Starptautiskā lidosta "Rīga"
| Starptautiskā lidosta "Rīga" Riga International Airport | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | |||||||
 | |||||||
| IATA: RIX – ICAO: EVRA | |||||||
  RIX | |||||||
| Pamatinformācija | |||||||
| Tips | Civilā | ||||||
| Īpašnieks | Latvijas valsts | ||||||
| Atrašanās vieta | Mārupes novads, Latvija | ||||||
| Augstums vjl | 34 ft / 10 m | ||||||
| Koordinātas | 56°55′25″N 23°58′16″E / 56.92361°N 23.97111°EKoordinātas: 56°55′25″N 23°58′16″E / 56.92361°N 23.97111°E | ||||||
| Mājaslapa |
www | ||||||
| Skrejceļi | |||||||
| |||||||
| Statistika | |||||||
| Pasažieri | 2 011 155 (2020) | ||||||
| Lidojumi | 35,59 tūkst. (2020) | ||||||
| Krava | 23,2 tūkst. t (2019) | ||||||
Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs. Lidosta atrodas apmēram 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Rīgas centra, Mārupes novadā. 2016. gadā atvēra Ziemeļu termināli,[1] 2018. gadā lidostas pasažieru skaits pārsniedza 7 miljonus gadā.[2] 2025. gada beigās plānots pabeigt Rail Baltica dzelzceļa stacijas būvniecību.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lidostas "Rīga" kompleksu būvēja no 1965. līdz 1974. gada oktobrim, līdz lidostas būves pabeigšanai civilie lidojumi notika no Spilves lidostas un Rumbulas lidostas. Lidostas galveno ēku projektēja Maskavas institūts "Aeroprojekt" (arhitekts Leonīds Ivanovs, interjera dizaina autori Aleksandrs Stankevičs un Armīns Punka), bet būvēja Baltijas transporta celtniecības trests. Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā izvietoja uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu birojus, kafejnīcas un kioskus.
Regulāra pasažieru pārvadāšana sākās 1975. gadā ar lidmašīnām Il-18 un Tu-134A, no Rīgas lidostas veica regulārus lidojumus uz aptuveni 100 pilsētām - visām PSR galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. Taču no Rīgas lidostas nebija regulāru tiešo lidojumu ārpus Padomju Savienības, šim nolūkam bija nepieciešams lidot caur Maskavu. Lidostas ienākumus sūtīja uz centrālo "Aeroflot" pārvaldi Maskavā, kura pēc tam naudu sadalīja starp PSRS lidostām un aviosabiedrības filiālēm. 1986. gadā lidostā "Rīga" apkalpoja aptuveni 900 000 pasažieru, pārkrāva 12 000 tonnu kravas un 500 tonnas pasta sūtījumu. 1980. gadu beigās pasažieru pārvadāšanai izmantoja lidmašīnas Tu-154-B2, Tu-134B un An-24. Kravas pārvadājumiem izmantoja lidmašīnu An-26.
1989. gada 1. decembrī "Aeroflot" ar TU-134A lidmašīnu sāka regulārus lidojumus Rīga–Tallina–Stokholma divas reizes nedēļā (izlidošana no Rīgas bija pirmdienās un piektdienās 11:00).[3] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā bijušo "Aeroflot" Latvijas filiāli sadalīja trīs saimnieciski pastāvīgos uzņēmumos — "Latvijas Gaisa satiksme", aviosabiedrībā "Latvijas aviolīnijas", kā arī valsts lidostu uzņēmumā "Rīga", kurā ietilpa starptautiskā lidosta "Rīga", "Liepāja" un "Daugavpils". Lidosta kļuva par starptautisku un Rīga kā galamērķis parādījās labi pazīstamu Rietumu aviokompāniju sarakstos - vispirms SAS un Lufthansa, tomēr lidostā apkalpoto pasažieru skaits strauji nepalielinājās. 1993. gadā lidosta apkalpoja tikai 310 tūkstošus pasažieru.
