Pallādijs ir ķīmiskais elements ar simboluPd un atomskaitli 46. Pallādijs ir relatīvi mīksts dārgmetāls, to iegūst no vara un niķeļa rūdām, tas var būt sastopams arī brīvā veidā. Pallādijs ir visvieglāk kūstošais un vismazāk blīvais platīna grupas metāls. Pallādiju galvenokārt lieto par katalizatoru, šis metāls arī spēj absorbēt lielu daudzumu ūdeņraža. Savienojumos pallādijam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4 un ļoti reti (nestabilos savienojumos) +6.
1802. gada jūlijā angļu ķīmiķis Viljams Haids Vollastons (William Hyde Wollaston) atklāja jaunu ķīmisko elementu. Tā paša gada augustā viņš to nosauca par pallādiju. Elements tika nosaukts par godu asteroīdam 2 Pallāda, kas tika atklāts divus mēnešus agrāk. Savukārt asteroīds ir nosaukts sengrieķu gudrības dievietes Pallādas vārdā.
Ir zināmi seši stabili pallādija izotopi. Visizplatītākie ir pallādijs–106 (27,33% no kopējā pallādija daudzuma), pallādijs–108 (26,46%) un pallādijs–105 (22,33%).[2] Vēl ir sastopams pallādijs–110 (11,72%), pallādijs–104 (11,14%) un pallādijs–102 (1,02%).[2] Ir iegūti vēl mākslīgi radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 91 līdz 128.[2]
Pallādiju galvenokārt lieto par katalizatoru, šis metāls arī spēj absorbēt lielu daudzumu ūdeņraža (900 reizes lielāku tilpumu par paša metāla tilpumu). Elektronikā pallādijs tiek izmantots kondensatoru ražošanā. Pallādijs tiek lietots arī juvelierizstrādājumu gatavošanā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pallādijs.
