Rutēnijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rutēnijs
44


1
15
18
8
2
Ru

101,07 g/mol

[Kr]4d75s1
Ru-TableImage.png
Ruthenium crystals.jpg    Ruthenium.jpg
Rutēnija kristāli un kodināta rutēnija plāksnīte
Oksidēšanas pakāpes +8, +7, +6, +4, +3, +2, +1, 0, −2
Elektronegativitāte 2,2
Blīvums 12 450 kg/m3
Kušanas temperatūra 2607 K (2334 °C)
Viršanas temperatūra 4423 K (4150 °C)

Rutēnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ru un atomskaitli 44. Tas ir platīna grupas metāls un ir sastopams kā piemaisījums platīna rūdām. Rutēnijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes no +1 līdz +8, kā arī -2, izplatītākās ir +2, +3 un +4.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami septiņi rutēnija izotopi. Visizplatītākais ir 102Ru (31,55% no visa dabā sastopamā rutēnija daudzuma).[1] Salīdzinoši daudz ir arī 104Ru (18,62%), 101Ru (17,06%), 99Ru (12,76%) un 100Ru (12,60%).[1] Visretāk sastopami 96Ru (5,54%) un 98Ru (1,87%).[1]

Mākslīgi ir iegūti rutēnija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 87 līdz 124.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rutēnijs pirms izmantošanas ir ķīmiski jāapstrādā. Izmanto juvelierizstrādājumos un elektronikā (aizsargājoši un dekoratīvi pārklājumi, supravadītāji, elektrodi).[2] Sakausējumos ar platīnu tiek iegūts materiāls, kuram ir palielināta cietība. 2016. gadā viena trojas unce rutēnija maksāja vidēji 42 ASV dolārus.[3] Tas ir viens no dārgākajiem metāliem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no vārda Ruthenia, kas ir Kijevas Krievzemes nosaukums latīņu valodā. 1827. gadā zviedru ķīmiķis Jenss Jākobs Bercēliuss un vācu ķīmiķis Gotfrīds Osans (Gottfried Osann) analizēja Urālu kalnos iegūtas platīna rūdas atliekas pēc apstrādes ar karaļūdeni. Bercēliuss neizdalīja nevienu nezināmu metālu, toties Osans izdalīja pat trīs iepriekš nezināmus elementus. Vienu no tiem viņš nosauca par rutēniju. 1844. gadā baltvācu ķīmiķis Kārlis Ernsts Klauss (Karl Ernst Claus) apstiprināja, ka tik tiešām viens no tiem ir rutēnijs. Klauss tiek uzskatīts par rutēnija atklājēju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Ruthenium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2017. gada 19. februārī.
  2. «Dažu metālu un to savienojumu izmantošanas svarīgākās jomas». profizgl.lu.lv. Skatīts: 2017. gada 19. februārī.
  3. «Ruthenium Prices - Ruthenium price history» (angliski). MetalPrices.com. Skatīts: 2017. gada 19. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]