1994. gadā lidostā "Rīga" notika pirmie nopietnie rekonstrukcijas darbi. Notika skrejceļa rehabilitācija un apgaismes sistēmas nomaiņa, kā arī administrācijas ēkas rekonstrukcija. Tika iegādāti jauni pasažieru autobusi, kā arī skrejceļa tehnika. Pakāpeniski tika atjaunots arī lidostas tehnikas parks un izveidotas jaunas autostāvvietas.[4] 1995. gadā tika dibināta Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic un 1. novembrī ar lidmašīnu SAAB 340 tika veikts pirmais lidojums.[5] 2001. gadā vienlaicīgi ar Rīgas 800 gadu svinībām beidzās lidostas modernizācija. 2003. gadā apkalpoto pasažieru skaits pieauga līdz 712 tūkstošiem pasažieru gadā.
Pateicoties tam, ka uzlabojās kopējā ekonomiskā situācija Latvijā un tā saukto zemo cenu aviokompāniju Ryanair un EasyJet piesaiste un ienākšana Latvijas tirgū, lidosta sāka strauji attīstīties un jau 2004. gadā, pirmo reizi lidostas pastāvēšanas vēsturē, gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedza vienu miljonu un bija 1,05 miljoni. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, bet 2006. gadā apkalpoto pasažieru skaits sasniedza jau 2,5 miljonus. 2007. gadā Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika apkalpoti jau 3,16 miljoni pasažieru, savukārt 2008. gadā pasažieru skaits sasniedza 3,69 miljonus. 2008. gadā Rīgas mērs Jānis Birks ierosināja Starptautisko lidostu "Rīga" pārdēvēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, tomēr šis ierosinājums atbalstu neguva.[6] Neraugoties uz ekonomisko krīzi, 2009. gadā lidostā apkalpoja 4,07 miljonus pasažieru (kāpums par 10,2%, salīdzinot ar 2008. gadu), bet 2010. gadā 4,66 miljonus pasažieru (kāpums par 14,5%, salīdzinot ar 2009. gadu).
2009. gada maijā VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" ieguva prestižo Routes un OAG (Official airline Guide) godalgu Airport Marketing Award lidostu mārketingā Eiropā kā labākā Skandināvijas un Baltijas reģiona lidosta, atstājot aiz sevis Kopenhāgenas un Stokholmas lidostas.[7]
2014. gadā konkursā par lidostas pasažieru termināļa "Ziemeļu piestātne" būvniecību 15,93 miljonus eiro vērtībā apstiprināja SIA "Skonto būve" iesniegto piedāvājumu. Termināļa attīstības 5. kārta paredz ne-Šengenas zonas paplašināšanu un papildus četru jaunu iekāpšanas sektoru izbūvi.[8]
2015. gadā pabeidza starptautiskās lidostas "Rīga" termināļa paplašināšanu, pasažieriem, kuri ceļoja ārpus Šengenas zonas, ierīkoja jaunus iekāpšanas sektorus un plašākas uzgaidāmās telpas.[9]
2017. gadā par starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāju kļuva lidostas valdes locekle Ilona Līce, kura par lidostas ilgtermiņa prioritāti noteica tālo lidojumu attīstīšanu, papildinot starpkontinentālo reisu skaitu.[10]
Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skatīt avota Wikidata vaicājums.
| Rīgas lidostas pasažieru skaits [11] | |||||||||||||||
| Gads | Skaits | % | Gads | Skaits | % | Gads | Skaits | % | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1990 | 2000 | 574 356 | +2,1% | 2010 | 4 663 692 | +14,7% | 2020 | 2 011 155 | -74,2% | ||||||
| 1991 | 2001 | 622 647 | +8,4% | 2011 | 5 106 893 | +9,5% | |||||||||
| 1992 | 2002 | 633 332 | +1,7% | 2012 | 4 767 764 | −6,6% | |||||||||
| 1993 | 310 132 | 2003 | 711 753 | +12,4% | 2013 | 4 793 045 | +0,5% | ||||||||
| 1994 | 392 065 | +26,4% | 2004 | 1 060 426 | +49,0% | 2014 | 4 813 959 | +0,4% | |||||||
| 1995 | 490 607 | +25,1% | 2005 | 1 878 035 | +77,1% | 2015 | 5 162 149 | +7,2% | |||||||
| 1996 | 497 124 | +1,3% | 2006 | 2 495 020 | +32,8% | 2016 | 5 402 545 | +4,6% | |||||||
| 1997 | 531 199 | +6,8% | 2007 | 3 160 945 | +26,7% | 2017 | 6 097 765 | +13,0% | |||||||
| 1998 | 554 628 | +4,4% | 2008 | 3 690 549 | +16,7% | 2018 | 7 056 089 | +15,7% | |||||||
| 1999 | 562 383 | +1,4% | 2009 | 4 066 793 | +10,2% | 2019 | 7 798 382 | +10,5% | |||||||
