. Arī Rīgā ap plkst. 11:00 tika novēroti spēcīgi jūras efekta nokrišņi sniega graudu un slapja sniega veidā, tika fiksēts arī pērkona negaiss. Sniega graudu brāzmas Rīgā vairākkārtīgi tika reģistrētas arī vēlāk.
• 18. oktobris — Rīgā tika reģistrēts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,0 °C.
• 22. oktobris:
  • Daudzviet Latviju, bet jo īpaši Baltijas jūras krastu skāra neliels, intensīvs ciklons, kas atnesa nelielu sniegputeni un vētras spēka vēja brāzmas. Dienvidrietumu, rietumu vējš Latvijas piekrastes rajonos pastiprinājies līdz pat stipras vētras spēkam un Liepājā un Ventspilī brāzmās sasniedza 27 m/s, Pāvilostā 25 m/s, Rīgā (Daugavgrīvā) 24 m/s, bet Ainažos 22 m/s. Rūjienā vēja brāzmas sasniedza tikai 19 m/s.
  • Rīgā no rīta bija stiprs sniegputenis un izveidojās pirmā sniega sega, tomēr dienas laikā tā nokusa.

Novembris

Ziemas iestāšanās Rīgā.
2010. gada 25. novembris

• 1. novembris — no rīta Kolkā tika novērota bieza migla, kurā redzamība bija tikai 50 metri.
• 9. novembris — Latvijai pāri virzījās plaša mākoņu zona, kas atnesa ilgstošus un vietām stiprus nokrišņus gan lietus, gan slapja sniega un sniega veidā. Visstiprākie nokrišņi, lietus veidā, tika fiksēti valsts centrālajos un Kurzemes dienvidaustrumu, dienvidu rajonos. Nokrišņu maksimums tika sasniegts apvidū starp Tukumu un Jelgavu. Naktī sniega sega bija izveidojusies daudzviet Latgalē, Vidzemē, bet no rīta strauji kļuva siltāks un sniegs sāka kust. Alūksnē sniega biezums sasniedza 4 cm.
• 12. novembris — dienā un vakarā Latvijas centrālos un rietumu rajonus šķērsoja vairākas spēcīgas nokrišņu zonas, atnesot stipru lietu.
• 13. novembris — visas dienas garumā pāri visai Latvijas teritorijai virzījās lokālas un intensīvas nokrišņu zonas, atnesot ļoti spēcīgus nokrišņus un atsevišķās vietās arī krusu. Pūta brāzmains rietumu vējš. Liepājā, Saldū, Dobelē un Daugavpilī tika reģistrēts pērkona negaiss.
• 14. novembris — lielākajā daļā Latvijas turpināja valdīja silts laiks. Rīgā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +9,3 °C, kas tikai par 0,6 grādiem atpalika no diennakts absolūtā maksimuma, kas tika uzstādīts 1978. gadā.
• 15. novembris — Latvija atradās ciklona siltajā sektorā un pūšot dienvidu, dienvidrietumu vējiem, teritorijā ieplūda siltas gaisa masas un, uzspīdot saulei, 19 meteostacijās visā Latvijā tika pārsniegti šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Jelgavā, +13,4 °C. Arī Rīgā tika pārspēts diennakts gaisa temperatūras maksimums. Gaiss galvaspilsētā (Rīgas lidostā) iesila līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords tika sasniegts 1978. gadā un bija +11,9 °C). Rīgas centrā tika reģistrēti +12,9 °C (1978. gadā +11,9 °C). Jāatzīmē, ka +12,6 °C ir arī novembra otrās dekādes visu laiku augstākā gaisa temperatūra, kāda jebkad reģistrēta Rīgā. Iepriekš otrās dekādes augstākā gaisa temperatūra bija +12,5 °C un tika sasniegta 1977. gada 12. novembrī.
