Prometijs

Prometijs
61	; 2; 8; 23; 18; 8; 2
	Pm; 144,9127 g/mol
	[Xe]4f56s2
	; Uranīts (urāna rūda), kas satur kvintiljonās daļas prometija
Oksidēšanas pakāpes	+3
Elektronegativitāte	1,1
Blīvums	7260 kg/m3
Kušanas temperatūra	1315 K (1042 °C)
Viršanas temperatūra	3273 K (3000 °C)

Prometijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pm un atomskaitli 61. Tas ir mīksts, radioaktīvs metāls. Prometijam nav stabilu izotopu. Dabā tā koncentrācija ir ļoti zema. Prometijs veidojas urāna radioaktīvajā sabrukšanā. To lieto par bēta starojuma avotu. Prometiju-147 izmanto radioizotopiskajos termoelektroģeneratoros, jo tas sabrūkot neveido gamma starus un ir relatīvi maz bīstams. Savienojumos prometijs ir trīsvērtīgs. Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no grieķu mitoloģijā esošā titāna Prometeja vārda.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prometijs ir vienīgais lantanīds un viens no diviem ķīmiskajiem elementiem, kuru atomskaitlis ir no 1 līdz 83, kuram nav stabilu izotopu. Tāpēc tā koncentrācija dabā ir ļoti zema. Stabilākais izotops ir prometijs-145, kura pussabrukšanas periods ir 17,7 gadi.^[1] Mākslīgi ir iegūts prometijs, kuru masas skaitlis ir no 126 līdz 163.^[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1902. gadā prometijs pastāvēšanu paredzēja čehu ķīmiķis Bohuslavs Brauners. Prometijs eksistences pierādījumus 1944. gadā novēroja amerikāņu ķīmiķi Džeikobs Marinskis (Jacob Marinsky), Lorenss Glendenins (Lawrence Glendenin) un Čārlzs Korjels (Charles Coryell). Otrā pasaules kara dēļ viņi savus novērojumus publicēja 1946. gadā. Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no grieķu mitoloģijā esošā titāna Prometeja vārda. 1950. gadā, kad tika pieņemts ķīmiskā elementa nosaukums, tika izskatīti arī tādi varianti kā illīnijs, ciklonijs, florencijs un prometejs.