Berklijs

Berklijs
97	2; 8; 27; 32; 18; 8; 2
	Bk; [247] g/mol
	[Rn]5f97s2
	; Berklija metāls
Oksidēšanas pakāpes	+3, +4
Elektronegativitāte	1,3
Blīvums	alfa: 14 780 kg/m3; bēta: 13 250 kg/m3
Kušanas temperatūra	1259 K (986 °C)
Viršanas temperatūra	2900 K (2627 °C)

Berklijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Bk un atomskaitli 97. Tas pieder aktinīdu un transurāna elementu saimēm. Kā visi transurāna elementi, arī berklijs ir radioaktīvs metāls. Pirmo reizi berklijs iegūts 1949. gadā decembrī Kalifornijas Universitātē, kas atrodas Bērkli pilsētā. No pilsētas nosaukuma radies elementa nosaukums. Šis ķīmiskais elements nav sastopams dabā, to iegūst tikai sintezējot.

Izotopi

Sintēzes rezultātā ir iegūti 14 berklija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 238 līdz 251.^[1] Stabilākā izotopa ²⁴⁷Bk pussabrukšanas periods ir 1380 gadi.^[2] Nozīmīgs berklija izotops ir arī ²⁴⁹Bk. Tā pussabrukšanas periods ir 330 dienas.^[2]

Atklāšana

Berkliju atklāja 1949. gada decembrī Kalifornijas Universitātē, kas atrodas Bērkli pilsētā. No pilsētas nosaukuma radies elementa nosaukums. Pirmie to izolēja un identificēja Glenns Sīborgs (Glenn Seaborg), Alberts Giorso (Albert Ghiorso) un Stenlijs Dž. Tompsons (Stanley G. Thompson). Berkliju ieguva, iedarbojoties uz amerīciju ar augstas enerģijas alfa daļiņām.

\mathrm {^{241}_{\ 95}Am\ +\ _{2}^{4}He\ \longrightarrow \ _{\ 97}^{243}Bk\ +\ 2\ _{0}^{1}n}

Berlijs kļuva par piekto transurāna elementu, kas tika sintezēts. Pirms tam bija jau iegūti neptūnijs, plutonijs, amerīcijs un kirijs.

Savienojumi

Ir zināmi divi berklija ķīmiskie savienojumi, kas veido oksīdu. Tie ir Bk₂O₃ un BkO₂. Ar oksidēšanās pakāpēm +3 un +4 berklijs veido arī halogenīdus. Visstabilākie no tiem ir BkF₄ un Cs₂BkCl₆. Berklija hlorīds bija viens no pirmajiem redzamajiem savienojumiem. To ieguva 1962. gadā.^[3] Berklijs veido savienojumus arī ar slāpekli, fosforu, arsenu un antimonu.

Izmantošana

Berklijam nav praktiska pielietojuma. To izmanto tikai zinātniskos pētījumos. Berklijs-249 bieži tiek izmantots, lai iegūtu vēl smagākus transurāna elementus, piemēram, lourensiju, rezerfordiju un boriju. Tas ir nozīmīgs arī kalifornija izotopa ²⁴⁹Cf iegušanas avots.

Atsauces

↑ «Berkelium» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī.
↑ ^2,0 ^2,1 «Isotopes of the Element Berkelium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī.
↑ «Berkeliurm (Bk)» (angliski). Lenntech. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī.