2022. gads kosmonautikā

Vikipēdijas lapa
Notikumi kosmonautikā: 2019. 2020. 2021. 2022. 2023. 2024. 2025.
Notikumi pasaulē: 2019. 2020. 2021. 2022. 2023. 2024. 2025.

Šeit apkopoti 2022. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Vispārēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīnas orbitālā stacija Tiangong
Raķetes SLS Block 1 starts ar kosmosa kuģi Artemis 1
Skats uz Mēness no Zemes pretējo pusi no Artemis 1
Zondes DART ietriekšanās Dimorfā
Kosmosa kuģis Starliner OFT-2 tuvojas stacijai
Dienvidkorejas Mēness orbitālais aparāts Danuri

2022. gadā ar 186 kosmiskajiem startiem (no tiem 178 veiksmīgi) tika pārspēts iepriekšējā gada rekords (145).

Tika palaisti vairāku valstu pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi:

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ASV un Eiropas Savienība noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību Starptautiskās kosmosa stacijas projektā. Savukārt Krievija pārtrauca sadarbību nesējraķešu Sojuz-2 palaišanā no Kuru un sakaru pavadoņu OneWeb palaišanu no Baikonuras (OneWeb turpmāk izmantoja Indijas raķetes un vienojās ar ASV uzņēmumu SpaceX par palaišanas pakalpojumiem).

Par Krievijas kosmiskās korporācijas Roskosmos ģenerāldirektoru kļuva Jurijs Borisovs, nomainot Dmitriju Rogozinu.

Kosmiskie nesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gadā pirmo lidojumu veica vairākas jaunas nesējraķetes:

  • Angara 1.2, Krievijas Angara raķešu saimes mazākais variants ar 2 pakāpēm ar celtspēju 3,8 t 200 km orbītā;
  • Atlas V 511, ASV Atlas V raķešu saimes variants (šis bija vienīgais plānotais starts);
  • Jielong 3 (Smart Dragon 3), Ķīnas četru pakāpju cietās degvielas raķete ar celtspēju 1,5 t 500 km solārsinhronā orbītā;
  • Chang Zheng 6A, Ķīnas Chang Zheng raķešu saimes variants ar 2 pakāpēm un 4 cietās degvielas starta paātrinātājiem, celtspēja 4,5 t 700 km solārsinhronā orbītā;
  • SLS Block 1, ASV supersmagās raķešu saimes Space Launch System variants Lidojumiem uz Mēnesi, celtspēja 95 t zemā Zemes orbītā, 27 t trajektorijā uz Mēnesi;
  • SSLV, Indijas četru pakāpju raķete (pirmās trīs pakāpes cietās degvielas, ceturtā — šķidrās degvielas) ar celtspēju 500 kg 500 km orbītā (pirmais starts neveiksmīgs);
  • Vega-C, Eiropas uzņēmuma Arianespace četru pakāpju raķetes Vega modifikācija;
  • Zhuque 2, Ķīnas privātā uzņēmuma LandSpace šķidrās degvielas divu pakāpju raķete ar celtspēju 4 t 200 km zemā Zemes orbītā (pirmais starts neveiksmīgs);
  • ZK-1A, Ķīnas uzņēmuma CAS Space četru pakāpju cietās degvielas raķete ar celtspēju 1,5 t 500 km solārsinhronā orbītā

Pēdējos lidojumus veica ASV raķetes Atlas V raķešu saimes modifikācijas Atlas V 401, Atlas V 421, Atlas V 511, Atlas V 531, Atlas V 541, kā arī ASV privātā uzņēmuma raķete Rocket 3.3.

Vairākas nesējraķetes piedzīvoja avārijas vai kļūmes, kuru dēļ netika sasniegta orbīta: Epsilon, Rocket 3.3 (2 reizes), Shuang Quxian 1, SSLV, Vega-C, Zhuque 2, ZK-1A.

2. maijā ASV uzņēmums Rocket Lab pirmo reizi mēģināja ar helikopteru uztvert savas Electron raķetes pirmo pakāpi. To izdevās satvert, taču raķešpakāpe tika nomesta, lai nodrošinātu helikoptera un tā pilota drošību.

Kosmosa pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starpplanētu zondes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

23. jūnijā Merkura zonde BepiColombo veica Merkura pārlidojumu.

28. jūnijā tika palaists ASV uzņēmuma Advanced Space Mēness orbitālais aparāts CAPSTONE, lai izmēģinātu un pārbaudītu aprēķināto orbītas stabilitāti, kas plānota kosmosa stacijai Lunar Gateway. CAPSTONE Mēness orbītu sasniedza 14. novembrī.

4. augustā tika palaists Dienvidkorejas Mēness orbitālais aparāts Danuri. Tas Mēness orbītā iegāja 16. decembrī.

26. septembrī zonde DART ietriecās asteroīda Didima dabiskajā pavadonī Dimorfā;

11. decembrī tika palaists Japānas privātā uzņēmuma ispace Mēness nolaižamais aparāts HAKUTO-R M1 ar Mēness robotu Lunar Excursion Vehicle 1 un Apvienoto Arābu Emirātu Mēness mobili Rashid. Kopā ar tiem startēja arī NASA Mēness orbitālais aparāts Lunar Flashlight ūdens meklēšanai Mēness dienvidpolā.

Kosmiskās observatorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

24. janvārī NASA Džeimsa Veba kosmiskais teleskops iegāja orbītā ap Zemes un Saules Lagranža punktu L2, un jūlijā iegūti pirmie debess attēli.

8. oktobrī Ķīna palaida Saules observatoriju Kuafu-1 (ASO-S).

Pilotējamie lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gadā tika veikti 7 pilotējamie lidojumi. ASV uzņēmums SpaceX palaida Crew Dragon kosmosa kuģus uz Starptautisko kosmosa staciju: Ax-1 (pirmais pilnībā komerciālais kosmosa kuģa lidojums uz SKS), SpaceX Crew-4, SpaceX Crew-5. Krievija uz SKS palaida Sojuz MS-21 un Sojuz MS-22. Ķīna uz savu orbitālo staciju Tiangong nogādāja kuģus Shenzhou 14 un Shenzhou 15. 19. maijā tika palaists ASV uzņēmuma Boeing kosmosa kuģis Starliner OFT-2 bezpilota režīmā; tas saslēdzās ar Starptautisko kosmosa staciju, tādējādi Starliner pilotējamais lidojums varētu notikt 2023. gadā.

Ķīna pabeidza orbitālās stacijas Tiangong pirmās kārtas būvniecību, bāzes modulim Tianhe pievienojot laboratorijas moduļus Wentian un Mengtian.

16. novembrī ar nesējraķeti SLS Block 1 tika palaists NASA kosmosa kuģis Artemis 1 bezpilota režīmā. Tas vairākas reizes aplidoja Mēnesi, un 11. decembrī atgriezās uz Zemes.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]