• 17. novembris — Latviju vakarā šķērsoja siltā atmosfēras fronte daudzviet atnesot ilgstošus nokrišņus. Nokrišņi sākumā bija lietus veidā, bet vēlāk pārgāja slapjā sniegā un pēc tam atkal lietū. Slapja sniega segas biezums Rīgā sasniedza 2 cm, tomēr līdz nākamās dienas rītam jau bija pilnībā nokusis. Vēl 18. novembra rītā daudzviet Vidzemē un vietām arī Kurzemes ziemeļos zemi klāja neliela sniega kārta. Cēsīs sniega biezums sasniedza 3 centimetrus, bet Rūjienā, Saulkrastos, Zosēnos un Valkā ap 1—2 centimetriem.
• 18.—20. novembris — Latvijā bija mitrs un miglains laiks. Debesis klāja bieza mākoņu sega, valdīja lēns vējš un ik pa laikam smidzināja lietus. Pateicoties šādiem laika apstākļiem, Rīgā vairāk kā 2 diennaktis gaisa temperatūra turējās robežās starp +7 un +8 grādiem. Bet no 19. novembra 3 naktī līdz 20. novembra 6 rītā (27 stundas) gaisa temperatūra bija +8 grādi un turējās viena grāda robežās. Tik stabila temperatūra ir samērā reta parādība.
• 25. novembris — gandrīz visā Latvijā iestājās meteoroloģiskā ziema, jo gaisa temperatūra stabili noslīdēja zem nulles un praktiski visā Latvijas teritorijā (izņemot Liepājas un Daugavpils apkārtni) izveidojās patstāvīga sniega sega. Visdziļākais sniegs no rīta tika reģistrēts Vidzemes augstienē, Zosēnos — 12 cm.
• 26. novembris — agrā rītā gaisa temperatūra Vidzemes pusē pazeminājās līdz −11 °C, Rīgā −6,1 °C.
• 28. novembris — naktī, debesīm skaidrojoties, visā Latvijā, izņemot Kurzemes līča piekrasti, gaisa temperatūra pazeminājās līdz −13, −16 grādiem, bet Strenčos, plkst. 5:25 no rīta, pat līdz −18,1 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz −12,6 grādiem un tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1989. gadā, tika pārsniegts par 0,1 grādu.
• 29. novembris — vismaz desmit novērojumu stacijās tika pārspēts 29. novembra minimālās gaisa temperatūras rekords. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −14,1 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1952. gadā, bija −12,8 °C. Tik zema gaisa temperatūra Rīgā nebija reģistrēta 12 gadus (1998. gada 23. novembrī Rīgā gaiss atdzisa arī līdz −14,1 grādam). Pēc VAS "Latvijas Valsts ceļi" automātisko meteoroloģijas staciju datiem, viszemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ludzā un Strenčos, kur bija attiecīgi −21,4 un −21,3 grādi.
• 30. novembris:
  • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −13,9 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1955. gadā, bija −12,4 °C.
  • Pēcpusdienā un naktī uz 1. decembri, pateicoties ziemeļaustrumu vējam, Kurzemes līča piekrastes rajonos tika novēroti spēcīgi līča efekta sniega nokrišņi.

Decembris

Decembris kļuva par otro ar sniegiem visbagātāko decembri Latvijā pēdējo 73 gadu laikā (22 centimetri). Tik sniegots decembris Latvijā ir retums un ilggadīgie dati liecina, ka līdz šim visbiezākā sniega sega decembrī — vidēji 23 centimetri — ir bijusi 1937. gadā.

