Sībordžijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sībordžijs
106
2
12
32
32
18
8
2
Sg

[269] g/mol

[Rn]5f146d47s2
Sg-TableImage.png
Oksidēšanas pakāpes +6
Blīvums (prognozēts) 35 000 kg/m3

Sībordžijs[1] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Sg un atomskaitli 106. Tas nosaukts par godu amerikāņu kodolķīmiķim Glenam Sībordžam. Tā kā sībordžijs ir mākslīgs ķīmiskais elements, tas dabā nav sastopams. Tas ir radioaktīvs, tā stabilākais izotops ir sībordžijs-269 ar pussabrukšanas periodu 14 minūtes.[2]

Periodiskajā tabulā sībordžijs ir d bloka pārejas metāls. Tas ir 7. perioda un 6. grupas ķīmiskais elements. Pētījumi liecina, ka sībordžijs ir smagāks homologs volframam. Ķīmiskās īpašības ir tikai daļēji izpētītas, bet var teikt, ka tās ir līdzīgas citiem 6. grupas ķīmiskajiem elementiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi 106. elements iegūts 1974. gada jūlijā Kalifornijas Universitātes Lourensa Nacionālajā laboratorijā, bombardējot kalifornija mērķi ar skābekļa atomu kodoliem:

249Cf + 18O → 263106 + 4n

Vienlaicīgi par šī elementa iegūšanu, sapludinot svina un hroma kodolus, paziņoja arī padomju zinātnieku grupa Dubnā, tomēr Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) darba grupa 1993. gadā atzina, ka jaunā elementa veidošanās Dubnas institūtā nav bijusi pietiekami ticama un nolēma nosaukt to Bērkli fiziķa Glena Sībordža (Glenn Theodore Seaborg) — zinātnieka, kurš piedalījies plutonija un deviņu citu transurāna elementu atklāšanā — vārdā. Sībordžs kļuva par pirmo zinātnieku, kura vārdā nosaukts ķīmisks elements, viņam dzīvam esot.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «sībordžijs». Akadēmiskā terminu datubāze. Skatīts: 2019. gada 6. februārī.
  2. Utyonkov, V. K.; Brewer, N. T.; Oganessian, Yu. Ts.; Rykaczewski, K. P.; Abdullin, F. Sh.; Dimitriev, S. N.; Grzywacz, R. K.; Itkis, M. G. et al. (30 January 2018). "Neutron-deficient superheavy nuclei obtained in the 240Pu+48Ca reaction". Physical Review C 97 (14320): 1–10. Bibcode 2018PhRvC..97a4320U. doi:10.1103/PhysRevC.97.014320.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]