Borijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Borijs
107
2
13
32
32
18
8
2
Bh

[270] g/mol

[Rn]5f146d57s2
Bh-TableImage.svg
Oksidēšanas pakāpes +7, (+3), (+4), (+5)
Blīvums 37 100 (paredzēts) kg/m3

Borijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Bh un atomskaitli 107. Tas nosaukts dāņu fiziķa Nīlsa Bora vārdā. Dabā borijs nav sastopams. Visi borija izotopi ir ļoti radioaktīvi, stabilākā izotopa 270Bh pussabrukšanas periods ir 61 sekunde.

Periodiskajā tabulā borijs atrodas pie pārējas metāliem (d blokā). Tas ir 7. perioda un 7. grupas ķīmiskais elements. Ķīmijas eksperimenti norāda, ka tā īpašības ir līdzīgas citam 7. grupas ķīmiskajam elementam rēnijam. Borija ķīmiskās īpašības ir tikai daļēji noskaidrotas.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Borija izotopu saraksts
Izotops
Pussabrukšanas
periods[1][2]
Sabrukšanas
veids[1][2]
Atklāšanas
gads
Reakcija
260Bh 35 ms α 2007 209Bi(52Cr,n)[3]
261Bh 11,8 ms α 1986 209Bi(54Cr,2n)[4]
262Bh 84 ms α 1981 209Bi(54Cr,n)[5]
262mBh 9,6 ms α 1981 209Bi(54Cr,n)[5]
264Bh 0,97 s α 1994 272Rg(—,2α)[6]
265Bh 0,9 s α 2004 243Am(26Mg,4n)[7]
266Bh 0,9 s α 2000 249Bk(22Ne,5n)[8]
267Bh 17 s α 2000 249Bk(22Ne,4n)[8]
270Bh 61 s α 2006 282Nh(—,3α)[9]
271Bh 1,2 s α 2003 287Mc(—,4α)[9]
272Bh 9,8 s α 2005 288Mc(—,4α)[9]
274Bh 40 s α 2009 294Ts(—,5α)[10]
278Bh 11,5 min? SF 1998? 290Fl(ee3α)?

Mākslīgi ir iegūti borija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 260 līdz 275.[11] Stabilākais izotops ir 270Bh, kura pussabrukšanas periods ir 61 sekunde, lai gan pēc neapstiprinātas informācijas izotopa 278Bh pussabrukšanas periods varētu būt lielāks.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Borijs savu nosaukumu ir ieguvis par godu Nīlsam Boram

Par 107. elementa iegūšanu pirmo reizi ziņoja Dubnas Apvienotā kodolpētījumu centra fiziķi 1976. gadā, tomēr vairāki viņu secinājumi izrādījās kļūdaini. Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) atzina par ticamiem 1981. gadā Vācijas Smago jonu institūta veiktos pētījumus. Vācu zinātnieki pētīja to pašu bismuta-209 un hroma-54 kodolu saplūšanas reakciju, ko padomju fiziķi, un reģistrēja piecus 107. elementa atomus.

209
83
Bi + 54
24
Cr → 262
107
Bh + 1
0
n

1992. gada septembrī vācu zinātnieki ierosināja ķīmisko elementu nosaukt par nīlsboriju (simbols: Ns). Krievu zinātnieki piedāvāja šo nosaukumu piešķirt 105. elementam (mūsdienās zināms kā dubnijs). Starptautiskā ķīmijas savienība (IUPAC) 107. elementu sauca par unnilseptiju (simbols: Uns). 1994. gadā IUPAC ieteica elementu saukt par boriju, nevis par nīlsboriju, jo līdz tam netika piekopta prakse ķīmiskos elementus nosaukt pilnos zinātnieku vārdos. Nosaukums borijs galīgi tika apstiprināts 1997. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Sonzogni, Alejandro. «Interactive Chart of Nuclides». National Nuclear Data Center : Brookhaven National Laboratory. Skatīts: 2008-06-06.
  2. 2,0 2,1 Gray, Theodore. «The Photographic Periodic Table of the Elements». periodictable.com, 2002–2010. Skatīts: 2012. gada 16. novembris.
  3. Nelson, S.; Gregorich, K.; Dragojević, I.; Garcia, M.; Gates, J.; Sudowe, R.; Nitsche, H. (2008). "Lightest Isotope of Bh Produced via the Bi209(Cr52,n)Bh260 Reaction". Physical Review Letters 100 (2): 022501. Bibcode 2008PhRvL.100b2501N. doi:10.1103/PhysRevLett.100.022501. PMID 18232860.
  4. Münzenberg, G.; Armbruster, P.; Hofmann, S.; Heßberger, F. P.; Folger, H.; Keller, J. G.; Ninov, V.; Poppensieker, K. et al. (1989). "Element 107". Zeitschrift für Physik A 333 (2): 163. Bibcode 1989ZPhyA.333..163M. doi:10.1007/BF01565147.
  5. 5,0 5,1 Münzenberg, G.; Hofmann, S.; Heßberger, F. P.; Reisdorf, W.; Schmidt, K. H.; Schneider, J. H. R.; Armbruster, P.; Sahm, C. C. et al. (1981). "Identification of element 107 by α correlation chains". Zeitschrift für Physik A 300 (1): 107–8. Bibcode 1981ZPhyA.300..107M. doi:10.1007/BF01412623.
  6. Hofmann, S.; Ninov, V.; Heßberger, F. P.; Armbruster, P.; Folger, H.; Münzenberg, G.; Schött, H. J.; Popeko, A. G. et al. (1995). "The new element 111". Zeitschrift für Physik A 350 (4): 281. Bibcode 1995ZPhyA.350..281H. doi:10.1007/BF01291182.
  7. Gan, Z.G.; Guo, J. S.; Wu, X. L.; Qin, Z.; Fan, H. M.; Lei, X. G.; Liu, H. Y.; Guo, B. et al. (2004). "New isotope 265Bh". The European Physical Journal A 20 (3): 385. Bibcode 2004EPJA...20..385G. doi:10.1140/epja/i2004-10020-2.
  8. 8,0 8,1 Wilk, P. A.; Gregorich, K. E.; Turler, A.; Laue, C. A.; Eichler, R.; Ninov V, V.; Adams, J. L.; Kirbach, U. W. et al. (2000). "Evidence for New Isotopes of Element 107: 266Bh and 267Bh". Physical Review Letters 85 (13): 2697–700. Bibcode 2000PhRvL..85.2697W. doi:10.1103/PhysRevLett.85.2697. PMID 10991211.
  9. 9,0 9,1 9,2 Yu. Ts. Oganessian. «Heaviest Nuclei Produced in 48Ca-induced Reactions (Synthesis and Decay Properties)». In Yu. E. Penionzhkevich, E. A. Cherepanov. AIP Conference Proceedings: International Symposium on Exotic Nuclei 912, 2007. 235. lpp. ISBN 978-0-7354-0420-5. doi:10.1063/1.2746600.
  10. Oganessian, Yuri Ts.; Abdullin, F. Sh.; Bailey, P. D. et al. (2010-04-09). "Synthesis of a New Element with Atomic Number Z=117". Physical Review Letters (American Physical Society) 104 (142502). Bibcode 2010PhRvL.104n2502O. doi:10.1103/PhysRevLett.104.142502. PMID 20481935. (gives life-time of 1.3 min based on a single event; conversion to half-life is done by multiplying with ln(2).)
  11. «Isotopes of the Element Bohrium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2018. gada 5. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]