| Dažādu lidsabiedrību Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits | |||||||||||||||
| Lidsabiedrības nosaukums | Pasažieru skaits (2017)[12] | % no kopējā | izmaiņas pret iepriekšējo gadu | ||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Air Baltic Corporation | 3 247 661 | ||||||||||||||
| Ryanair | 954 666 | ||||||||||||||
| Wizz Air | 553 734 | ||||||||||||||
| Norwegian Air Shuttle | 233 226 | ||||||||||||||
| Aeroflot | 203 627 | ||||||||||||||
| Lufthansa | 199 690 | ||||||||||||||
| SmartLynx Airlines | 149 173 | ||||||||||||||
| Finnair | 103 850 | ||||||||||||||
| Scandinavian Air System (SAS) | 86 455 | ||||||||||||||
| LOT Polish Airlines | 73 751 | ||||||||||||||
| Turkish Airlines | 71 892 | ||||||||||||||
| Ukraine International Airlines | 64 955 | ||||||||||||||
| Utair | 51 523 | ||||||||||||||
| Uzbekistan Airways | 39 189 | ||||||||||||||
| Belavia | 17 776 | ||||||||||||||
| Citas | 46 597 | ||||||||||||||
| Kopā | 6 097 765 | ||||||||||||||
Aviokompānijas un galamērķi (2018)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kravas pārvadātāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galamērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Populārākie galamērķi ceļotājiem no lidostas "Rīga" ir Londona, Maskava, Oslo, Frankfurte un Helsinki. 2017. gadā no Rīgas lidostas bija tiešie lidojumi uz 30 valstīm:
|
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Tehniskā informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lidostas ICAO kods ir EVRA, bet IATA kods ir RIX. Tā atrodas 10 metrus virs jūras līmeņa. Tuvošanās ugunis, skrejceļa malu ugunis, skrejceļa ass līnijas ugunis un zemskares zonas ugunis atbilst CAT II precīzas nolaišanās operāciju prasībām.
Skrejceļa platums ir 45 metri. 2008. gada 30. oktobrī tika nodots eksplutācijā rekonstruētais skrejceļš, kura garums palielināts līdz 3200 metriem. Līdz ar to lidosta spēj uzņemt lielus gaisa kuģus, piemēram, Airbus A340 un Boeing 747.[15]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autobusu satiksmi ar Rīgas centru nodrošina 22. autobuss.
Starptautisko autobusu pārvadājumu kompānija "Ecolines" trīs reizes dienā maršrutā Rīga — Tallina — Rīga pietur lidostā "Rīga". Ollex nodrošina ikdienas satiksmi starp Rīgu (pilsētu un lidostu) un Šauļiem, Pluņģi un Klaipēdu.
Rīgas lidostas dzelzceļa stacija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rail Baltica stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.[16] Pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai četras reizes dienā kursēs "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (shuttle) vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.
Lidostas attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2010. gada 4. augustā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga” noslēdza līgumu ar LR Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības struktūrfondu projektu „Starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstība”. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir vairāk kā 93 miljoni EUR, tajā skaitā, Kohēzijas fonda finansējums 57 mln EUR, valsts budžeta finansējums 11,6 mln EUR un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" finansējums 23,7 mln EUR.
Projekta gaitā īstenota skrejceļa segas virskārtas renovācija un lidjoslas pastiprināšana, papildus manevrēšanas ceļu E un D izbūve, II kategorijas gaismu sistēmas izbūve, peronu rekonstrukcija, pretapledošanas apstrādes laukumu izbūve lidlauka Z un D pusēs, lietus notekūdeņu atvades sistēmas un lidlauka drenāžas izbūve, transportlīdzekļu mazgāšanas un atkritumu savākšanas angāru izbūve, manevrēšanas ceļu C un G vienkāršotā renovācija, ugunsdzēsēju depo izbūve, aviācijas glābšanas un ugunsdzēšanas specializētās automašīnas iegāde, iekārtu iegāde drošības pasākumu veikšanai.
