Fermijs

Fermijs
100	2; 8; 30; 32; 18; 8; 2
	Fm; [257] g/mol
	[Rn]5f127s2
Oksidēšanas pakāpes	+3
Elektronegativitāte	1,3
Kušanas temperatūra	1800 K (1527 °C)

Fermijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Fm un atomskaitli 100. Tas ir metālisks radioaktīvais elements (aktinīds). To iegūst no torija, urāna vai plutonija, apstarojot šos elementus ciklotronā ar neona, skābekļa vai oglekļa joniem. Elements pirmo reizi iegūts 1952. gadā Losalamosas Nacionālajā laboratorijā un nosaukts par godu itāļu fiziķim Enriko Fermi.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fermija stabilākais izotops ir fermijs-257 un tā pussabrukšanas periods ir 100,5 dienas.^[1] Ir iegūti fermija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 241 līdz 260.

Izotopa ²⁵⁷Fm sabrukšanas ķēde ir šāda:

\mathrm {^{257}_{100}Fm\ {\xrightarrow[{100,5\ d}]{\alpha }}\ _{\ 98}^{253}Cf\ {\xrightarrow[{17,81\ d}]{\beta ^{-}}}\ _{\ 99}^{253}Es\ {\xrightarrow[{20,47\ d}]{\alpha }}\ _{\ 97}^{249}Bk\rightarrow \ ...\rightarrow \ _{\ 93}^{237}Np}

Neviens no fermija izotopiem sabrūkot neizdala β^- starojumu, līdz ar to no tā nevar iegūt nākamo ķīmisko elementu periodiskajā tabulā — mendeļejeviju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elements pirmo reizi iegūts 1952. gadā Losalamosas Nacionālajā laboratorijā no 1. novembrī Enivetokas atolā, Klusā okeāna dienvidos, notikušā kodoltermiskā sprādziena radioaktīvajiem putekļiem, un nosaukts par godu itāļu fiziķim Enriko Fermi, lai gan viņš nebija personīgi saistīts ar tā atklāšanu vai izpēti. Šajos putekļos tika atklāts arī einšteinijs. Vēlāk šie ķīmiskie elementi tika izolēti arī no atola koraļļiem. Militārās slepenības dēļ rezultāti sākotnēji tika slēpti. 1955. gadā tie tika publicēti.