Fermijs

Fermijs
100	2; 8; 30; 32; 18; 8; 2
	Fm; [257] g/mol
	[Rn]5f127s2
Oksidēšanas pakāpes	+3
Elektronegativitāte	1,3
Kušanas temperatūra	1800 K (1527 °C)

Fermijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Fm un atomskaitli 100. Tas ir metālisks radioaktīvais elements (aktinīds). To iegūst no torija, urāna vai plutonija, apstarojot šos elementus ciklotronā ar neona, skābekļa vai oglekļa joniem. Elements pirmo reizi iegūts 1952. gadā Losalamosas Nacionālajā laboratorijā un nosaukts par godu itāļu fiziķim Enriko Fermi.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fermija stabilākais izotops ir fermijs-257 un tā pussabrukšanas periods ir 100,5 dienas.^[1] Ir zināms 21 fermija izotops, kuru masas skaitlis ir no 242 līdz 260.^[2]

Izotopa ²⁵⁷Fm sabrukšanas ķēde ir šāda:

\mathrm {^{257}_{100}Fm\ {\xrightarrow[{100,5\ d}]{\alpha }}\ _{\ 98}^{253}Cf\ {\xrightarrow[{17,81\ d}]{\beta ^{-}}}\ _{\ 99}^{253}Es\ {\xrightarrow[{20,47\ d}]{\alpha }}\ _{\ 97}^{249}Bk\rightarrow \ ...\rightarrow \ _{\ 93}^{237}Np}

Neviens no fermija izotopiem sabrūkot neizdala β^- starojumu, līdz ar to no tā nevar iegūt nākamo ķīmisko elementu periodiskajā tabulā — mendeļejeviju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fermiju pirmo reizi identificēja Alberts Giorso un viņa līdzstrādnieki 1952. gadā Losalamosas Nacionālajā laboratorijā. Šo ķīmisko elementu viņi konstatēja radioaktīvajos putekļos, kas 1. novembrī Enivetokas atolā radās pēc ūdeņraža bumbas Ivy Mike notikušā kodoltermiskā sprādziena. Tas tika nosaukts par godu itāļu fiziķim Enriko Fermi, lai gan viņš nebija personīgi saistīts ar tā atklāšanu vai izpēti. Šajos putekļos tika atklāts arī einšteinijs. Vēlāk šie ķīmiskie elementi tika izolēti arī no Enivetokas atola koraļļiem. Militārās slepenības dēļ rezultāti sākotnēji tika slēpti. 1955. gadā tie tika publicēti.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fermijs tiek izmantots kā izpētes ķīmiskais elements zinātnē. Ikdienā un saimniecībā tam nav nozīmes, tāpēc tas netiek rūpnieciski sintezēts. Tiek pieļauts, ka to varētu izmantot medicīnā.^[3]

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nav zināmas fermija ķīmiskās īpašības, bet tiek pieļauts, ka tās ir līdzīgas erbija ķīmiskajām īpašībām.^[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Isotopes of the Element Fermium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.
↑ «Fermium» (angļu). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2023. gada 24. oktobrī.
↑ «Fermium» (angļu). Lenntech. Skatīts: 2023. gada 24. oktobrī.
↑ «Fermium» (angļu). webelements.com. Skatīts: 2024. gada 24. oktobrī.