Samārijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Samārijs
62

2
8
24
18
8
2
Sm

150,36 g/mol

[Xe]4f66s2
Sm-TableImage.png
Samarium 1-cropflipped.jpg    Samarium-2.jpg
Samārija paraugs argona aizsargatmosfērā un sevišķi tīrs sublimēts samārijs
Oksidēšanas pakāpes +3, +2
Elektronegativitāte 1,17
Blīvums 7520 kg/m3
Kušanas temperatūra 1345 K (1072 °C)
Viršanas temperatūra 2067 K (1794 °C)

Samārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sm un atomskaitli 62. Tas ir mīksts retzemju metāls, lantanīds. Samāriju iegūst no polimetāliskām rūdām. Samārija savienojumus lieto dažu veidu termiski izturīgiem magnētiem (samārija-kobalta magnēti) un, lai palielinātu stikla infrasarkanā starojuma absorbciju. Savienojumos samārijam var būt oksidēšanas pakāpes +2 un +3. Samārijam nav nozīmīga bioloģiskā loma. Tas ir mazliet indīgs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samāriju 1879. gadā atklāja franču ķīmiķis Pols Emīls Lekoks de Boabodrāns (Paul-Émile Lecoq de Boisbaudran). Tā nosaukums radies no samarsīta minerāla nosaukuma. No šī minerāla samārijs pirmo reizi tika izolēts. Savukārt samarsīta nosaukums radies no krievu kalnrūpniecības inženiera Vasilija Samarska-Bihoveca vārda. Līdz ar to sanāk, ka šis ķīmiskais elements ir pirmais, kas nosaukts kāda cilvēka vārdā.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami septiņi samārija izotopi, no kuriem pieci ir stabili (144Sm, 149Sm, 150Sm, 152Sm un 154Sm). Atlikušie divi izotopi ir radioaktīvi. Samārija-147 pussabrukšanas periods ir 1,060×1011 gadi, bet samārija-148 pussabrukšanas periods ir 7×1015 gadi.[1] Mākslīgi ir iegūti samārija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 128 līdz 165.[1]

Samārijam-147 un samārijam-148 ir raksturīga alfa sabrukšana, kā rezultātā rodas neodīms.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Isotopes of the Element Samarium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2018-04-29.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]