Uzbūvēta jauna piestātne (Ziemeļu terminālis) gan Šengenas līguma zonas, gan ne-Šengenas zonas pasažieru apkalpošanai. Īstenojot projektu, lidosta ir sertificēta II kategorijas lidosta, kas ļauj nodrošināt lidojumus ievērojami nelabvēlīgos laikapstākļos, tādējādi ievērojami samazinot novirzīto reisu skaitu un uzlabojot lidojumu drošību. Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, jauni veikali un kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9 828 m2, bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17 340 m2.[17]
Lielākās Baltijas lidostas pēc pasažieru skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Nr. | Pilsēta | Lidosta | Pasažieri (2017) |
Pasažieri (2018) |
|---|---|---|---|---|
| 1. |  Rīga
|
Starptautiskā lidosta "Rīga" | 6 097 756 | 7 056 099 |
| 2. |  Viļņa
|
Viļņas starptautiskā lidosta | 3 761 837 | 4 922 949 |
| 3. |  Tallina
|
Lenarta Meri lidosta | 2 648 361 | 3 007 644 |
| 4. | Kauņa
|
Kauņas starptautiskā lidosta | 1 186 074 | 1 011 067 |
| 5. | Palanga
|
Palangas starptautiskā lidosta | 297 197 | 316 643 |
Lielākās Ziemeļvalstu lidostas pēc pasažieru skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Nr. | Pilsēta | Lidosta | Pasažieri (2015) |
|---|---|---|---|
| 1. |  Kopenhāgena
|
Kopenhāgenas lidosta Kastrupā | 29 002 638 |
| 2. |  Oslo
|
Oslo lidosta Gardermoenā | 24 678 165 |
| 3. |  Stokholma
|
Stokholmas lidosta Ārlandā | 23 173 457 |
| 4. |  Helsinki
|
Helsinku lidosta Vantā | 16 422 266 |
| 5. | Bergena
|
Bergenas lidosta Flesland | 6 021 020 |
| 6. | Gēteborga
|
Gēteborgas lidosta Landvetera | 6 162 456 |
Privatizēšanas aizliegums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta "Rīga"”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ FOTO: Jaunā ziemeļu piestātne lidostā Rīga
- ↑ «Lidostā «Rīga» pasažieru skaits pērn audzis par 16%». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-03-14.
- ↑ 1989. gada 1. decembrī. No Rīgas var aizlidot uz Stokholmu! Viesturs Sprūde la.lv 2019. gada 1. decembrī
- ↑ «1974-1995. gads | Riga International Airport». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. maijā. Skatīts: 2009. gada 27. maijā.
- ↑ «Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 27. maijā.
- ↑ «Birks ierosina lidostu "Rīga" nodēvēt Meierovica vārdā : EASYGET.LV». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 27. maijā.
- ↑ «Starptautiskā lidosta „Rīga” iegūst prestižāko industrijas godalgu | Riga International Airport». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 27. maijā.
- ↑ Lidostas pasažieru termināli par 15,9 miljoniem eiro paplašinās "Skonto būve" 2014. gada 11. jūlijā
- ↑ «Ērtības lidostā un dzelzceļa stacijās». DELFI. 2015. gada 30. decembrī.
- ↑ Rīga kā Baltijas aviosatiksmes sirds. Diena.lv. 2017. gada 27. martā.
- ↑ Pasažieru Statistika Starptautiskajā lidostā "Rīga" Archived 2009. gada 19. decembrī, Wayback Machine vietnē., riga-airport.com
- ↑ Latvijas mazākās aviokompānijas kļūst arvien pamanāmākas Dace Skreija, lsm.lv 2018. gada 20. martā
- ↑ 2018. gada vasaras sezonas lidojumu saraksts (25.03.2018-27.10.2018)[novecojusi saite]
- ↑ «Ziemas sezonas lidojumu saraksts (01.01.2018-24.03.2018)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 23.02.2018. Skatīts: 04.04.2018.
- ↑ «Sākumlapa | Riga International Airport». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 31. oktobrī.
- ↑ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā
- ↑ Lidosta “Rīga” nostiprina līderpozīcijas Baltijā Archived 2019. gada 4. septembrī, Wayback Machine vietnē. riga-airport.com preses relīze 2017. gada 30. janvārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lidosta "Rīga" |
- Lidostas mājaslapa Archived 2006. gada 18. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Žurnāls GatewayRiga
- Lidostas paplašināšanās plāni (angliski)
- Lidostas lidojumu grafils Archived 2009. gada 31. maijā, Wayback Machine vietnē.
| ||||||||||||||
|