• 1. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −14,8 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1998. gadā, bija −14,1 °C.
• 2. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −15,8 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1998. gadā, bija −15,4 °C.
• 9. decembris — nakts otrajā pusē Latviju sasniedza ciklons "Monika", kas atnesa ilgstošu stipru sniegu. Dienas laikā Kurzemē un Latgalē snigšana mitējās, tomēr valsts centrālajos rajonos snigšana turpinājās. Plkst. 20:00 Rīgā sniega segas biezums sasniedza 27 cm (pirms snigšanas 9 cm), savukārt visbiezākā sniega sega tika fiksēta Siguldā — 30 cm. Pēcpusdienā, pastiprinoties vējam, snigšana pārgāja sniegputenī.
• 10. decembris — nakts sākumā, pastiprinoties vējam un turpinot snigt, sniegputenis pastiprinājās un lielāko daļu Latvijas teritorijas piemeklēja stipra sniega vētra. Vēja ātrums brāzmās pārsniedza 25 m/s (Ventspilī 26 m/s, Rīgā 22 m/s, Kolkā 20 m/s). Uz ceļiem veidojās sniega sanesumi un daudzi mazākas nozīmes ceļi kļuva neizbraucami. No rīta sniega segas biezums Rīgā sasniedza 33 cm, Rūjienā 26 cm, Rucavā 24 cm, savukārt sniega sanesumu dziļums dažviet pārsniedza pat 1 metru. Stipri tika apgrūtināta sabiedriskā transporta, dzelzceļa un cita veida satiksme, īpaši Rīgā: Starptautiskajā lidostā "Rīga" vairāki avioreisi aizkavējās pat par 2 stundām, Pārdaugavā bija izveidojušies lieli satiksmes sastrēgumi, Bolderājā un Daugavgrīvā no rīta bija pārtraukta autobusu satiksme, kura tika atjaunota tikai ap plkst. 11:30.
• 11. decembris — aizsala Daugava Rīgā.
• 13. decembris — no rīta sals Bauskā sasniedza −22,5 °C, Daugavpilī −21,4 grādus, savukārt visbiezākais sniegs Latvijā ir Rīgā — 36 centimetri. Rīgā gaiss atdzisa līdz −17,0 °C (oficiāli minimālā gaisa temperatūra Rīgas lidostā bija −15,0, tomēr faktiski zemākā gaisa temperatūra bija −17,0 grādi, jo minimālo gaisa temperatūru nolasa plkst. 8:00 no rīta, bet viszemākā tā bija plkst. 10:00).
• 21. decembris — vakarā Liepājā intensīvas snigšanas laikā tika novērots pērkons.
• 23. decembris — ciklons, kas no Centrāleiropas virzījās uz ziemeļaustrumiem, pēcpusdienā sasniedza Latviju, atnesot ilgstošu sniegu un puteni.
• 24. decembris — daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, pūšot brāzmainam ziemeļu, ziemeļaustrumu vējam, turpināja stipri snigt. Sniega vētrā Talsu novadā uz ceļa ieputināja automašīnas. Dienas otrajā pusē Latvijas dienvidu rajonos, gar visu valsts dienvidu pierobežu, kā arī Rīgā, sniegs pārgāja ledus lietū, kā rezultātā veidojās atkala. Rīgā ledus lietus sāka līt pie −7 grādiem.
• 25. decembris — visbiezākā sniega sega bija Rucavā 42 cm, Rīgā 39 cm, Rūjienā 39 cm. Visvairāk nokrišņu iepriekšējā diennaktī bija Mērsragā — 31 milimetrs, daudz nokrišņu bijis arī Vidzemes rietumu un ziemeļu daļā — no 20 līdz 30 milimetriem. Rīgas centrā 17 milimetri. Savukārt radara dati liecināja, ka visspēcīgākie summārie nokrišņi bija Limbažu — Alojas apkārtnē, kur tie pārsniedza 30 mm.
• 26. decembris — no rīta atkalas dēļ ar traucētu vai pārtrauktu elektroenerģijas piegādi nācās sastapties vairāk nekā 20 000 klientu Latgalē un Austrumvidzemē — galvenokārt Rēzeknes, Ludzas, Preiļu, Aizkraukles, Madonas un Jēkabpils apkārtnē.
• 31. decembris — visbiezākā sniega sega bija Kalnciemā, kur tās biezums sasniedza 57 cm. Rucavā sniega segas biezums bija 52 cm, Dobelē 49 cm, bet Rīgā 46 cm. Savukārt vismazāk sniega bija Ventspilī, kur tā biezums sasniedza 25 cm un Kolkā 29 cm.

Gada pārskats

Temperatūra

• Latvija: −33,3 °C (27. janvāris, Daugavpils)
• Latvija: +34,8 °C (13. jūlijs, Ventspils)
• Rīga: −27,2 °C (27. janvāris)
• Rīga: +32,5 °C (12. jūlijs)

Nokrišņi

• Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 819,3 mm.

