Lutēcijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lutēcijs
71

2
9
32
18
8
2
Lu

174,967 g/mol

[Xe]4f145d16s2
Lu-TableImage.png
Lutetium-3.jpg    Lutetium.jpg
Lutēcija paraugi
Oksidēšanas pakāpes +3
Elektronegativitāte 1,27
Blīvums 9841 kg/m3
Kušanas temperatūra 1925 K (1652 °C)
Viršanas temperatūra 3675 K (3402 °C)

Lutēcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lu un atomskaitli 71. Tas ir sudrabbalts, korozijas izturīgs metāls. Lutēcijs ir pieskaitāms pie retzemju metāliem, un to iegūst no citu metālu rūdu piemaisījumiem. Lutēcijs ir viens no blīvākajiem un dārgākajiem retzemju metāliem (aptuveni 6 reizes dārgāks par zeltu). Lutēciju varētu lietot par katalizatoru (ja tas nebūtu tik dārgs). Savienojumos lutēcijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +3.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami divi lutēcija izotopi: 175Lu un 176Lu. Lutēcijs-175 ir stabils un tas veido 97,401% no kopējā lutēcija daudzuma, savukārt lutēcijs-176 ir radioaktīvs, veido atlikušos 2,599%.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lutēcijs tika atklāts 1907. gadā. To neatkarīgi viens no otra atklāja franču ķīmiķis Žoržs Urbēns (Georges Urbain), austriešu mineralogs Kārlis Auers fon Velzbahs (Carl Auer von Welsbach) un amerikāņu ķīmiķis Čārlzs Džeimss (Charles James). Elements tika nosaukts gallu un romiešu pilsētas Lutēcijas vārdā. Šī pilsēta atradās mūsdienu Parīzes vietā. Urbēns piedāvāja elementu saukt arī par neoiterbiju, bet austriešu mineralofs fon Velzbahs piedāvāja saukt to par aldebaraniju (aldebaranium, par godu Aldebarana zvaigznei) vai kasiopiju (cassiopeium, par godu Kasiopejas zvaigznājam).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Isotopes of the Element Lutetium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2017. gada 4. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]