No aktīnija nosaukuma ir radies aktinīdu elementu saimes nosaukums. Šo saimi veido 14 ķīmiskie elementi, kas periodiskajā tabulā atrodas uzreiz aiz aktīnija.
Aktīniju 1899. gadā atklāja franču ķīmiķis Andrē-Luī Debjerns (André-Louis Debierne). 1902. gadā, neatkarīgi no Debjerna pētījumiem, to vēlreiz atklāja vācu ķīmiķis Frīdrihs Oskars Gīsels (Friedrich Oskar Giesel). Elementa nosaukums ir radies no grieķu vārdaἀκτίς (aktis), kas nozīmē ‘stars’. Gīsels elementu nodēvēja par emanium, bet, kad tika konstatēts, ka viņš ir atklājis to pašu elementu, kuru jau bija atklājis Debjerns, tad atstāja elementam tā sākotnējo nosaukumu.
Aktīnijs ir aptuveni 150 reizes radioaktīvāks nekā rādijs, tāpēc tas ir nozīmīgs neitronu avots.[3] Tam nav citu nozīmīgu rūpniecībā izmantošanas veidu.