Sniegs

• Pirmais sniegs Latvijā: 12. oktobris, Viļakas un Žīguru apkārtnē
• Pirmais sniegs Rīgā: 22. oktobris
• Biezākā gada sniega sega Latvijā: Sigulda, 5. marts — 79 cm.
• Biezākā gada sniega sega Rīgā: 22. februāris — 63 cm.

Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas. Nokrišņu dati decembrim ņemti no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Temperatūra Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp. Janvāris −27,2 °C 27. janvāris −1,0 °C 31. janvāris −12,0 °C −8,5 Februāris −19,8 °C 8. februāris +0,8 °C 19. februāris −5,1 °C −1,7 Marts −20,1 °C 6. marts +18,4 °C 31. marts −0,6 °C −0,7 Aprīlis −3,8 °C 20. aprīlis +21,9 °C 30. aprīlis +6,1 °C +1,1 Maijs −1,9 °C 6. maijs +26,3 °C 19. maijs +12,6 °C +1,0 Jūnijs +4,7 °C 18. jūnijs +28,2 °C 11. jūnijs +15,2 °C −0,1 Jūlijs +10,7 °C 2. jūlijs +32,5 °C 12. jūlijs +22,0 °C +4,8 Augusts +7,4 °C 31. augusts +31,9 °C 16. augusts +19,2 °C +2,7 Septembris +0,9 °C 30. septembris +21,0 °C 13. septembris +11,7 °C −0,1 Oktobris −4,0 °C 18. oktobris +13,7 °C 2. oktobris +4,7 °C −2,4 Novembris −14,1 °C 29. novembris +12,6 °C 15. novembris +2,6 °C +0,3 Decembris −17,0 °C 13. decembris +0,3 °C 7. decembris −6,6 °C −5,1

Nokrišņi Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums 8,2 mm 5,0 1,4 1,8 2,2 8. janvāris 25,2 mm 7,2 12,0 6,0 6,0 2. februāris 38,2 mm 6,2 9,0 23,0 7,2 21. marts 35,2 mm 27,2 1,4 6,6 10,0 2. aprīlis 71,6 mm 46,2 10,6 14,8 19,0 7. maijs 40,2 mm 21,6 6,4 12,2 12,2 8. jūnijs 108,4 mm 15,0 37,2 56,2 39,0 29. jūlijs 160,6 mm 9,2 94,6 56,8 34,0 19. augusts 119,2 mm 69,0 20,0 30,2 41,0 3. septembris 45,0 mm 0,0 17,4 27,6 8,6 21. oktobris 74,2 mm 23,8 39,2 11,2 13,0 18. novembris 93,3 mm 31,1 16,7 45,5 17,1 9. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:

• Lietus — 142 dienas
• Sniegs — 94 dienas

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

• −17,7 °C — 27. janvāris
• −14,0 °C — 23. janvāris
• −13,5 °C — 24. janvāris
• −13,4 °C — 16. janvāris
• −13,1 °C — 15. janvāris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

• +21,1 °C — 25. jūlijs, 15. augusts
• +20,5 °C — 18. jūlijs
• +20,2 °C — 8. augusts, 14. augusts
• +19,5 °C — 23. jūlijs
• +19,3 °C — 16. augusts

Skatīt arī

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 2010. gads Latvijā

Piezīmes un atsauces

Atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

Ārējās saites

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)
• Laika apstākļu raksturojums pa mēnešiem, meteo.lv

Video

• Negaiss Rīgā: 30. aprīlis. YouTube
• Stiprs negaiss Rīgā: 18. jūlijs. YouTube
• Pēc negaisa Ogrē YouTube, 27. jūlijs
• Negaiss Rīgā: 29. jūlijs. YouTube
• Negaiss ar brāzmainu vēju: 8. augusts. YouTube

Attēlu galerijas

• Galerija: Putenis (09.12.2010) Arhivēts 10.12.2010, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv