Borijs

Borijs
107	2; 13; 32; 32; 18; 8; 2
	Bh; [270] g/mol
	[Rn]5f146d57s2
Oksidēšanas pakāpes	+7
Blīvums	37 100 (paredzēts) kg/m3

Borijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Bh un atomskaitli 107. Tas nosaukts dāņu fiziķa Nīlsa Bora vārdā. Dabā borijs nav sastopams. Borijs ir radioaktīvs, stabilākā izotopa ²⁷⁰Bh pussabrukšanas periods ir 61 sekunde.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslīgi ir iegūti borija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 260 līdz 275.^[1] Stabilākais izotops ir ²⁷⁰Bh, kura pussabrukšanas periods ir 61 sekunde, lai gan pēc neapstiprinātas informācijas izotopa ²⁷⁸Bh pussabrukšanas periods varētu būt lielāks.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par 107. elementa iegūšanu pirmo reizi ziņoja Dubnas Apvienotā kodolpētījumu centra fiziķi 1976. gadā, tomēr vairāki viņu secinājumi izrādījās kļūdaini. Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) atzina par ticamiem 1981. gadā Vācijas Smago jonu institūta veiktos pētījumus. Vācu zinātnieki pētīja to pašu bismuta-209 un hroma-54 kodolu saplūšanas reakciju, ko padomju fiziķi, un reģistrēja piecus 107. elementa atomus.

1992. gada septembrī vācu zinātnieki ierosināja ķīmisko elementu nosaukt par nīlsboriju (simbols: Ns). Krievu zinātnieki piedāvāja šo nosaukumu piešķirt 105. elementam (mūsdienās zināms kā dubnijs). Starptautiskā ķīmijas savienība (IUPAC) 107. elementu sauca par unnilseptiju (simbols: Uns). 1994. gadā IUPAC ieteica elementu saukt par boriju, nevis par nīlsboriju, jo līdz tam netika piekopta prakse ķīmiskos elementus nosaukt pilnos zinātnieku vārdos. Nosaukums borijs galīgi tika apstiprināts 1997. gadā.