Mākslīgi ir iegūti borija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 260 līdz 275.[1] Stabilākais izotops ir 270Bh, kura pussabrukšanas periods ir 61 sekunde, lai gan pēc neapstiprinātas informācijas izotopa 278Bh pussabrukšanas periods varētu būt lielāks.
1992. gada septembrī vācu zinātnieki ierosināja ķīmisko elementu nosaukt par nīlsboriju (simbols: Ns). Krievu zinātnieki piedāvāja šo nosaukumu piešķirt 105. elementam (mūsdienās zināms kā dubnijs). Starptautiskā ķīmijas savienība (IUPAC) 107. elementu sauca par unnilseptiju (simbols: Uns). 1994. gadā IUPAC ieteica elementu saukt par boriju, nevis par nīlsboriju, jo līdz tam netika piekopta prakse ķīmiskos elementus nosaukt pilnos zinātnieku vārdos. Nosaukums borijs galīgi tika apstiprināts 1997. gadā.